Antonio Gaudi ¨C ekscentriskais ?¨¥nijs ce?¨¡ uz beatifik¨¡ciju
Karols Darmoro?s
Vai ekscentrisk¨¡ ?¨¥nija, kas paz¨©stams k¨¡ Dieva arhitekts, v¨¡rds tiks ierakst¨©ts sv¨¥to sarakst¨¡? Laikraksta "Catholic Herald" vietne pied¨¡v¨¡ atbildes un ?aubas. Antoni Gaudi, kur? nomira pirms 99 gadiem, bija izcila person¨©ba ¨C ne tikai savu arhitekt¨±ras v¨©ziju, bet ar¨© gar¨©g¨¡ dzi?uma d¨¥?. Savos darbos vi?? apvienoja misticismu ar bezkompromisa ori?inalit¨¡ti. Vi?a ¨¥ku interjeri atg¨¡dina me?us, akmens "k¨±st" vai "vi??ojas", un taisnas l¨©nijas praktiski neeksist¨¥. "Vi?a ¨¥kas, ??iet, top k¨¡ cukura un skudru p¨±??u kaudzes," rakst¨©ja arhitekt¨±ras v¨¥sturnieks Nikolauss Pevsners.
Antonio Gaudi dzi?i tic¨¥ja, ka daba ir Dieva atkl¨¡sme. Vi?? apmekl¨¥ja Maljorkas kalnus un alas, mekl¨¥jot gar¨©gu iedvesmu, ko p¨¥c tam p¨¡rnesa akmen¨©. Taj¨¡ pa?¨¡ laik¨¡ vi?? nesl¨¥pa, ka vi?am ne p¨¡r¨¡k pat¨©k gotikas stils, raksturojot ?¨© stila katedr¨¡les k¨¡ "inval¨©dus, kas j¨¡atbalsta ar kru?iem".
Lai gan Antonio Gaudi nebija gar¨©dznieks, tom¨¥r vi?a dz¨©ve p¨¥d¨¥jos gados atg¨¡din¨¡ja ask¨¥ta dz¨©vi. Vi?? ¨¥da pietic¨©gi ¨C da?as sal¨¡tu lapas iem¨¥rktas pien¨¡ ¨C un Liel¨¡ gav¨¥?a laik¨¡ iev¨¥roja tik bargus gav¨¥?us, ka iejauc¨¡s pats b¨©skaps. T¨¥vs Ignasio Segarra no Opus Dei 1992. gad¨¡ izteic¨¡s, ka Gaudi b¨±tu j¨¡pasludina par sv¨¥to. ?ai kopienai vi?a attieksme ¨C apvienot profesion¨¡lo darbu ar tiek?anos p¨¥c sv¨¥tuma ¨C ir skaists paraugs.
Tom¨¥r Antonio Gaudi raksturs reiz¨¥m bija gr¨±ti izturams ¨C vi?? pats savas dz¨©ves beig¨¡s atzina, ka bie?i nesp¨¥j savald¨©t dusmas, jo "redz skaidr¨¡k nek¨¡ citi". Vi?a temperamentu iem¨±?in¨¡ja gleznot¨¡js Huans Llimons. Starp Antonio pied¨¥v¨¥tajiem br¨©numiem ir daudzu jap¨¡?u un korejie?u piev¨¥r?an¨¡s tic¨©bai p¨¥c Sagrada Familia sv¨¥tn¨©cas apmekl¨¥juma un fakts, ka 143 celtniec¨©bas gadu laik¨¡ nav notiku?i nopietni negad¨©jumi. Ta?u beatifik¨¡cija var¨¥tu izgaismot str¨©dus ap pa?u baziliku, tostarp pl¨¡nus uzb¨±v¨¥t grandiozas k¨¡pnes, kas ietekm¨¥tu 1000 iedz¨©vot¨¡ju dz¨©vi.
Iesp¨¥jams, ka paties¨¡ Gaudi gar¨©guma liec¨©ba nesl¨¥pjas Sagrada grandiozajos tor?os, bet gan pietic¨©g¨¡kos darbos, piem¨¥ram, 1885. gada Bokabellas alt¨¡rglezn¨¡, kas cirsta no sarkankoka un dekor¨¥ta ar augu mot¨©viem un sv¨¥tajiem. K¨¡ atz¨©m¨¥ laikraksts "Catholic Herald", tie?i ?¨¡di darbi ¡ª klusi, pazem¨©gi, un taj¨¡ pa?¨¡ laik¨¡ intens¨©vi gar¨©gi ¡ª vispiln¨©g¨¡k atkl¨¡j vi?a iek?¨¥jo sp¨¥ku.
Tulkoja Silvija Krivte?a