EXPO izst膩d膿 Jap膩n膩 kardin膩ls Parolins run膩 par skaistumu un cer墨bu
Inese 艩teinerte - Vatik膩ns
鈥淧膩vesta Leona XIV un sav膩 v膩rd膩 v膿r拧os pie cien墨jam膩s jap膩艈u tautas ar vislab膩kajiem v膿l膿jumiem, cer墨b膩, ka visi, kas dz墨vo 拧aj膩 zem膿, ir sv膿t墨ti ar labkl膩j墨bu un mieru,鈥� teica kardin膩ls dien膩, kas EXPO izst膩d膿 bija velt墨ta Sv膿tajam Kr膿slam.
Uzrun膩jot kl膩teso拧os, kardin膩ls atz墨m膿ja, ka pirms vair膩k nek膩 80 gadiem tika nodibin膩tas diplom膩tisk膩s attiec墨bas starp ab膩m valst墨m. 艩odien t膩s balst膩s uz daudz膩m kop墨g膩m v膿rt墨b膩m un uz augl墨gu sadarb墨bu, jo 墨pa拧i izgl墨t墨bas, vesel墨bas un soci膩l膩s apr奴pes jom膩s.
鈥淐itas priorit膩tes, kas ir tuvas abu valstu sirdij,鈥� teica Parolins, 鈥渋r miers, stabilit膩te un m奴su kop墨gie p奴li艈i ierobe啪ot nekontrol膿tu bru艈o拧anos鈥�. 艩aj膩 sakar膩 vi艈拧 atg膩din膩ja, ka 拧ogad aprit 80 gadi, kop拧 uz Hirosimu un Nagasaki tika nomestas atombumbas, kas iez墨m膿ja Jap膩nas v膿sturi un lika tai nepagursto拧i darboties miera lab膩.
Vatik膩na valsts sekret膩rs p膩rlapoja Sv膿t膩 Kr膿sla un Jap膩nas ilgo attiec墨bu v膿sturi, atg膩dinot, ka dr墨z aprit膿s 470 gadi, kop拧 audienc膿 pie p膩vesta P膩vila IV ierad膩s pirmais jap膩艈u katolis Bernards no Kago拧imas. Tas bija 1555. gad膩. Savuk膩rt, mart膩 aprit膿ja 440 gadi, kop拧 pirm膩s jap膩艈u diplom膩tisk膩s misijas, t膩 saukto 鈥淭en拧o v膿stnieku鈥� iera拧an膩s Eirop膩, taj膩 skait膩 ar墨 Rom膩. Bez tam, 410 gadi aprit, kop拧 p膩vests P膩vils V pie艈膿ma 鈥淜ei膷o v膿stniekus鈥�. 鈥溑爄e pirmie v膿sturiskie kontakti,鈥� teica kardin膩ls Parolins, 鈥渒alpoja par attiec墨bu s膩kumu, kas p膩rvar膿ja laika p膩rbaud墨jumus.鈥� Vi艈拧 nov膿l膿ja, lai 拧墨s attiec墨bas k募奴tu arvien stipr膩kas n膩kotn膿.
Vatik膩na valsts sekret膩rs piesk膩r膩s skaistuma un cer墨bas j膿dzieniem, kas ir iek募auti Sv膿t膩 Kr膿sla paviljona tematik膩 EXPO izst膩d膿 Osak膩. 鈥淪kaistums nes cer墨bu鈥� 鈥� t膩 saucas 拧is paviljons. 鈥淢ums, kato募iem, t膩s ir fundament膩las v膿rt墨bas, jo taj膩s redzam Kristus atspulgu un Vi艈a darb墨bu v膿stur膿. Mums Vi艈拧 ir dievi拧姆膩 skaistuma maksim膩l膩 izpausme. Tas ir skaistums, kas p膩rsp膿j 膩r膿jo izskatu, lai pieskartos cilv膿ku sird墨m un dv膿sel膿m. Kristus ir ar墨 cilv膿ka cer墨ba, jo ar savu dz墨vi un n膩vi Vi艈拧 atv膿ra pest墨拧anas un atjaunotnes ce募u visai cilv膿cei,鈥� paskaidroja kardin膩ls Parolins EXPO izst膩d膿 kl膩teso拧ajai jap膩艈u un citu tautu publikai.
Run膩jot par skaistumu, viesis aicin膩ja raudz墨ties uz to, kas ir rodams cilv膿ces kopien膩, da啪膩du soci膩lo iniciat墨vu, br墨vpr膩t墨bas un solidarit膩tes projektu att墨st墨b膩, kas ir k膩 鈥渁ugl墨gas s膿klas, no kur膩m m奴su sabiedr墨bas un m奴su politikas var smelties sp膿ku, lai atjaunotu pl膩nus un pie拧姆irtu gaismu daudziem m奴su modern膩s pasaules tum拧ajiem nost奴riem鈥�.
Savuk膩rt, apl奴kojot cer墨bas tematu, kardin膩ls nor膩d墨ja, ka tas saist膩s ar uztic墨bu Dievam, ar konkr膿tu devumu kop膿jam labumam. Tas veicina kop墨bas un savstarp膿jas atbild墨bas izj奴tu. 鈥溑犇� 墨pa拧墨ba,鈥� vi艈拧 teica, 鈥溑dien ir nepiecie拧ama vair膩k, nek膩 jebkad agr膩k. Laikmet膩, ko raksturo daudzi konflikti un milz墨gi glob膩li izaicin膩jumi, n膩kotne da啪reiz vair膩k baida, nek膩 tiek gaid墨ta. T膩p膿c, tikai cer墨b膩 rodam pretindi bail膿m un iedro拧in膩jumu darboties.鈥�
鈥淐er墨ba, patie拧膩m, ir motors, kas liek dar墨t labu kopienai un starptautiskaj膩 l墨men墨 鈥渒募奴st par aicin膩jumu darboties dialoga un sadarb墨bas lab膩, jo 墨pa拧i, kad spriedze un konflikti 拧姆iet nep膩rvarami,鈥� teica Sv膿t膩 Kr膿sla p膩rst膩vis. Uzrunas nosl膿gum膩 kardin膩ls Parolins atg膩din膩ja p膩vesta Leona XIV v膩rdus, ko vi艈拧 teica savas iev膿l膿拧anas dien膩, proti, ka, ir j膩ce募 tilti, j膩veido dialogi, j膩sadodas rok膩s, lai veicin膩tu 鈥渁tbru艈otu un atbru艈ojo拧u, pazem墨gu un neatlaid墨gu mieru鈥�.
