Svētais Krēsls: "Steidzami atsākt atbruņošanās ceļu!"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Ieroču uzkrāšana un iebaidīšanas loģika, bruņojoties, rada aizdomas un šķelšanos, kas starptautisko kopienu attālina no ilgstoša miera perspektīvas. Tāpēc ir steidzami jāuzsāk atbruņošanās ceļš, veicot dialogu arī ar tādiem sarunu biedriem, kas šķiet “neērti”. Šādu, Svētā Krēsla nostāju pauda arhibīskaps Kača ANO Atbruņošanās komisijas 79. ģenerālasamblejā 8. aprīlī.
Svētā Krēsla diplomāts atzīmēja, ka ir nepieciešams mainīt daudzu valstu pieņemto paradigmu, kas aizvien vairāk tiek orientēta uz militāriem risinājumiem, kā līdzekli, ar ko aizsargāt savu suverenitāti un savas intereses, taču, tas liek maksāt augstu cenu ekonomiskā ziņā, kā arī sarauj dialogu, starptautisko sadarbību un multilaterālismu, kas ilgu laiku ir kalpojuši kā kolektīvo pūliņu galvenie pamatakmeņi.
“Mieru nav iespējams balsīt uz spēku līdzsvaru,” enciklikā “Pacem in terris” jau 1963. gadā ir norādījis pāvests Jānis XXIII. “Tātad, ja viena politiskā kopiena bruņojas, lai neatpaliktu, ir jābruņojas arī citām politiskajām kopienām,” lasām enciklikā.
Ievērojot sabiedrības satraukumu par iespējamu atomkonfliktu, arhibīskaps Kača aicināja steidzami atsākt atbruņošanās procesu. Atsaucoties uz pāvesta Franciska vārdiem, viņš atgādināja, ka masu iznīcināšanas ieroči vairo risku, jo tie sniedz tikai miera ilūziju. Šāda bruņojuma glabāšana tiek attaisnota ar iebaidīšanas loģiku, neraugoties uz konfliktu mainīgo dabu un sarežģītību, kā arī neapstrīdamo realitāti, ka jebkura šo ieroču izmantošana radītu katastrofālas humanitārās un vides sekas. Tāpēc Svētais Krēsls aicina pievienoties Traktātam par atomieroču aizliegumu un Traktātam par atomieroču neizplatīšanu.
Vēl viens temats, kuru ANO Atbruņošanās komisijas sanāksmē aplūkoja arhibīskaps Gabriele Kača, bija jauno tehnoloģiju izmantošana miera celtniecībā. Arī šajā kontekstā Svētā Krēsla diplomāts atgādināja par pāvesta Franciska aicinājumu noteikt likumdošanu, kas ļauj stāties pretim tādiem izaicinājumiem, kā mākslīgais intelekts. Risinājumu, saskaņā ar pāvesta teikto, var panākt, izmantojot tikai diplomātiskus līdzekļus, kas spēj veicināt “dialogu ar visiem, tajā skaitā ar tiem, kuri tiek uzskatīti par visneērtākajiem sarunu biedriem, vai tādiem, ar kuriem veikt diskusijas nebūtu likumīgi.” “Tas ir vienīgais ceļš, kā saraut naida un atriebības važas, kas iesloga kā cietumā. Tas ir arī ceļš, kā izskaust egoismu, lepnību un augstprātību, kas slēpjas katras karotgribas saknē,” apliecināja arhibīskaps.