Gleznot膩js Ivans Mar膷uks: "Cilv膿ki, steidzieties dar墨t labu!"
Svitlana Duhovi膷a - Vatik膩ns
L墨dz 24. febru膩rim Kan膷eleria pil墨 (Palazzo della Cancelleria) Rom膩, ir skat膩ma vi艈a izst膩de ar nosaukumu 鈥淓pisk膩 realit膩te鈥�. 88 gadus vecais pliont膩nisma, jeb 鈥渧ijuma鈥� m膩kslas virziena t膿vs, kuru paz墨st vis膩 pasaul膿, piebilst: 鈥淜atrs dara labu, k膩 m膩k. Es visu savu dz墨vi esmu velt墨jis m膩kslai.鈥�
Ivans Mar膷uks ir dzimis 1936. gad膩 Moskalivkas ciemat膩 Ternopi募as apgabal膩 Ukrainas Rietumos. M墨lest墨bu uz m膩kslu vi艈拧 izjuta jau agr膩 b膿rn墨b膩, kad s膩ka z墨m膿t. T膩 k膩 模imene bija nabadz墨ga, vi艈am nebija ne z墨mu募u, ne akvare募u, t膩p膿c topo拧ais m膩kslinieks z墨m膿ja ar ziedu un augu sulu.
P膿c tam, kad Mar膷uks jau bija pabeidzis Lieti拧姆膩s m膩kslas skolu un 幕vivas M膩kslas universit膩tes Dekorat墨v膩s m膩kslas noda募u, vi艈拧 60. gadu otraj膩 pus膿 p膩rc膿l膩s dz墨vot uz Kijivu. 艩eit str膩d膩ja k膩 gleznot膩js Nacion膩l膩s Zin膩t艈u akad膿mijas Cietvielu instit奴t膩, v膿l膩k Monument膩l膩s un dekorat墨v膩s m膩kslas kombin膩t膩, kur atbilsto拧i padomju laikam, vald墨ja m膩ksliniecisk膩s vienveid墨bas ideolo模ija. 鈥淭ur str膩d膩jot, 膩tri izpild墨ju savu uzdevumu un man palika daudz br墨va laika,鈥� atceras gleznot膩js. 鈥淪膩ku gleznot uz neliel膩m pap墨ra lap膩m ar pildspalvu un tinti, un biju 募oti laim墨gs, jo sp膿ju kaut ko rad墨t. Nezin膩ju, kas galu gal膩 san膩ks, bet jutu, ka ir j膩b奴t kaut kam skaistam.鈥�
T膩 Ivans Mar膷uks s膩ka att墨st墨t savu m膩kslas veidu, kas neietilpa soci膩lre膩lisma kanonos. Viss, kas nebija figurat墨vs, kas bija abstrakts, jebkuri br墨vas formas mekl膿jumi tika uzskat墨ti par padomju re啪墨mam ideolo模iski b墨stamiem. 鈥淢ani darbi izst膩d膿s netika pie艈emti, tie bija liegti,鈥� atceras m膩kslinieks, 鈥渢a膷u, jutu nepiecie拧am墨bu str膩d膩t. Maz pamaz膩m s膩ku str膩d膩t da啪膩d膩s darbn墨c膩s, s膩ku izst膩d墨t savas gleznas Rakstnieku savien墨b膩, Komponistu savien墨b膩, Amosova kl墨nik膩, Medic墨nas bibliot膿k膩. Citur tos izst膩d墨t nedr墨kst膿ju. Mani darbi tika pieskait墨ti amatniec墨bas m膩kslai un vienm膿r patur膿ti modr膩 uzraudz墨b膩.鈥�
Viss Ivana Mar膷uka m膩kslas ce募拧 ir nemit墨gi jaunu stilu un jaunu tehniku mekl膿jumi. No 拧ejienes izkristaliz膿jusies vi艈a unik膩l膩 tehnika 鈥減liont膩nisms鈥�. Nosaukums aizg奴ts no ukrai艈u valodas v膩rda 鈥渧墨t鈥�. 鈥�1972. gad膩,鈥� st膩sta nu jau sirmais v墨rs, 鈥渆s atrados Sednivas ciemat膩 膶er艈ihivas re模ion膩. Tur pirmoreiz apmekl膿ju M膩kslinieku namu. Bija novembris. Me啪s. Koki bez lap膩m. Ak Dievs, kas par gleznu, kas par br墨numu! Es sev teicu: 鈥淶墨m膿拧u t膩 un v膿l lab膩k. Biju atradis sev izejas punktu un gandr墨z jau taj膩 pa拧膩 dien膩 zin膩ju, ko dar墨t. T膩d膩 veid膩 dzima glezniec墨bas tehnika 鈥減liont膩nisms鈥�, kuru 拧odien paz墨st vis膩 pasaul膿. T膩 ir jauna tehnika, XX gadsimta tehnika鈥�.
Nesp膿ja 墨stenot savu m膩ksliniecisko potenci膩lu padomju totalit膩risma apst膩k募os Mar膷ukam lika emigr膿t uz 膩rzem膿m. 鈥淕andr墨z 20 gadus mani darbi bija aizliegti,鈥� vi艈拧 st膩sta. 鈥淜ad s膩k膩s 鈥減erestrojka鈥�, t奴l墨t atst膩ju dzimto zemi, jo grib膿ju b奴t br墨vs un grib膿ju str膩d膩t. L墨dzi pa艈膿mu 10 gleznas un non膩cu Sidnej膩. S膩k膩s 募oti intens墨vs periods, gandr墨z vai 鈥減asaules iekaro拧ana鈥�, ta膷u 鈥� ar m膩kslu.鈥�
2007. gad膩 Britu laikraksts 鈥淭he Daily Telegraph鈥� Ivanu Mar膷uku klasific膿ja k膩 vienu no 100 m奴sdienu 模膿nijiem. M膩kslinieks savus darbus ir var膿jis izst膩d墨t vair膩k nek膩 200 person膩lizst膩d膿s da啪膩d膩s pasaules valst墨s. Jaunajiem gleznot膩jiem, lai g奴tu pan膩kumus, vi艈拧 iesaka daudz str膩d膩t: 鈥淢an m膩ksliniekiem ir k膩da recepte: 艈emiet kalend膩ru un visas sarkan膩s dienas p膩rv膿rtiet par meln膩m, un kop膩 ar mani dz墨vojiet saska艈膩 ar melno kalend膩ru. Ar to v膿los teikt, ka man nav br墨vdienu, nav atva募in膩jumu. Es nekad neesmu svin膿jis, piem膿ram, savu dzim拧anas dienu.鈥�
Visa 拧墨 pa拧aizliedz墨ba un uzc墨t墨ba atmaks膩jas, kad Mar膷uks redz aizkustin膩jumu to cilv膿ku ac墨s, kuri apl奴ko vi艈a darbus. 鈥淒ar墨t labu ir pat墨kami. Dar墨t sliktu鈥� nezinu, k膩 cilv膿ki to sp膿j. Lai dar墨tu sliktu, daudz nevajag. Dar墨t labu, p膩rnest膩 noz墨m膿, maks膩 募oti d膩rgi. Ta膷u, 募aunums ir tikai izklaide. Nogalin膩t cilv膿kus, k膩 tas notiek 拧odien, ir tikai sp膿le,鈥� saka ukrai艈u gleznot膩js.
Ukrain膩 Ivans Mar膷uks atgriez膩s 2011. gad膩, bet 2022. gada s膩kum膩 pla拧a m膿roga kar拧 lika atkal doties emigr膩cij膩. Neraugoties uz vecumu un s膩p膿m par savas tautas likteni, vi艈拧 t奴l墨t 姆膿r膩s pie darba. 鈥淢an bija glezna un t膩 ir joproj膩m. T膩 saucas 鈥淯n redz膿ju ar ziv墨m nokl膩tu zemi鈥�. Es to uzgleznoju p膿c tra模膿dijas 膶ernobi募膩. Tad no pr膩ta man neizg膩ja 拧is kar拧, jo pieredzu to pirmaj膩 person膩. Es uzgleznoju nelielu gleznu 鈥淯n redz膿ju zemi, nokl膩tu ar 姆erme艈iem鈥�. Viss laukums ir nokl膩ts ar cilv膿kiem, kas gu募 uz zemes鈥� T膩 ir realit膩te. V膿l膩k man tika jaut膩ts par darbu kara laik膩 un es atbild膿ju: Pietiek! Vairs nevienas gleznas par karu!鈥�
鈥淚r cilv膿ki, kuri karu redz 墨sten墨b膩, kuri s膩pju d膿募 saj奴k pr膩t膩, kuri zaud膿 dz墨v墨bu. K膩 to visu varu uzgleznot un v膿l vi艈iem r膩d墨t? Vi艈i to redz 墨sten墨b膩! 鈥淯n tu, draugs, neesi bijis front膿, neesi redz膿jis, tu izgudro 拧os t膿lus鈥︹�� 鈥淓s teicu: cilv膿kiem ir nepiecie拧ams mierin膩jums, vi艈i ir kaut nedaudz no kara j膩att膩lina, j膩att膩lina no 拧墨m briesm墨gaj膩m dom膩m.鈥� 鈥淓s esmu redz膿jis upura dz墨vi,鈥� nosl膿gum膩 saka Ivans Mar膷uks, p膩rdom膩jot savu ilgo m膩kslinieka ce募u, 鈥渂et to, ko esmu izdar墨jis, attaisno visus 拧os upurus. Esmu patie拧膩m gandar墨ts par to, ko esmu paveicis.鈥�
Tekstu tulkoja un public膿拧anai sagatavoja Inese 艩teinerte
