杏MAP导航

Inese 艩teinerte - Vatik膩ns

 Taj膩 atz墨m膿ts, ka tuksne拧i parasti ir cilv膿ku aizmirstas, dz墨vei nepiem膿rotas vietas. Un tom膿r, tur, kur, 拧姆iet, nekas nevar izaugt, Sv膿tie Raksti vair膩kk膩rt turpina v膿st墨t par Dieva kl膩tb奴tni. Tuksnes墨 dzimst Vi艈a tauta. Ce募ojums pa 拧o skarbo vietu liek nobriest br墨v墨bas izv膿lei. Dievs, kur拧 v膿ro, klaus膩s, paz墨st savu b膿rnu cie拧anas, n膩k tos atbr墨vot (sal. Izc 3,7-8). Vi艈拧 p膩rveido tuksnesi m墨lest墨bas un l膿mumu pie艈em拧anas viet膩, liek tam zied膿t k膩 cer墨bas d膩rzam. Pravie拧i par to run膩 k膩 par saderin膩拧an膩s scen膩riju, pie kura atgriezties ikreiz, kad remdena s膩k palikt sirds, lai no jauna atg奴tu uztic墨bu Dievam. M奴ki un m奴姆enes gadu t奴ksto拧iem ir dz墨voju拧i tuksnes墨 m奴su visu v膩rd膩, p膩rst膩vot visu cilv膿ci pie klusuma un dz墨v墨bas Kunga.

Kardin膩ls Parolins st膩sta, ka viena no izst膩d膿m, kas 拧ogad b奴s skat膩ma Rimini m墨ti艈膩 un ir velt墨ta Al啪墨rijas mocek募u liec墨bai, ir guvusi lielu Sv膿t膩 t膿va atzin墨bu. Izst膩d膿s atspogu募ojas 叠补锄苍墨肠补s paaicin膩jums dz墨vot tuksnes墨 piln墨g膩 vienot墨b膩 ar visu cilv膿ci, p膩rvarot neuztic墨bas m奴rus, kas cita citai pretim nost膩da reli模ijas un kult奴ras.

K膩 parasti, Tautu m墨ti艈膩 netr奴ks dialogu starp kato募iem ar da啪膩du dz墨ves uztveri, k膩 ar墨 starp da啪膩du konfesiju pieder墨gajiem un netic墨gajiem. Vatik膩na valsts sekret膩rs nor膩da, ka ir svar墨gi vingrin膩ties citam cita uzklaus墨拧an膩, kas sagatavo 鈥渏aunus 姆ie模e募us鈥�, ar kuriem celt to n膩kotni, ko Dievs jau ir paredz膿jis visiem, bet, kas atveras tikai tad, kad cits citu pie艈emam. 鈥淢膿s nevaram vairs at募auties pretoties Dieva valst墨bai, kas ir miera valst墨ba. Tur, kur atbild墨gie par valstu un starptautiskaj膩m instit奴cij膩m nesp膿j nodro拧in膩t likuma iev膿ro拧anu, vidut膩j墨bu un dialogu, reli模iskaj膩m kopien膩m un pilsoniskajai sabiedr墨bai ir j膩艈em talk膩 pravietiskums. Tas noz墨m膿 doties tuksnes墨 un ieraudz墨t to, kas var dzimt no gruve拧iem un no tik daudzaj膩m nevain墨go s膩p膿m.

Kardin膩ls Parolins atg膩dina, ka p膩vests Leons XIV It膩lijas b墨skapiem ir ieteicis 鈥渧eicin膩t izgl墨to拧anu nevardarb墨bai, vidut膩j墨bas iniciat墨vas viet膿ja m膿roga konfliktos, pie艈em拧anas projektus, kas bailes no otra parv膿r拧 tik拧anos iesp膿j膩s鈥�. 鈥淭膩tad, p膩vests iedro拧ina pie拧姆irt v膩rdu un formu jaunajam, lai tic墨ba, cer墨ba un m墨lest墨ba g奴tu izpausmi liel膩 kult奴ras atgrie拧an膩s proces膩,鈥� nor膩da Parolins. Vi艈拧 piesauc ar墨 p膩vesta Franciska enciklik膩 鈥淓vangelii gaudium鈥� teikto, ka 鈥渋zv膿le par labu nabadz墨gajiem ir teolo模iska kategorija pirms b奴t par kult奴ras, sociolo模isku, politisku, vai filozofisku kategoriju (198).

鈥淒ievs ir izv膿l膿jies pazem墨gos, mazos, tiem, kuriem nav varas un vienam no vi艈iem ir licis iziet no Jaunavas Marijas kl膿pja, lai m奴su v膿stur膿 ierakst墨tu Vi艈a v膿sturi,鈥� raksta Vatik膩na valsts sekret膩rs. Vi艈拧 uzsver, ka bez v膿stures upuriem, bez izsalku拧ajiem un izsl膩pu拧ajiem p膿c taisn墨bas, bez miera str膩dniekiem, bez atraitn膿m un b膩re艈iem, bez jaunie拧iem un veciem 募aud墨m, bez migrantiem un b膿g募iem, bez visas rad墨bas kliedziena mums neb奴s 鈥渏aunu 姆ie模e募u鈥�.

鈥淣oliegt citu balsis un atteikties vi艈us saprast, noz墨m膿 piedz墨vot izg膩拧anos un necilv膿c墨bu,鈥� teikts v膿st墨jum膩. T膩 beig膩s Pjetro Parolins atg膩dina, ka, lai kalpotu dz墨vajam Dievam, ir j膩atsak膩s no dz墨拧an膩s p膿c pe募艈as elkdiev墨bas, kas ir smagi iedrag膩jusi taisn墨bu, tik拧an膩s un apmai艈as br墨v墨bu, visu cilv膿ku dal墨bu kop膿j膩 labum膩 un visbeidzot mieru. Diskrimin膩ciju un konfliktus draud pastiprin膩t digit膩l膩 revol奴cija, t膩p膿c pret to ir j膩izturas rado拧i, paklausot Sv膿tajam Garam un neesot vis vergam, bet Dieva b膿rnam. Tad tuksnesis k募奴s par d膩rzu un 鈥淒ieva pils膿tu鈥�, par ko ir run膩ju拧i sv膿tie.