MAP

2025.07.31 Māsa Katarīna, Ombergas Vissvētās Sirds benediktiešu klostera priore 2025.07.31 Māsa Katarīna, Ombergas Vissvētās Sirds benediktiešu klostera priore 

Lūgšanu un klusuma vieta Zviedrijā

“Vēlamies nest Jēzu pasaulē tāpat kā Marija”, saka māsa Katarīna, Ombergas benediktiešu klostera priore Zviedrijā. Benediktietes šeit dzīvo kopš 1997. gada. Klosteri viņas uztver kā garīgo patvērumu sekularizētā vidē. Tas ir atvērts tiem, kuri meklē dzīves jēgu, kuri ir paguruši, kuri alkst pēc Dieva tuvuma.

Mario Galgano - Vatikāns

Klostera dzīvi raksturo klusums, viesmīlība un dziļas garīgas saknes. Atšķirībā no daudziem citiem benediktiešu ordeņa klosteriem, Vissvētās Sirds vārdā nosauktais klosteris Zviedrijas dienvidos nevar lepoties ar gadsimtiem senu vēsturi. Tas ir relatīvi jauns un tā vēsture ir īpatnēja. Tas ir aizsācies līdz ar zviedru evaņģēlisko kopienu “Marijas meitas” (“Marientöchter). Pagājušā gadsimta 80. gados dažas māsas vēlējās dzīvot ciešākā saskaņā ar klosterdzīves tradīciju. “Jo dziļāk pievērsāmies šim jautājumam, jo skaidrāk iezīmējās pārliecība, ka tās ir mūsu saknes”, saka māsa Katarīna. 1988. gadā kopiena unitārā veidā ienāca Katoliskajā Baznīcā. Tas bija 10 gadus ilgs process. “Vēlējāmies dzīvot izlīgšanā un mīlestībā. Negribējām, lai pastāvētu jebkāds pārrāvums,” atzīmē priore.

1997. gadā, pēc tam, kad iepriekšējās mājvietas kļuva par mazām, kopiena pārcēlās uz jaunuzcelto Vissvētās Sirds konventu. Tika izvēlēta benediktiešu Regula. “Mēs apmeklējām daudzus klosterus, jo īpaši Vācijā, lai mācītos no cilvēkiem, kuri dzīvo šādu dzīves veidu,” atceras māsa Katarīna. Īpašs atbalsts tika gūts no Gūterslohas tuvumā esošā klostera Padebornas arhidiecēzē. Kontakti ar to pastāv joprojām.

Vissvētās Sirds klosterī šobrīd dzīvo 14 māsas, gandrīz visas no viņām ir zviedrietes, izņemot vienu polieti. Māsu vecums svārstās no 40 līdz 85 gadiem. Ikdienā tiek ievēroti benediktiešu ordenim raksturīgie ritmi lūgšanās, darbā un kopienas dzīvē. Sev par mērķi māsas izvirza meklēt Dievu cilvēkos, pasaulē, visur, kur tās iet. Klosterī tiek uzņemti arī ciemiņi.

Jau daudzus gadus kopiena vada “Klusuma māju”, kur tiek pieņemti gan atsevišķi cilvēki, gan nelielas grupas. Pārsvarā ciemiņiem nav nekādu reliģisko saišu, taču tos vada garīga veida ilgas. “Daudzi nezina, ko viņi meklē, taču šeit tie rod kaut ko, kas viņus uzrunā. Nereti tie paskaidro, ka ierodas šeit, lai atpūstos un klausītos lūgšanas”, stāsta māsa Katarīna.

Vēlēšanās atpūsties klosterī ir liela, tā pārspēj uzņemšanas iespējas. Māsas viesiem spēj atvēlēt 18 istabas, 3 no tām ir klauzūras veida telpas, kas paredzētas priesteriem un reliģiskajiem. Klosteris ar nolūku ir izveidots neliels, tā, lai varētu veikt personīgas sarunas. “Daudzi no mūsu viesiem strādā veselības aprūpes, vai izglītības jomās, viņi jūtas noguruši, izsmelti. Tie saka:  “Šeit mēs varam runāt par nopietnām lietām”. “Tā ir liela dāvana,” atzīst māsa.

Vissvētās Sirds klosteris ir iemantojis popularitāti arī reliģisko ordeņu vidū. Uz šejieni regulārās apmaiņās brauc māsas no Dānijas, Nīderlandes un citiem nelieliem Skandināvijas klosteriem. Ombergas benediktiešu māsas uztur attiecības arī ar Aleksanderdorfas klosteri, kas atrodas netālu no Berlīnes. Garīgās saiknes plešas ārpus Zviedrijas.

Neraugoties uz to, ka šobrīd Ombergā nav nevienas novices, nezūd cerība par jauniem paaicinājumiem. Jaunas sievietes izrāda interesi par dzīvi klosterī. Priore par savu pienākumu uzskata liecināt nevis ar cēliem vārdiem, bet ar vienkāršu ikdienas dzīvi. “Nav jādara lielas lietas. Pietiek dzīvot ar Kristu un izstarot Viņu caur mūsu dzīvi,” saka māsa Katarīna.

Tekstu tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte

04 augusts 2025, 16:08