Akvilā notika gadskārtējie Svētā Celestīna piedošanas svētki
Inese Šteinerte - Vatikāns
Ar Akvilas – “vēstures un ticības iezīmētās zemes” iedzīvotājiem priekā dalījās arī pāvests Leons XIV. Viņa sveicienus uz šejieni nesa Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Pjetro Parolins. Kolemadžo Svētās Marijas bazilikā viņš svinēja Svēto Misi. Tās noslēgumā Piedošanas svētku sakarā Akvilas arhibīskaps Antonio D’Andželo atvēra bazilikas Svētās durvis, kas tika aizslēgtas nākamās dienas vakarā. Tādējādi ticīgajiem tika dota iespēja saņemt atlaidas.
Durvju tematika, pamatojoties uz Jāņa Evaņģēlija aprakstu, dominēja arī kardināla Parolina teiktajā homīlijā. “Šodien šajā ievainotajā, bet ticīgajā zemē, tiek vērtas Celestīna Svētās durvis, kas gadsimtiem ilgi vēstī par piedošanu un mieru,” teica kardināls.
“Šī atvēršana iekļaujas Jubilejas ceļojumā, taču tai ir īpašs tonis: šeit zīme kļūst par dzīvu atmiņu, par saucienu un lūgšanu, par brīvības un žēlsirdības apsolījumu. Atcerēsimies, ka tas nav tikai materiāls, vai arhitektonisks slieksnis, kam ir izšķiroša nozīme. Jubilejas durvis ir pats Kristus. Viņš ir tas, kas mūs ievada pestīšanā, Viņš ir durvis, kurš mums jāizvēlas, lai pa tām ieietu. Tikai caur Viņu var ienākt dzīves pilnībā un iziet no verdzības.”
“Ceļš, kuru norāda Jēzus, ir skaidrs un tas kliedē jebkādas neskaidrības. Kristus ir ceļš pie Dieva, ceļš pretim dzīvībai,” apliecināja kardināls Parolins. Viņš brīdināja, ka tas, “kurš nāk pirmais, stādoties priekšā kā ceļvedis, ir zaglis un krāpnieks, jo “tas nāk paņemt, uzkundzēties, celt pats sevi, nevis durvis, kas ved uz dzīvību. Tas nozog, nogalina, iznīcina.”
“Cik daudz balsu sola pestīšanu bez Kristus, cik daudz ideoloģiju, morālismu, vai reliģisku pārģērbšanos, kas ielaužas, nevis iziet pa durvīm.”
“Dieva tauta nav ticējusi nepatiesām balsīm, jo tai sirdī mājo gudrība, dziļa balss, kas pazīst patieso Ganu. Tā ir balss, pie kuras atgriezties. Tikai Kristus ir durvis, un viss, kas pa tām neiet, kas neiet caur Viņa miesu, Viņa krustu, tas netiek atpestīts,” piebilda kardināls. Viņš paskaidroja, ka iziet pa durvīm, nozīmē pieņemt Evaņģēliju. Pa durvīm ir jāiziet, jo “kristietība nav ideju, vai morāles sistēma, bet gan ceļš: ienākt un iziet caur Kristu”.
Kardināls brīdināja, ka cilvēce tiek maldināta, liekot tai domāt, ka laime sastāv tajā, ka var paņemt, piesavināties. Taču, tā ir zagļa mentalitāte, kas sagrauj to, kam pieskaras, tā balstās uz viltus apsolījumiem, kas šķiet viegli, taču atstāj tukšā. Jēzus ir nācis, lai dotu, lai dāvātu dzīves pilnību.
Noslēdzot homīliju, Vatikāna valsts sekretārs aicināja visus klātesošos noskaitīt pāvesta Celestīna V lūgšanu, lai saņemtu Jubilejas gada žēlastību.