Svētīgais Likarions Majs: miera piemērs naida sašķeltā pasaulē
Silvija Krivteža – Vatikāns
Jaunais svētīgais atdarināja Jēzu, veltot savu dzīvi delikātajam audzināšanas, integrālās attīstības un kristīgās formācijas darbam, rūpējoties par sev uzticētajiem un pieņemot ciešanu krustu - tā kardināls Marčello Semeraro rezumēja Šveicē dzimušā Likariona Maja (laicīgā vārdā Fransuā Bendžamins) dzīvi un garīgo mantojumu.
"Lai dotos uz Pueblo Nuevo, ir jābūt gatavam atdot savu dzīvību", teica brālis Likarions. Pueblo Nuevo ir Barselonas rajons, kur divdesmitā gadsimta sākumā dzīvoja nabadzīgi un sabiedrības atstumti cilvēki.
Fransuā Bendžamins piedzima 1870. gada 21. jūlijā Bagnē, Šveicē. 18 gadu vecumā pievienojās Maristu kongregācijas brāļiem, pieņemot vārdu Likarions. Vēlāk tika nosūtīts uz Mataro Katalonijā. 1893. gada 15. augustā pārcelts uz kopienu Žironā, kur atradās pirmā Maristu skola Spānijā.
Sprediķī kardināls Marčello Semeraro pieminēja tā saukto "Traģisko nedēļu", kad 1909. gada jūlija beigās Barselonas iedzīvotāji sacēlās pret Spānijas valdības noteikto obligāto iesaukšanu armijā. īs, klosteri un katoļu izglītības iestādes kļuva par vardarbības mērķiem. Naktī no 26. uz 27. jūliju aizdedzināta Maristu brāļu skola, bet nākamajā rītā nošauti mūki. Brālis Likarijs, kas bija pazīstams kā dedzīgs un drosmīgs mūks, kurš savu dzīvi veltīja bērnu un jauniešu kristīgajai izglītībai, bija pirmais, kas zaudēja dzīvību. Uzbrucēji naidā pret ticību (odium fidei) viņa ķermeni sakropļoja ar akmeņiem un mačeti.
"Vardarbība rada vardarbību," sprediķī sacīja kardināls, atsaucoties uz pāvesta Franciska bieži pieminēto "fragmentārā pasaules kara" tēmu. Tāpēc jaunā svētīgā tēls mūsdienās ir īpaši aktuāls, jo – kā uzsvēra kardināls Marčello Semeraro – "mūsu planētu satricina daudzi konflikti, kas rada postošu vardarbības, nestabilitātes un ciešanu ainu. Sākot ar bruņotām sadursmēm, humanitārām krīzēm un beidzot ar ekonomisko un sociālo nevienlīdzību – mēs saskaramies ar sašķeltu pasaules kārtību, kurā miers šķiet ir tāla mirāža."
Tie, kas noslēdzas savā egoismā, neizbēgami sliecas uz "konfliktu, cīņu un vardarbību", no kā "rodas ciešanas un nāve", turpināja Kanonizācijas lietu dikastērija prefekts. Savukārt tie, kas atver sirdi otram caur "solidaritāti, draudzību, sadarbību, satikšanos", kā to darīja svētīgais Likarijs Meja, pārveido savu dzīvi par "dāvanu" citiem, - teica kardināls Marčello Semeraro.
"Viņš tika noslepkavots konfliktu pilnā pasaulē," Vatikāna medijiem skaidroja beatifikācijas procesa postulators Giljermo Hosē Kavazoss. Pēc viņa teiktā, svētīgā Likariona Maja garīgo mantojumu var apkopot trīs punktos: "Pirmkārt, jaunais svētīgais dziļi izdzīvoja savu aicinājumu, atzīstot sevi par brāli visiem. Otrkārt, viņš bija klātesošs savu audzēkņu dzīvēs, parādot, ka Evaņģēlija vēsts tiek nodota nevis caur zinātniskām lekcijām, bet gan caur tuvību, dialogu un cieņu. Un, treškārt, Likarions Maja bija šveicietis, kurš veltīja savu dzīvi spāņu bērnu audzināšanai. Viņa piemērs aicina mūs dzīvot dažādu kultūru un tradīciju vidē, veicinot savstarpēju sapratni, izlīgumu un mieru."