Mūžībā devies kardināls Andrē Ventruā
Silvija Krivteža – Vatikāns
Parīzes arhibīskaps Lorāns Ulrihs nosūtīja vēstuli diecēzes ticīgajiem, paziņojot par kardināla Andrē Ventruā nāvi. "Daudziem no mums, Parīzes priesteriem, diakoniem un ticīgajiem, viņš bija vairāk nekā tikai mūsu arhibīskaps: viņš bija gans, tēvs, draugs, paraugs; man viņš bija brālis bīskapa kalpojumā," tā arhibīskaps Ulrihs raksta par savu priekšgājēju. "Kardināls Andrē Ventruā dedzīgi pildīja viņam uzticētos pienākumus. Vispirms kopā ar kardinālu Žanu-Mariju Lustižeru, vēlāk kā Tūras un Parīzes arhibīskaps un Francijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs. Savu misiju viņš veica pazemības un vienkāršības garā, kas izrietēja no pirmā aicinājuma, ko saņēma no Kunga, lai sekotu Viņam. Pēdējos gados, neskatoties uz veselības problēmām, kuras pieņēma ar drosmi un pacietību, viņš nepārstāja kalpot – tikai citā veidā, kā viņš pats teica, – ar lūgšanu un paļaušanos Dieva gribai." Parīzes arhibīskaps Ulrihs mudināja ticīgos lūgties par mūžībā aizgājušo kardinālu Ventruā, norādot uz cerību, ko sniedz augšāmcelšanās apsolījums.
Parīzes arhibīskaps lūdza, lai piektdien pulksten 17.00 visās Parīzes diecēzes baznīcās tiktu zvanīti zvani, pieminot mirušo kardinālu. Viņš arī lūdza, lai piektdien un turpmākajās dienās mūžībā aizgājušā kardināla Ventruā nodomā tiktu svinētas Svētās Mises. Parīzes diecēzes tīmekļa vietnē ir pieejama virtuāla līdzjūtību grāmata.
Andrē Ventruā dzimis 1942. gada 7. novembrī Parīzē. 1962. gadā, pēc Anrī IV vārdā nosauktā liceja absolvēšanas, viņš iestājās Svētā Sulpīsa Garīgajā seminārā, vienlaikus studējot Parīzes Katoļu institūtā. No 1964. līdz 1965. gadam dienēja armijā Rietumvācijā, pēc tam pabeidza teoloģijas un filozofijas studijas un 1969. gada 28. jūnijā toreizējais Parīzes arhibīskaps kardināls Fransuā Martī viņu iesvētīja par priesteri. Vairāk nekā divdesmit gadus viņš veica pastorālo darbu dažādās draudzēs, katehizēja bērnus un pieaugušos, rūpējās par kristīgo laju garīgo formāciju. 1988. gada 25. jūnijā pāvests Jānis Pāvils II nominēja viņu par Parīzes arhidiecēzes palīgbīskapu, bet 11 gadus vēlāk par Tūras arhibīskapu. 2005. gada 11. februārī Svētais tēvs nominēja 63 gadus veco Andrē Ventruā par kardināla Žana Marija Lustižera pēcteci, kļūstot par 30. Parīzes arhibīskapu. No 2007. līdz 2013. gadam viņš vadīja Francijas Bīskapu konferenci. 2007. gadā pāvests Benedikts XVI Parīzes arhibīskapu uzņēma Kardinālu kolēģijā. Ventruā aktīvi piedalījās vairākās Bīskapu sinodēs.
Lai gan pēdējos gados Andrē Ventruā cieta no Gijēna-Barē sindroma, retas un progresējošas neiroloģiskas slimības, tomēr pagājušā gada decembrī viņš vēl piedalījās renovētās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanas ceremonijā, ko 2019. gadā izpostīja ugunsgrēks.