MAP

Procesija Irākā Procesija Irākā  (AFP or licensors)

Irāka: jaunieši atbalsta Baznīcu, viņi ir tās nākotne

Tuvajos Austrumos, kur politiskā, sociālā un ekonomiskā situācija kļūst arvien dramatiskāka, Irākas kristiešu kopiena atkārtoti apliecina savu "nozīmīgo" klātbūtni, īpaši cīņā par cilvēktiesību ievērošanu, - intervijā Vatikāna medijiem teica priesteris Karams Šahmaša, kurš dzimis Nīnives līdzenumā, netālu no Mosulas.

Guljelmo Gallone – Vatikāns

Izraēla, Gaza, Palestīna, Sīrija, Irāna – šodien šīs valstis dominē starptautiskajā arēnā. Tomēr ir valsts, kurai tiek pievērsta mazāka uzmanība, bet kura arvien vairāk apliecina savu klātbūtni Tuvo Austrumu varas attiecību centrā: Irāka. Pateicoties Irākas ģeogrāfiskajam stāvoklim, tai ir nozīmīga loma visā reģionā. Irāka atrodas krustcelēs starp Persijas līča valstīm, Vidusjūru un Turciju. Irākā dzīvo vairāk nekā miljons iekšzemē pārvietotu personu, trīs miljoni cilvēku, kuriem nepieciešama humānā palīdzība, un 280 tūkstoši bēgļu no citām valstīm. Šī situācija īpaši ietekmē valstī esošās minoritātes, starp kurām 250 tūkstoši kristiešu. 2003. gadā to bija vairāk nekā 1,3 miljoni.

"Mēs nolēmām palikt"

"Salīdzinot ar 2006.–2007. vai 2014. gadu situācija valstī neapšaubāmi ir uzlabojusies," - Vatikāna medijiem saka priesteris Karams Šahmaša. "Šodien vairs nav vajāšanu, valda vispārēja brīvība. Tomēr diskriminācijas līmenis joprojām ir ļoti augsts." Irākiešu priesteris atsaucas uz "daudzām problēmām, kas galvenokārt saistītas ar kristiešu tiesību ievērošanu. "Mūsu iespējas ir ierobežotas, īpaši attiecībā uz darba tirgu. Diskriminācija šajā jomā ir plaši izplatīta, jo darba iegūšana ir atkarīga no partijas, reliģijas vai etniskās piederības." Priesteris šo situāciju labi zina, jo viņš nāk no Nīnives līdzenumiem, kas atrodas netālu no robežas ar Sīriju, kur 2014. gadā 120 tūkstoši kristiešu piedzīvoja vajāšanas un bija spiesti doties bēgļu gaitās pēc tam, kad tā sauktā Islāma valsts ieņēma Mosulu. "Toreiz mēs zaudējām daudzus mūsu ticīgos," viņš ar nožēlu saka. "Daži tika iebiedēti, daudzi pameta valsti. Vairāk nekā 60 procenti katras kristīgās pilsētas iedzīvotāju atrada patvērumu ārzemēs un tur viņi palika līdz pat šai dienai. Kristiešu klātbūtne Tuvo Austrumu reģionā ir bijusi ievērojami ierobežota. Mēs zaudējām visu. Tomēr, pateicoties tādu organizāciju kā "Palīdzība īi grūtībās" ("Aid to the Church in Need") atbalstam, mēs nolēmām palikt. Mēs nezaudējām vissvarīgāko - savu ticību. Un, paldies Dievam, mēs palikām vienoti, lai to aizstāvētu," saka irākiešu priesteris.

Dzīvā ī

Grūtību netrūkst, atzina priesteris Karams. "Paldies Dievam, mūsu īs šodien ir dzīvas: daudzi ticīgie piedalās svētajā Misē, katru dienu ir redzami brālības žesti, notiek jauniešu tikšanās un dažādas aktivitātes. Piemērs ir Ankavas jauniešu tikšanās (Ankawa Youth Meeting) – ikgadējs forums, kas veltīts jaunajām paaudzēm –, kas pēdējos gados ir pulcējis vairāk nekā 1500 jauniešu. Šogad pēc iknedēļas sagatavošanās sanāksmēm mēs sagaidām 750 dalībniekus. Pasākuma programma, kas ir vērsta uz aicinājuma nozīmi, sākās 9. jūlijā. Mēs visos iespējamos veidos cenšamies noturēt jauniešus tuvu īi, lai gan tas ir grūti. Mūsu problēma nav ateisms, kā tas ir Eiropā, bet gan mūsu identitātes aizstāvēšana citu reliģiju vidū. Skolās un universitātēs mēs bieži esam vienīgie kristieši, un dzirdam jautājumu: "Kāpēc tu joprojām esi kristietis?" Mums jābūt gataviem atbildēt – dažreiz pat ar asinīm, kā tas notika 2014. gadā, un šodien ar savas dzīves liecību un uzticību."

Tilts starp kultūru un ticību

Priesteris Karams Šahmaša atzīst, ka kristietība Irākā nav tikai viena reliģija starp daudzām. "Sākotnēji šī valsts bija kristietības cietoksnis. Šeit darbojās apustuļi Toms un Tadejs, šeit attīstījās Austrumu ī jau no kristietības pirmajiem gadsimtiem, uzplauka vienas no vecākajām kristīgajām kopienām pasaulē, dāvājot pasaulei daudzus svētus ticības mocekļus un īs ganus. Šodien daži mums saka: "Jūs esat citādāki", jo viņi mūsos redz uzticību, mieru un vērtības. Tur, kur ir kristieši, valda miers," saka priesteris Šahmaša, piebilstot: "Irāka bez kristiešiem ir Irāka, kas ir zaudējusi savus pamatus. Vēsture to apstiprina: mēs tulkojām filozofiju, teoloģiju un zinātni no grieķu valodas sīriešu valodā un pēc tam arābu valodā, tādējādi atgriežot tās Eiropā. Mēs bijām tilts starp kultūru un ticību. Mūsu klātbūtne ir būtiska; tā ne tikai piešķir krāsas, bet arī dziļumu." Šajā kontekstā Irākas priesteris sarunā ar Vatikāna medijiem atgādina, ka kristieši cīnās par cilvēktiesībām. "Pirms vairākiem gadiem, kad tika izskatīts Irākas konstitūcijā noteikums, kas atļautu meiteņu laulības jau no astoņu gadu vecuma, kristieši bija pirmie, kas kategoriski iebilda. Pat ja mums nav daudz pārstāvju parlamentā, ī pauž savu viedokli – aizstāvot cilvēciskās vērtības visiem," saka priesteris Šahmaša.

īs nākotne

"Atjaunot un sākt no jauna" – šādu aicinājumu pāvests Francisks izteica, kad 2021. gada martā savas apustuliskās vizītes Irākā ietvaros apmeklēja Bezvainīgās Ieņemšanas katedrāli Karakošā, kas ir kristiešu vajāšanas simbols. Katedrāles Zelta grāmatā pāvests ierakstīja: "No šīs sagrautās un no jauna uzceltās baznīcas, kas Karakošai un visai Irākai ir cerības simbols, caur Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecību izlūdzu no Dieva miera dāvanu". Četrus gadus vēlāk, cerībai veltītā Jubilejas gada vidū un Leona XIV pontifikāta sākumā, priesteris Karams Šahmaša uzsver, ka ī Irākā ir dzīva. "Mēs strādājam, lai nestu gaismu un cerību. Papildus jauniešu tikšanās reizēm svarīgs piemērs ir Erbilas Katoļu universitāte. Pēc 2014. gada postījumiem ī ne tikai nodrošināja pajumti un pārtiku bēgļiem, bet arī uzcēla jaunas skolas un universitātes. 30. septembrī mēs svinēsim universitātes desmito gadadienu, kas tika projektēta un izveidota, daļēji ar Itālijas Bīskapu konferences atbalstu, domājot par dažādām minoritātēm. Mēs cenšamies visos iespējamos veidos atbalstīt mūsu jauniešus: viņi ir īs nākotne. Ar šo cerību mēs virzāmies uz priekšu," piebilda priesteris Karams Šahmaša.

Tulkoja Silvija Krivteža

10 jūlijs 2025, 16:43