Svētā Jāņa Pāvila II atcere, apritot 44 gadiem kopš atentāta
Inese Šteinerte - Vatikāns
Atentāta dienā, 1981. gada 13. maijā, pāvests Vojtila papamobilī apbraukāja Svētā Pētera laukumu pirms trešdienas Vispārējās audiences. Pulkstenis rādīja 17.17, kad viņš pēkšņi saļima no Ali Agdžas raidītās lodes. Svētais tēvs steidzami tika nogādāts uz Džemelli klīniku, kur viņš cīnījās starp dzīvību un nāvi. Jānis Pāvils II izdzīvoja un visu atlikušo dzīvi bija pārliecināts, ka ir izglābts, pateicoties Fatimas Dievmātei, kuras liturģiskos svētkus ī svin tieši 13. maijā. Veicot operāciju, izrādījās, ka lode, nokļūstot ķermenī, brīnumainā veidā ir mainījusi trajektoriju un nav skārusi vitāli svarīgus orgānus.
Gadu pēc atentāta pāvests devās uz Fatimu, lai pateiktos Dievmātei. Klātesošajiem ticīgajiem viņš teica: “Vēlos jums atklāt, ka pirms gada, kad Svētā Pētera laukumā notika atentāts un brīdī, kad atguvu samaņu, manas domas tūlīt steidzās uz šo svētnīcu, lai pateiktos Debesu Marijas Sirdij. Visā, kas noticis, es redzēju, un to atkārtoju vēlreiz un vēlreiz, Marijas īpašo mātišķo aizgādību.”