杏MAP导航

Silvija Krivte啪a - Vatik膩ns

«Vi艈a ir viena no ori模in膩l膩kaj膩m un simp膩tisk膩kaj膩m kristiet墨bas fig奴r膩m» - t膩 kardin膩ls Pjetro Parolins raksturoja Ter膿zi no B膿rna J膿zus un Sv膿t膩 vaiga, kuru p膩vests Pijs XI 1925. gada 17. maij膩 pasludin膩ja par sv膿tu. Vatik膩na valsts sekret膩rs atg膩din膩ja, ka sv膿t膩 Ter膿ze kop膩 ar sv膿to Francisku Ksaveru ir misiju aizbildne. «Divas 募oti at拧姆ir墨gas person墨bas: sv膿t膩 Ter膿ze nekad neatst膩ja savu klosteri, kur膩 vi艈a iest膩j膩s 15 gadu vecum膩, un k募uva par mision膩ri caur l奴g拧anu; savuk膩rt sv膿tais Francisks Ksavers (1596-1562) ar saviem darbiem veicin膩ja Eva艈模膿lija izplat墨拧anos 膧zij膩,» vi艈拧 sac墨ja.

P膿c Vatik膩na valsts sekret膩ra teikt膩, sv膿t膩 Ter膿ze no Lizj膿, Francijas aizbildne un 叠补锄苍墨肠补s doktore, atkl膩j mums nosl膿pumu, k膩 sasniegt dv膿seles mieru un dz墨vot saska艈膩 ar Eva艈模膿liju. Vi艈a nor膩da uz savu «mazo ce募u», kas sast膩v no konkr膿tu ikdienas «mazo lietu» veik拧anas ar lielu m墨lest墨bu, pazem墨bu, uztic墨bu, vienk膩r拧墨bu un piln墨gu pa募膩v墨bu uz Dievu. «Sv膿t膩 Ter膿ze apliecina, ka, no vienas puses, Dievs r奴p膿jas par katru no mums k膩 par vien墨go personu, kas eksist膿 pasaul膿, un, no otras puses, ka viss ir 啪膿last墨ba, proti, neko nevaram nopeln墨t, pat ne Dieva m墨lest墨bu,» atg膩din膩ja kardin膩ls Parolins.

K膩 nor膩d墨ja spredi姆ot膩js, sv膿t膩s Ter膿zes no Lizj膿 v膿st墨jums ir adres膿ts 墨pa拧i m奴sdienu cilv膿kam, kur拧 da啪膩dos veidos cen拧as noraid墨t dabisko un savstarp膿jo atkar墨bu no citiem un no ekosist膿mas, 募aujoties 膧dama un Ievas k膩rdin膩jumam b奴t l墨dz墨giem Dievam. Sv膿t膩s Ter膿zes «mazais ce募拧» ir pretstats m奴sdienu cilv膿ka pa拧pietiekam墨bai, - uzsv膿ra Vatik膩na valsts sekret膩rs.

«艩aj膩 nevald膩maj膩 un konvuls墨vaj膩 v膿lm膿 p膿c autonomijas, pa拧pietiekam墨bas un neatkar墨bas no visiem un visa m奴sdienu cilv膿ks nesp膿j atbild膿t uz "jaut膩jumiem, kas satrauc visus: kas ir cilv膿ks; k膩da ir m奴su dz墨ves j膿ga, k膩ds ir t膩s m膿r姆is; kas ir labs un kas ir gr膿ks; no kurienes n膩k cie拧anas un k膩p膿c t膩s ir kl膩teso拧as m奴su dz墨v膿; k膩 ieg奴t patiesu laimi; kas ir n膩ve un, visbeidzot, no kurienes esam n膩ku拧i un uz kurieni m膿s ejam?"» - sac墨ja kardin膩ls Parolins, cit膿jot Vatik膩na II koncila deklar膩ciju «Nostra Aetate».

艩aj膩 kontekst膩 Vatik膩na valsts sekret膩rs nor膩d墨ja uz sv膿t膩s Ter膿zes piem膿ru, kura pirms savas n膩ves apsol墨ja, ka caur vi艈as aizbildniec墨bu no debes墨m nol墨s «ro啪u lietus», tas ir, cilv膿ki sa艈ems daudzas 啪膿last墨bas. «Ter膿ze bija p膩rliecin膩ta, ka vi艈as misija ir dar墨t labu uz zemes l墨dz pat pasaules beig膩m. T膩d膿募, d膩rgie br膩募i un m膩sas, lai atbild膿tu uz 拧iem eksistenci膩lajiem jaut膩jumiem, es aicinu katru no jums, j奴su 模imenes, j奴su draugus un visu Franciju dar墨t labu, lai p膩r visiem nol墨tu «ro啪u lietus», spredi姆i nosl膿dza kardin膩ls Parolins.