Cer墨bas tematam velt墨tas debates Sv膿t膩s Sirds Kato募u universit膩t膿
Inese 艩teinerte - Vatik膩ns
K膩 saskat墨t cer墨bas z墨mes aizvien sadrumstalotaj膩 pasaul膿, kur膩 multilater膩lisms un liel膩s starptautisk膩s instit奴cijas, t膩das k膩 ANO, ir non膩ku拧as dzi募膩 kr墨z膿 un izr膩d膩s bezsp膿c墨gas pasaul膿 notieko拧o karu priek拧膩? K膩 to rast atsevi拧姆膩s zem膿s, kur sabiedr墨b膩 notiek 拧姆el拧an膩s un pastiprin膩s spriedze?
V膿loties atbild膿t uz p膩vesta Franciska aicin膩jumu, kas ietverts Jubilejas gada bull膩 鈥淪pes non confundit鈥� 鈥� 鈥淐er墨ba nepievi募鈥�, Sv膿t膩s Sirds Kato募u universit膩te studentiem ir v膿l膿jusies pied膩v膩t starpdisciplin膩ras p膩rdomas, kas vestu pie konkr膿tiem projektiem, ko iedz墨vin膩t praks膿. 鈥淭as viss ir iek募aujams sare啪模墨taj膩 模eopolitiskaj膩 scen膩rij膩, kur vienm膿r ir nepiecie拧ama starptautisk膩 diplom膩tija un sadarb墨ba att墨st墨bas lab膩,鈥� teica viens no deba拧u dal墨bniekiem, biju拧ais It膩lijas past膩v墨gais p膩rst膩vis Eiropas Savien墨b膩 Pjero Benussi. Vi艈拧 nor膩d墨ja, ka 鈥渕奴sdienu situ膩cija klauv膿 pie diplom膩tijas durv墨m, k膩 tas jau vair膩kk膩rt ir noticis pag膩ju拧aj膩 gadsimt膩.鈥�
Benussi, kur拧 Politisko un soci膩lo zin膩t艈u fakult膩t膿 pasniedz kursu 鈥淢奴sdienu diplom膩tija starptautiskaj膩s attiec墨b膩s鈥�, atg膩din膩ja, ka 鈥渏a jau cer墨ba ir ietverta diplom膩tiskaj膩 v墨zij膩, kuras m膿r姆is ir miers un ekonomisk膩 labkl膩j墨ba, tad to 拧墨 gada janv膩r墨 skaidri ir defin膿jis p膩vests Francisks uzrun膩 diplom膩tiskajam korpusam. Run膩jot par paties墨bas diplom膩tiju, vi艈拧 v膿rsa uzman墨bu ne tikai uz pasaules, bet ar墨 uz sabiedr墨bas polariz膩ciju, kas, pak募aujot riskam apzi艈u par pilso艈u dro拧墨bu, apdraud demokr膩tisko procesu stabilit膩ti.鈥�
Delik膩taj膩 un nestabilaj膩 模eopolitiskaj膩 kontekst膩 tiek dom膩ts ar墨 par starptautisko sadarb墨bu. K膩 atz墨m膿ja fonda 鈥淚magine Esg鈥� prezidents Fabio Melloni, Amerikas Savienot膩s Valstis ir nol膿mu拧as atcelt ap 80% humanit膩r膩s pal墨dz墨bas, kas gadu desmitiem ir sniegta vair膩k膩m zem膿m vis膩 pasaul膿. Melloni br墨din膩ja, ka l墨dz墨gu izv膿li var atdarin膩t ar墨 citas valstis. Debat膿s izskan膿ja apgalvojums, ka 拧膩du politisko l膿mumu priek拧膩 ir g奴ti run膩t par cer墨bu. Un tom膿r, sadarb墨ba att墨st墨bas lab膩 ir nemit墨gs piem膿rs, k膩 pan膩kt, lai p膩rmai艈u proces膩 tiktu iev膿rots cilv膿ciskais faktors. 鈥淪avas aktivit膩tes laik膩 esmu iepazinis cilv膿kus, kuri man pal墨dz膿ja saprast, ka sadarb墨ba ir inovat墨va, rado拧a, t膩 ir eksperiment膿拧ana ar idej膩m, p膩rveidojumu auglis, kas s膩kas no apak拧as un ievada procesu, kas sp膿j main墨t lietas,鈥� teica Fabio Melloni. Vi艈拧 apgalvoja, ka t膩 rodas cer墨ba, taj膩 skait膩 ar墨 smagos apst膩k募os, un, ka universit膩tes ir ide膩la vieta, kur var notikt 鈥渕iera celtnieku鈥� un 鈥渁tt墨st墨bas veicin膩t膩ju鈥� form膩cija.
Lai 鈥渞eanim膿tu cer墨bu鈥�, profesors Rikardo Redaelli, kur拧 pasniedz 膧zijas valstu v膿sturi, aicin膩ja atteikties no paz墨stam膩s Tomasa Hobsa lo模ikas, saska艈膩 ar kuru, 膩rpus膿 atrodas ienaidnieks, pret kuru ir j膩aizst膩vas. Redaelli apgalvoja, ka miers nav vien墨gi 鈥渒onfliktu neesam墨ba鈥�, vai 鈥減amiera mekl膿jumi par katru cenu鈥�, bet gan 鈥渏au pa拧u konflikta sak艈u nov膿r拧ana鈥�. Atsaucoties uz Franciska enciklik膩 ietvertajiem v膩rdiem, profesors atg膩din膩ja, ka 鈥渕ieru ce募am m膿s katrs un katram ir j膩pieliek p奴les, lai tas b奴tu iesp膿jams鈥�.
Ekonomisk膩s politikas doc膿t膩ja Simona Bereta, savuk膩rt, apgalvoja, ka 鈥渃er墨bai, kura mums tik 募oti ir nepiecie拧ama un kura pasaulei dara labu鈥�, 鈥渋r j膩satur krietna da募a racion膩lisma un re膩lisma鈥�. Raudz墨ties uz priek拧u racion膩li, noz墨m膿 main墨t apst膩k募us attiec墨b膩 uz nabadz墨go zemju par膩du. Tika piemin膿ts, ka 2023. gad膩 拧is par膩ds sast膩d墨ja 97 triljonus dol膩ru.
Miers ir atkar墨gs ar墨 no cilv膿ka cien墨giem dz墨ves apst膩k募iem. T膩p膿c, k膩 preciz膿ja doc膿t膩ja Bereta, ir nepiecie拧ams 鈥減膩rdom膩t glob膩lo finan拧u arhitekt奴ru鈥�. 艩墨 p膩rdom膩拧ana nevar notikt bez to cilv膿ku balss uzklaus墨拧anas, kuri 鈥渁pbru艈oju拧ies ar cer墨bu鈥�, mekl膿 lab膩kus dz墨ves apst膩k募us. Tie ir migranti, kuriem 鈥渧膩rdu deva鈥� Visp膩r膿j膩s sociolo模ijas doc膿t膩ja Laura Dzanfrini, nolasot da啪as aizkustino拧as liec墨bas. 鈥溎籥ut run膩t migrantiem, noz墨m膿 tos humaniz膿t, korekt膩 veid膩 interpret膿t at拧姆ir墨bas un atkl膩t m奴su sabiedr墨bas v膿rt墨bas, sp膿jot p膩rk膩pt vienveid墨bu, uz k膩du 拧墨s v膿rt墨bas ir celtas un t膩d膿j膩di saskatot potenci膩lu, k膩ds piem墨t daudzveid墨bai,鈥� teica Sv膿t膩s Sirds Kato募u universit膩tes p膩rst膩ve.
No 拧ejienes izriet cer墨ba, kas 鈥渆ntropiskaj膩 kr墨z膿鈥�, ko p膩rdz墨vojam, var pal墨dz膿t m奴s 鈥渘ovietot tur, kur m膿s vairs neatrodamies,鈥� k膩 to apliecin膩ja sociologs Mauro Magati, kur拧 izvirz墨ja 鈥渄z墨va cilv膿ka relacion膩l膩s strukt奴ras鈥� konceptu. Vi艈拧 paskaidroja, ka 鈥渃er墨ba pal墨dz ne tikai dom膩t, bet ar墨 at拧姆ir墨gi r墨koties, t膩 pal墨dz atg奴t r墨c墨bsp膿jas ideju鈥�. Magati atz墨m膿ja, ka cilv膿ks ir p膩r艈emts ar ra啪o拧anu, savuk膩rt, r墨c墨bsp膿ja noz墨m膿 鈥渂奴t鈥�, 鈥渓ikt b奴t鈥� un 鈥渒募奴t鈥�, jeb likt sev atkl膩t patieso cer墨bu, to, kas liek dom膩t un r墨koties. Izmantojot Vaclava Havela v膩rdus, Sv膿t膩s Sirds Kato募u universit膩tes sociologs teica: 鈥淐er墨ba nav optimisms. Cer墨ba nav p膩rliec墨ba, ka tas, ko dar膩m, nes墨s pan膩kumus. Cer墨ba ir dro拧a apzi艈a, ka tam, ko dar膩m, ir noz墨me鈥�.
