MAP

Svētais Ezehiels Dučo di Buoninseņa attēlotajā gleznā Svētais Ezehiels Dučo di Buoninseņa attēlotajā gleznā 

Pravietis Ezehiels – cerības un brālīguma vīrs

ANO ieviestajā un pāvesta Franciska atbalstītajā Starptautiskajā Cilvēces brālīguma dienā, kas tika atzīmēta 4. februārī, Vatikāna mediji publicēja kardināla Fernando Filoni rakstu, kurā viņš dalās savā brālīguma vīzijā Tuvajos Austrumos.

Bijušais apustuliskais nuncijs Bagdādē, tagad Jeruzalemes Svētā Kapa bruņinieku ordeņa lielmestrs, šīs pārdomas risina, atsaucoties uz pravieti Ezehielu, kas ir dārgs gan kristiešiem, gan ebrejiem un musulmaņiem. Svētā Krēsla diplomāts uzsver, ka šodien Izraēlā, Palestīnā, Sīrijā, Libānā, Irānā un Irākā ir nepieciešama “silta gara pūsma”, kas atgrieztu dzīvību vajātajiem un diskriminētajiem šī pasaules apgabala ļaudīm. 

Fernando Filoni

Katoliskās īs Jubileja jau ir sākusies un pāvests Francisks to ir veltījis cerībai. Ir kāda cerības vieta, kuru es šeit gribu atcerēties, jo daudzi to nepazīst, lai arī tā ir tik nozīmīga dievišķās Atklāsmes vēsturē. Karu, etnisko un reliģisko šķelšanos dēļ to ir aizmirsušas un vairs nepazīst pat pašas Tuvo Austrumu tautas.

2002. gada pavasarī kopā ar dažiem irākiešu draugiem devos svētceļojumā uz Kafel Al Hillu. Netālu no tās atrodas antīkās kaldiešu Babilonijas paliekas. Vairāk uz dienvidiem, Al Nadžafā, šodien rezidē šiītu augstākā garīgā autoritāte, Ajatolla Al Sistani, kuru 2021. gada 6. martā apmeklēja pāvests Francisks. Tas bija neaizmirstams brīdis šiītu musulmaņiem un kristiešiem. Kafel Al Hillā atrodas sena sinagoga ar ar labi salasāmiem uzrakstiem ebreju valodā. Tā ir musulmaņu un tikai nedaudzu kristiešu, kuriem izdevies tur nokļūt, svētceļojumu vieta, taču šeit nav ieradies neviens ebrejs kopš tā laika, kad pēdējās ebreju kopienas tika izraidītas no Irākas sakarā ar arābu un izraēliešu karu pagājušajā gadsimtā.

Sena tradīcija norāda, ka šajā vietā atrodas pravieša Ezehiela kaps. Šī vieta ir svēta. Kapu apjož žogs, kas to aizsargā. Šī ir lūgšanas vieta, ko sevišķi iemīlējušas ir šiītu sievietes, kuras nāk uz šejieni, lai izlūgtos palīdzību ieņemt bērnu, kā arī tuvojoties dzemdībām. Šodien ir jāpievieno lūgšanas par mieru, saskaņu starp tautām un visu cilvēku reliģisko tiesību respektu.

Tātad, pravietis Ezehiels šajā vietā joprojām ir dzīvs, jo tiek daudzu ļaužu pagodināts. Ja Babilonijas reģionā pastāv teiciens, ka šeit “lidinās” pravieša Ezehiela gars, kurš kopā ar ķēniņu Joahimu 597. gadā pirms Kristus tika deportēts uz Ninivi (šodien Mosulu Irākas ziemeļos), tad līdzīgā veidā skan teiciens, ka “lidinās” atgriešanās sludinātāja Jonasa gars, taču, vai viņa kaps, kuru nesen profanēja un iznīcināja “ISIS”, joprojām būs cerības vieta?

Runājot Bībeles valodā, Ezehiels tiek uzskatīts par Dieva Gara pravieti. Ar savām grandiozajām vīzijām viņš vērsās pie trimdiniekiem, mierināja tos un izglītoja cerībai, atgādinot, ka pats Dievs tiem dos “jaunu sirdi un jaunu garu” (Ez 11, 19). Īpašā veidā atceramies viņa emocionālo vīziju izžuvušo kaulu ielejā (sal. Ez 37, 1-14), kas atdzīvojas un iegūst cilvēka formu, tik ļoti, ka tie veido milzīgu dzīvu būtņu daudzumu. Šī vīzija uz visiem laikiem sev līdzi nes Visaugstā Dieva pareģojumu par visu tautu brālību. Ir rakstīts, ka Ezehiels sludināja dievišķo labvēlību, kas ir pirms grēku nožēlas. Tā ir garīga intuīcija, kas palīdz domāt par žēlastības tuvumu. 

Tumšajās “ISIS” dienās, kad 2014. gada vasarā tika okupēta Mosula un vēlāk liela daļa Ninives ielejas, un tūkstošiem kristiešu, jazīdu un musulmaņu bija spiesti bēgt, meklējot patvērumu Kurdistānas austrumos un dienvidos, pāvests apsvēra iespēju doties ceļojumā uz šo reģionu. Irākas nestabilitāte lika novilcināt šo apustulisko vizīti, kam vēlāk pievienojās arī raizes sakarā ar Covid-19. Pastorālā vizīte 2021. gada marta sākumā kļuva par intensīvas solidaritātes un cerības žestu. Zemē, ko daudzas reizes satricināja naida izpausmes, prātā nāca ne tikai jau pieminētā Jonasa Ninivē (VIII gs. p.K.), bet arī Nahuma Asīrijā (VII gs. p.K.) un, protams, arī Ezehiela Babilonijā (VI gs. p.K.) vārdi.

Cerības vīri un vietas, kas daudzās situācijās kļuva par atgriešanās pie Dieva un solidaritātes simbolu, tik ļoti ir nepieciešami arī šodienas grūtībās. Svētie Raksti māca, ka bēdu brīžos Dievs apmeklē savu tautu. Par to atgādina Izceļošanas grāmata (sal. Izc 4,31) un par to domāja pūlis Jēzus laikā, jo labie darbi, ko Viņš paveica, patiešām iedvesa uzticību un lika saprast, ka Kungs apmeklē savu tautu (sal. Lk 7,16).

Visos Tuvajos Austrumos un šodien jo īpaši Izraēlā, Palestīnā, Sīrijā, Libānā, Irānā un Irākā joprojām ir nepieciešama pravietiska vīzija, kas tautas ved pie cerības, brālīguma un miera caur visu cilvēku tiesību respektu, vai viņi būtu vairākumā, vai tikai minoritātes. Ir nepieciešams Svētais gads visiem, kuru nevar neveicināt ī. Ir vajadzīga silta gara pūsma, kas ļauj dzīvot daudziem vīriešiem, sievietēm, bērniem, veciem un jauniem, kuri tiek nežēlīgi vajāti un diskriminēti, un kuriem nekas cits neatliek kā vilšanās sapnis atstāt savu zemi, lai migrētu uz citurieni. Ir nepieciešams sadziedēt šo tautu un šo vietu neskaitāmās brūces. Ir nepieciešams, lai ebreji, kristieši, šiīti, sunnīti, jazīdi, mandeji un visas citas minoritātes kopā rod civilu sadzīvošanu, respektējot visu tiesības. Brālīgums ir iespējams, ja ir Dieva Gars. Ja cerība netiek nogalināta un tiek pavērta iespēja žēlastības laikam. Tam visam priekšroku dot vispirms ir aicinātas šī reģiona civilās un reliģiskās autoritātes, bet savs ieguldījums tiek gaidīts no visiem pārējiem.

Tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte

06 februāris 2025, 13:45