Pravietis Ezehiels ¨C cer¨©bas un br¨¡l¨©guma v¨©rs
Biju?ais apustuliskais nuncijs Bagd¨¡d¨¥, tagad Jeruzalemes Sv¨¥t¨¡ Kapa bru?inieku orde?a lielmestrs, ?¨©s p¨¡rdomas risina, atsaucoties uz pravieti Ezehielu, kas ir d¨¡rgs gan kristie?iem, gan ebrejiem un musulma?iem. Sv¨¥t¨¡ Kr¨¥sla diplom¨¡ts uzsver, ka ?odien Izra¨¥l¨¡, Palest¨©n¨¡, S¨©rij¨¡, Lib¨¡n¨¡, Ir¨¡n¨¡ un Ir¨¡k¨¡ ir nepiecie?ama ¡°silta gara p¨±sma¡±, kas atgrieztu dz¨©v¨©bu vaj¨¡tajiem un diskrimin¨¥tajiem ?¨© pasaules apgabala ?aud¨©m.
Fernando Filoni
Katolisk¨¡s µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s Jubileja jau ir s¨¡kusies un p¨¡vests Francisks to ir velt¨©jis cer¨©bai. Ir k¨¡da cer¨©bas vieta, kuru es ?eit gribu atcer¨¥ties, jo daudzi to nepaz¨©st, lai ar¨© t¨¡ ir tik noz¨©m¨©ga dievi??¨¡s Atkl¨¡smes v¨¥stur¨¥. Karu, etnisko un reli?isko ??el?anos d¨¥? to ir aizmirsu?as un vairs nepaz¨©st pat pa?as Tuvo Austrumu tautas.
2002. gada pavasar¨© kop¨¡ ar da?iem ir¨¡kie?u draugiem devos sv¨¥tce?ojum¨¡ uz Kafel Al Hillu. Net¨¡lu no t¨¡s atrodas ant¨©k¨¡s kaldie?u Babilonijas paliekas. Vair¨¡k uz dienvidiem, Al Nad?af¨¡, ?odien rezid¨¥ ?i¨©tu augst¨¡k¨¡ gar¨©g¨¡ autorit¨¡te, Ajatolla Al Sistani, kuru 2021. gada 6. mart¨¡ apmekl¨¥ja p¨¡vests Francisks. Tas bija neaizmirstams br¨©dis ?i¨©tu musulma?iem un kristie?iem. Kafel Al Hill¨¡ atrodas sena sinagoga ar ar labi salas¨¡miem uzrakstiem ebreju valod¨¡. T¨¡ ir musulma?u un tikai nedaudzu kristie?u, kuriem izdevies tur nok?¨±t, sv¨¥tce?ojumu vieta, ta?u ?eit nav ieradies neviens ebrejs kop? t¨¡ laika, kad p¨¥d¨¥j¨¡s ebreju kopienas tika izraid¨©tas no Ir¨¡kas sakar¨¡ ar ar¨¡bu un izra¨¥lie?u karu pag¨¡ju?aj¨¡ gadsimt¨¡.
Sena trad¨©cija nor¨¡da, ka ?aj¨¡ viet¨¡ atrodas pravie?a Ezehiela kaps. ?¨© vieta ir sv¨¥ta. Kapu apjo? ?ogs, kas to aizsarg¨¡. ?¨© ir l¨±g?anas vieta, ko sevi??i iem¨©l¨¥ju?as ir ?i¨©tu sievietes, kuras n¨¡k uz ?ejieni, lai izl¨±gtos pal¨©dz¨©bu ie?emt b¨¥rnu, k¨¡ ar¨© tuvojoties dzemd¨©b¨¡m. ?odien ir j¨¡pievieno l¨±g?anas par mieru, saska?u starp taut¨¡m un visu cilv¨¥ku reli?isko ties¨©bu respektu.
T¨¡tad, pravietis Ezehiels ?aj¨¡ viet¨¡ joproj¨¡m ir dz¨©vs, jo tiek daudzu ?au?u pagodin¨¡ts. Ja Babilonijas re?ion¨¡ past¨¡v teiciens, ka ?eit ¡°lidin¨¡s¡± pravie?a Ezehiela gars, kur? kop¨¡ ar ?¨¥ni?u Joahimu 597. gad¨¡ pirms Kristus tika deport¨¥ts uz Ninivi (?odien Mosulu Ir¨¡kas zieme?os), tad l¨©dz¨©g¨¡ veid¨¡ skan teiciens, ka ¡°lidin¨¡s¡± atgrie?an¨¡s sludin¨¡t¨¡ja Jonasa gars, ta?u, vai vi?a kaps, kuru nesen profan¨¥ja un izn¨©cin¨¡ja ¡°ISIS¡±, joproj¨¡m b¨±s cer¨©bas vieta?
Run¨¡jot B¨©beles valod¨¡, Ezehiels tiek uzskat¨©ts par Dieva Gara pravieti. Ar sav¨¡m grandiozaj¨¡m v¨©zij¨¡m vi?? v¨¥rs¨¡s pie trimdiniekiem, mierin¨¡ja tos un izgl¨©toja cer¨©bai, atg¨¡dinot, ka pats Dievs tiem dos ¡°jaunu sirdi un jaunu garu¡± (Ez 11, 19). ?pa?¨¡ veid¨¡ atceramies vi?a emocion¨¡lo v¨©ziju iz?uvu?o kaulu ielej¨¡ (sal. Ez 37, 1-14), kas atdz¨©vojas un ieg¨±st cilv¨¥ka formu, tik ?oti, ka tie veido milz¨©gu dz¨©vu b¨±t?u daudzumu. ?¨© v¨©zija uz visiem laikiem sev l¨©dzi nes Visaugst¨¡ Dieva pare?ojumu par visu tautu br¨¡l¨©bu. Ir rakst¨©ts, ka Ezehiels sludin¨¡ja dievi??o labv¨¥l¨©bu, kas ir pirms gr¨¥ku no?¨¥las. T¨¡ ir gar¨©ga intu¨©cija, kas pal¨©dz dom¨¡t par ?¨¥last¨©bas tuvumu.
Tum?aj¨¡s ¡°ISIS¡± dien¨¡s, kad 2014. gada vasar¨¡ tika okup¨¥ta Mosula un v¨¥l¨¡k liela da?a Ninives ielejas, un t¨±ksto?iem kristie?u, jaz¨©du un musulma?u bija spiesti b¨¥gt, mekl¨¥jot patv¨¥rumu Kurdist¨¡nas austrumos un dienvidos, p¨¡vests apsv¨¥ra iesp¨¥ju doties ce?ojum¨¡ uz ?o re?ionu. Ir¨¡kas nestabilit¨¡te lika novilcin¨¡t ?o apustulisko viz¨©ti, kam v¨¥l¨¡k pievienoj¨¡s ar¨© raizes sakar¨¡ ar Covid-19. Pastor¨¡l¨¡ viz¨©te 2021. gada marta s¨¡kum¨¡ k?uva par intens¨©vas solidarit¨¡tes un cer¨©bas ?estu. Zem¨¥, ko daudzas reizes satricin¨¡ja naida izpausmes, pr¨¡t¨¡ n¨¡ca ne tikai jau piemin¨¥t¨¡ Jonasa Niniv¨¥ (VIII gs. p.K.), bet ar¨© Nahuma As¨©rij¨¡ (VII gs. p.K.) un, protams, ar¨© Ezehiela Babilonij¨¡ (VI gs. p.K.) v¨¡rdi.
Cer¨©bas v¨©ri un vietas, kas daudz¨¡s situ¨¡cij¨¡s k?uva par atgrie?an¨¡s pie Dieva un solidarit¨¡tes simbolu, tik ?oti ir nepiecie?ami ar¨© ?odienas gr¨±t¨©b¨¡s. Sv¨¥tie Raksti m¨¡ca, ka b¨¥du br¨©?os Dievs apmekl¨¥ savu tautu. Par to atg¨¡dina Izce?o?anas gr¨¡mata (sal. Izc 4,31) un par to dom¨¡ja p¨±lis J¨¥zus laik¨¡, jo labie darbi, ko Vi?? paveica, patie?¨¡m iedvesa uztic¨©bu un lika saprast, ka Kungs apmekl¨¥ savu tautu (sal. Lk 7,16).
Visos Tuvajos Austrumos un ?odien jo ¨©pa?i Izra¨¥l¨¡, Palest¨©n¨¡, S¨©rij¨¡, Lib¨¡n¨¡, Ir¨¡n¨¡ un Ir¨¡k¨¡ joproj¨¡m ir nepiecie?ama pravietiska v¨©zija, kas tautas ved pie cer¨©bas, br¨¡l¨©guma un miera caur visu cilv¨¥ku ties¨©bu respektu, vai vi?i b¨±tu vair¨¡kum¨¡, vai tikai minorit¨¡tes. Ir nepiecie?ams Sv¨¥tais gads visiem, kuru nevar neveicin¨¡t µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹. Ir vajadz¨©ga silta gara p¨±sma, kas ?auj dz¨©vot daudziem v¨©rie?iem, sieviet¨¥m, b¨¥rniem, veciem un jauniem, kuri tiek ne?¨¥l¨©gi vaj¨¡ti un diskrimin¨¥ti, un kuriem nekas cits neatliek k¨¡ vil?an¨¡s sapnis atst¨¡t savu zemi, lai migr¨¥tu uz citurieni. Ir nepiecie?ams sadzied¨¥t ?o tautu un ?o vietu neskait¨¡m¨¡s br¨±ces. Ir nepiecie?ams, lai ebreji, kristie?i, ?i¨©ti, sunn¨©ti, jaz¨©di, mandeji un visas citas minorit¨¡tes kop¨¡ rod civilu sadz¨©vo?anu, respekt¨¥jot visu ties¨©bas. Br¨¡l¨©gums ir iesp¨¥jams, ja ir Dieva Gars. Ja cer¨©ba netiek nogalin¨¡ta un tiek pav¨¥rta iesp¨¥ja ?¨¥last¨©bas laikam. Tam visam priek?roku dot vispirms ir aicin¨¡tas ?¨© re?iona civil¨¡s un reli?isk¨¡s autorit¨¡tes, bet savs ieguld¨©jums tiek gaid¨©ts no visiem p¨¡r¨¥jiem.
Tulkoja un public¨¥?anai sagatavoja Inese ?teinerte