Siksta kapela, konkl¨¡va vieta, kur vis¨¡ atkl¨¡jas Dieva kl¨¡tb¨±tne
J¨¡nis Evertovskis ¨C ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
Siksta kapel¨¡, ko ik dienas apmekl¨¥ daudzi t¨±ksto?i cilv¨¥ku, atrodas viens no Mikeland?elo grandioz¨¡kajiem darbiem ¨C griestu gleznojums. To pirms vair¨¡k nek¨¡ 500 gadiem, Visu Sv¨¥to sv¨¥tku priek?vakar¨¡, atkl¨¡ja p¨¡vests J¨±lijs II. M¨¡kslinieka veidot¨¡s freskas kl¨¡j kapelas velvju veida griestus 40 metru garum¨¡ un 13 metru platum¨¡. Centr¨¡l¨¡ da?a sast¨¡v no 9 pane?iem, kuros vi?? att¨¥lo si?etus no Rad¨©?anas gr¨¡matas. Slaven¨¡kais darbs ir ??dama rad¨©?ana¡±. Tas ir ?st¨¡sts¡± par gaismu, atbr¨©vo?anu un pest¨©?anu, ?st¨¡sts¡± par Dieva attiec¨©b¨¡m ar cilv¨¥ci. Izcilais viduslaiku m¨¡kslinieks par¨¡da, ka pasaule nav nejau?¨©bas, haosa un tumsas rezult¨¡ts. Pasaules ra?an¨¡s pamat¨¡ ir gudr¨©bas, br¨©v¨©bas un m¨©lest¨©bas akts. Dieva un cilv¨¥ka pirksta tik?an¨¡s nor¨¡da uz saikni starp debes¨©m un zemi. M¨¡kslinieks atkl¨¡j, ka cilv¨¥ks ir b¨±tiski saist¨©ts ar Dievu, savu Rad¨©t¨¡ju. Cilv¨¥ks ir rad¨©ts p¨¥c Dieva att¨¥la un reiz¨¥ ir aicin¨¡ts ¨©stenot l¨©dz¨©bu ar Vi?u visas savas dz¨©ves g¨¡jum¨¡.
Darbs ?Pastar¨¡ tiesa¡± nosl¨¥dz ?o g¨¡jumu. Griestu gleznojumu Mikeland?elo paveica laik¨¡ no 1508. l¨©dz 1512. gadam, savuk¨¡rt darbs ?Pastar¨¡ tiesa¡± tapa laik¨¡, kad m¨¡kslinieks jau bija sasniedzis profesion¨¡lo briedumu, proti, no 1533. l¨©dz 1541. gadam.
±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ Benedikts XVI reiz skaidroja, ka Siksta kapela p¨¥c savas b¨±t¨©bas ir dievnams. T¨¡ ir Vatik¨¡na Apustulisk¨¡s pils Liel¨¡ kapela. Tie?i litur?ij¨¡ vislab¨¡k atkl¨¡jas dievnamu rot¨¡jo?o m¨¡kslas darbu noz¨©me un skaistums. Dievkalpojuma laik¨¡ fig¨±ras it k¨¡ atdz¨©vojas un par¨¡d¨¡s to harmonija. Siksta kapelas d¨¡rgumi k?¨±st v¨¥l skaist¨¡ki un autentisk¨¡ki, ja tos uzl¨±kojam l¨±g?an¨¡. Kontempl¨¡cij¨¡ atkl¨¡jas visa vi?u bag¨¡t¨©ba. Tie?i tur kardin¨¡li l¨±g?anas gaisotn¨¥ v¨¥l¨¥s jaunu apustu?a P¨¥tera p¨¥cteci.
Marijas skatiens
Pastar¨¡s tiesas gleznojuma centr¨¡ att¨¥lots Kristus, Dieva D¨¥ls, s¨¥?am uz m¨¡ko?iem. Vi?? ar savu kreiso roku nor¨¡da uz caurdurto s¨¡nu, ar paceltu labo roku pazi?o spriedumu. Vi?am blakus atrodas Vissv¨¥t¨¡k¨¡ Jaunava Marija, kura vienm¨¥r iest¨¡jas cilv¨¥ku pest¨©?anas lab¨¡. Ta?u ?eit vi?as galva ir pagriezta s¨¡nis. Vi?a ir spiesta gandr¨©z vai samierin¨¡ties, jo vairs nevar iejaukties. Vi?a var tikai gaid¨©t, ko teiks vi?as D¨¥ls. Dievm¨¡tes skatiens ir v¨¥rsts pa labi ¨C uz izredz¨¥tajiem, kuri pace?as debes¨©s. Kristus skatiens ir skarbs un v¨¥rsts uz pazudu?aj¨¡m, izmisu?aj¨¡m un nomoc¨©taj¨¡m dv¨¥sel¨¥m, kuras d¨¥moni stumj elles atvar¨¡. Da?i m¨¥?ina gl¨¡bties no m¨±?¨©g¨¡s pazudin¨¡?anas, velt¨©gi k¨¡pjot uz m¨¡ko?iem.
Sv¨¥to portreti un Marija Magdal¨¥na
Mikeland?elo ir att¨¥lojis P¨¥teri ar atsl¨¥g¨¡m, Lorenco ar rest¨¥m, Aleksandrijas Katr¨©nu ar zobainu ratu, Sebastianu, ce?os ar bult¨¡m rok¨¡s, Bartolomeju ar ¨¡du, ko vi?am nopl¨¥sa moc¨©t¨¡ji. Starp ?iem tic¨©bas varo?u portretiem neseno p¨¥t¨©jumu laik¨¡ ir atkl¨¡ta ar¨© Marijas Magdal¨¥nas, cer¨©bas apustules, seja. Vi?as litur?isko sv¨¥tku diena p¨¥c p¨¡vesta Franciska v¨¥l¨¥?an¨¡s tiek svin¨¥ta kop? 2016. gada 22. j¨±lij¨¡. ?¨© sieviete ir gr¨¥ku no?¨¥las, piedo?anas un atbr¨©vo?anas paraugs.
Gaismas uzvara p¨¡r tumsu
P¨¥c Mikeland?elo dom¨¡m, J¨¥zus atn¨¡k?ana pasaules beig¨¡s ievada Dieva Valst¨©bu. Tom¨¥r visa ?¨© it k¨¡ mokpiln¨¡ un tra?isk¨¡ v¨©zija ir caurv¨©ta ar tic¨©bas gaismu. Tumsu uzvar gaisma, debess spo?ums, kas att¨¥lots zil¨¡ kr¨¡s¨¡.
Lai saglab¨¡tu Siksta kapelas gleznas lab¨¡ st¨¡vokl¨©, kapel¨¡ kop? 1994. gada katru gadu notiek apkopes darbi. Pirms tr¨©sdesmit gadiem notika t¨¡ saukt¨¡ ¡°gadsimta restaur¨¡cija¡±, kuras laik¨¡ tika atjaunots fresku s¨¡kotn¨¥jo kr¨¡su spo?ums.
Dieva kl¨¡tb¨±tnes apzi?a
±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ J¨¡nis P¨¡vils II atjaunoto fresku inaugur¨¡cijas Sv¨¥t¨¡s Mises laik¨¡, 1994. gada 8. apr¨©l¨©, defin¨¥ja Pastaro tiesu un visp¨¡r Siksta kapelu k¨¡ ¡°cilv¨¥ka ?erme?a teolo?ijas sv¨¥tn¨©cu¡±. 1996. gada vi?? noteica, ka konkl¨¡viem ar¨© turpm¨¡k j¨¡notiek ?aj¨¡ kapel¨¡, ¡°kur viss veicina apzi?u par Dieva kl¨¡tb¨±tni, kura priek?¨¡ ikviens k¨¡du dienu st¨¡sies, lai tiktu ties¨¡ts¡±. P¨¥c p¨¡vesta J¨¡?a P¨¡vila II dom¨¡m, Mikeland?elo freskas, jo ¨©pa?i Pastar¨¡ tiesa ?auj sagatavot kardin¨¡lu sirdis, lai vi?i var¨¥tu ieklaus¨©ties Sv¨¥t¨¡ Gara bals¨©.
±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ Benedikts XVI, toreiz¨¥jais kardin¨¡ls Jozefs Racingers, kur? piedal¨©j¨¡s gan J¨¡?a P¨¡vila I, gan J¨¡?a P¨¡vila II iev¨¥l¨¥?an¨¡, 1978. gada august¨¡ un oktobr¨©, v¨¥l¨¡k liecin¨¡ja par ?o att¨¥lu lielo iespaidu tik svar¨©g¨¡ l¨¥muma stund¨¡s. Tie m¨±s uzrun¨¡ja un ied¨¥st¨©ja m¨±su dv¨¥sel¨¥s lielu atbild¨©bas saj¨±tu ¨C vi?? sac¨©ja 2003. gad¨¡.
