ÐÓMAPµ¼º½

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

Kardin¨¡ls Parolins par MI: b¨¥rnu aizsardz¨©ba ¨C kolekt¨©va atbild¨©ba

Pontifik¨¡l¨¡ zin¨¡t?u akad¨¥mija, Pontifik¨¡l¨¡s Gregora universit¨¡tes Antropolo?ijas instit¨±ts un Pasaules b¨¥rnu fonds organiz¨¥ san¨¡ksmi ¡°M¨¡ksl¨©g¨¡ intelekta (MI) riski un iesp¨¥jas b¨¥rniem. Kop¨©gi centieni b¨¥rnu aizsardz¨©bas lab¨¡¡±. San¨¡ksme notiek no 20. l¨©dz 22. martam Vatik¨¡n¨¡. Taj¨¡ piedal¨¡s aptuveni 60 da?¨¡du valstu eksperti.

J¨¡nis Evertovskis ¨C ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ

Sv¨¥tais Kr¨¥sls ir vair¨¡kk¨¡rt izteicies par m¨¡ksl¨©g¨¡ intelekta tematu, uzsverot, ka jaunais r¨©ks ir gan resurss, gan potenci¨¡ls drauds, ta?u l¨©dz ?im v¨¥l nevien¨¡ konferenc¨¥ nav ticis cil¨¡ts jaut¨¡jums tie?i par b¨¥rnu labkl¨¡j¨©bu un aizsardz¨©bu saist¨©b¨¡ ar MI.

¡°M¨±su k¨¡ µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s misija ir r¨±p¨¥ties par ievainotajiem un visneaizsarg¨¡t¨¡kajiem, un tas ietver ar¨© b¨¥rnus. T¨¡d¨¥? mums ir j¨¡garant¨¥ vi?iem dro?as attiec¨©bas un dro?a vide. Vi?iem digit¨¡l¨¡ pasaule ir galven¨¡ sazi?as joma. Ta?u ?odien ?aj¨¡ telp¨¡ past¨¡v riski,¡± skaidro Pontifik¨¡l¨¡s Gregora universit¨¡tes Antropolo?ijas instit¨±ta direktors pr. Hanss Zolners, kur? kop¨¡ ar Pontifik¨¡lo Zin¨¡t?u akad¨¥miju un Pasaules b¨¥rnu fondu, ko pirms 25 gadiem izveidoja Zviedrijas karaliene Silvija, organiz¨¥ min¨¥to tik?anos.

San¨¡ksm¨¥ piedal¨¡s eksperti no Amerikas Savienotaj¨¡m Valst¨©m, Indijas, Nig¨¥rijas, Briseles un Apvienot¨¡s Karalistes. T¨¡s laik¨¡ notiek diskusijas ar uz?¨¥m¨¥jiem, investoriem, starptautisko organiz¨¡ciju p¨¡rst¨¡vjiem, nevalstiskaj¨¡m organiz¨¡cij¨¡m, kas atbild¨©gas par izgl¨©t¨©bu vai b¨¥rnu aizsardz¨©bu, un, piem¨¥ram, Eiropas Parlamenta iev¨¥l¨¥tiem p¨¡rst¨¡vjiem, lai izprastu ¡°m¨¡ksl¨©g¨¡ intelekta riskus un iesp¨¥jas b¨¥rniem ¡±, kas ar¨© bija ?¨©s tik?an¨¡s t¨¥ma.

Lai gan ir skaidrs, ka m¨¡ksl¨©g¨¡ intelekta pied¨¡v¨¡tie r¨©ki var pal¨©dz¨¥t b¨¥rniem uzlabot vi?u sp¨¥jas ¨C runa ir par valodu un las¨©tprasmes apguvi, un iesp¨¥j¨¡m, kas paveras b¨¥rniem ar ¨©pa?¨¡m vajadz¨©b¨¡m, - past¨¡v ar¨© re¨¡li riski, piem¨¥ram, atkar¨©ba, uzm¨¡k?an¨¡s un b¨¥rnu izseko?ana. B¨¥rni var k?¨±t par agres¨©va m¨¡rketinga vai seksu¨¡las izmanto?anas upuriem. ¡°Nenosodot nevienu,¡± skaidro t¨¥vs Zolners,¡± ?¨©s san¨¡ksmes m¨¥r?is ir uzs¨¡kt vai turpin¨¡t dialogu starp da?¨¡diem dal¨©bniekiem¡±.

¡°Mums ir j¨¡ievie? ¨¥tika datos, pirms tie k?¨±st pieejami pat¨¥r¨¥t¨¡jiem,¡± saka Pontifik¨¡l¨¡s zin¨¡t?u akad¨¥mijas kanclers, kardin¨¡ls Peters Turksons, kur? ar¨© atg¨¡dina, cik liel¨¡ m¨¥r¨¡ izpratnes veicin¨¡?an¨¡ ir pal¨©dz¨¥jis dialogs, ko iepriek? ar grupas Minerva starpniec¨©bu uzs¨¡ka Sv¨¥tais Kr¨¥sls ar vair¨¡kiem Sil¨©cija ielejas l¨©deriem. ¡°Tie, kas rada mode?us, var ietekm¨¥t ar¨© savus kol¨¥?us,¡± atg¨¡dina kardin¨¡ls. 2023. gad¨¡ Minerva koordin¨¡cijas komitejas locek?u vid¨± bija Linkedin dibin¨¡t¨¡js Reids Hofmans, Google tehnolo?iju un sabiedr¨©bas viceprezidents D?eimss Manjika un starptautisk¨¡s komp¨¡nijas McKinsey vad¨©t¨¡js ?ans Monj¨¥.

Vatik¨¡na valsts sekret¨¡rs kardin¨¡ls Pjetro Parolins, uzst¨¡joties konferenc¨¥, aicin¨¡ja vald¨©bas, uz?¨¥m¨¥jus, pedagogus, reli?isk¨¡s instit¨±cijas un sabiedr¨©bu sadarboties, lai p¨¡rdom¨¡tu ¨¥tisk¨¡s normas un p¨¡rvald¨©bas sist¨¥mas, k¨¡ ar¨© datu caursp¨©d¨©gumu un politiskos so?us attiec¨©b¨¡ uz b¨¥rnu aizsardz¨©bu.

Kardin¨¡ls Parolins ieteica izstr¨¡d¨¡t strat¨¥?ijas, lai tiktu gal¨¡ ar ?o lielo izaicin¨¡jumu, kas strauji att¨©st¨¡s. Vi?? atg¨¡din¨¡ja, ka ir svar¨©gi ne tikai garant¨¥t b¨¥rnu dro?¨©bu, priv¨¡tumu un vi?u cie?as aizsardz¨©bu, bet ar¨© pasarg¨¡t vi?us no m¨¡ksl¨©g¨¡ intelekta rad¨©t¨¡ kait¨¥juma. Tikpat svar¨©gi ir nodro?in¨¡t p¨¡rredzam¨©bu, atbild¨©bu un taisn¨©gumu, lai m¨¡ksl¨©gais intelekts nestu b¨¥rniem labumu.

Vatik¨¡na valsts sekret¨¡rs atsauc¨¡s uz p¨¡vesta Franciska uzrunu, ko vi?? teica 2024. gada j¨±nij¨¡ G7 saieta dal¨©bniekiem. Vi?? bija pirmais p¨¡vests, kas piedal¨©j¨¡s ¡°pasaules vareno¡± san¨¡ksm¨¥, kas bija piln¨©b¨¡ velt¨©ta m¨¡ksl¨©g¨¡ intelekta t¨¥mai. ¡°Jaud¨©gais tehnolo?iskais progress padara m¨¡ksl¨©go intelektu par aizraujo?u un vienlaikus satrieco?u r¨©ku, un tas prasa p¨¡rdomas, kas b¨±tu ?¨© izaicin¨¡juma augstumos,¡± sac¨©ja p¨¡vests. ¡°M¨¡ksl¨©g¨¡ intelekta sist¨¥mu att¨©st¨©ba ir ¨¡rk¨¡rt¨©gi strauja, un t¨¡s dr¨©zum¨¡ dzi?i p¨¡rveidos m¨±su sabiedr¨©bu un jo ¨©pa?i b¨¥rnus,¡± piebilda kardin¨¡ls Parolins.

Turpin¨¡jum¨¡ kardin¨¡ls nor¨¡d¨©ja uz kolekt¨©vo atbild¨©bu ?o p¨¡rmai?u laik¨¡. Mums ir j¨¡pan¨¡k, lai ¡°?¨©s jaun¨¡s tehnolo?ijas kalpotu katra cilv¨¥ka, ¨©pa?i visneaizsarg¨¡t¨¡ko, labumam un dro?¨©bai, vienlaikus saglab¨¡jot cilv¨¥ka cie?u un soci¨¡l¨¡s attiec¨©bas,¡± uzsv¨¥ra kardin¨¡ls, atg¨¡dinot par Tic¨©bas m¨¡c¨©bas un Kult¨±ras un izgl¨©t¨©bas dikast¨¥riju janv¨¡r¨© izdoto dokumentu Antiqua et Nova, kas velt¨©ts cilv¨¥ka intelekta un m¨¡ksl¨©g¨¡ intelekta attiec¨©b¨¡m.

¡°M¨¡ksl¨©gajam intelektam piem¨©t potenci¨¡ls uzlabot b¨¥rnu dro?¨©bu, izgl¨©t¨©bu un labkl¨¡j¨©bu. Taj¨¡ pa?¨¡ laik¨¡ tas var ar¨© rad¨©t nopietnus draudus, tostarp kibermobingu, priv¨¡tuma p¨¡rk¨¡pumus, atkar¨©bu un ekspluat¨¡ciju tie?saist¨¥,¡± sac¨©ja kardin¨¡ls Parolins. ¡°Risku nov¨¥r?ana, vienlaikus cen?oties izmantot ieguvumus, nav viegls uzdevums,¡± vi?? atzina. ¡°Tas nav viegls ne tikai ?¨©s jomas sare??¨©t¨©bas d¨¥?, bet ar¨© t¨¡p¨¥c, ka, k¨¡ uzsv¨¥ra p¨¡vests Francisks sav¨¡ v¨¥st¨©jum¨¡ ?¨© gada Pasaules ekonomikas foruma dal¨©bniekiem, m¨¡ksl¨©gais intelekts rada fundament¨¡lus jaut¨¡jumus par ¨¥tisko atbild¨©bu, cilv¨¥ku dro?¨©bu un pla?¨¡ku ?¨©s att¨©st¨©bas ietekmi uz sabiedr¨©bu.¡±

T¨¡d¨¥? ir nepiecie?ams mekl¨¥t ¡°piem¨¥rotas atbildes¡±, ?emot v¨¥r¨¡ konkr¨¥tus kontekstus, un tiekties pan¨¡kt, lai m¨¡ksl¨©gais intelekts b¨±tu v¨¥rsts uz visu cilv¨¥ku labumu. Parolins secin¨¡ja, ka ir vajadz¨©ga ¡°steidzama kop¨©ga r¨©c¨©ba un glob¨¡la sadarb¨©ba, lai nodro?in¨¡tu, ka ?¨© jaun¨¡ tehnolo?ija kalpo, nevis grauj katra b¨¥rna cie?u un labkl¨¡j¨©bu digit¨¡laj¨¡ laikmet¨¡¡±.

22 marts 2025, 13:15