M¨±?¨©b¨¡ devies kardin¨¡ls And?elo Amato
Silvija Krivte?a - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
And?elo Amato dzimis 1938. gada 8. j¨±nij¨¡ Molfet¨¡, Ap¨±lij¨¡, ku?u b¨±v¨¥t¨¡ju ?imen¨¥, pirmais no ?etriem b¨¥rniem. Uzs¨¡cis m¨¡c¨©bas Bari J¨±ras instit¨±t¨¡, t¨¡lbrauc¨¥ju kaptei?u noda?¨¡. Ta?u 1953. gada oktobr¨©, tre?¨¡ studiju gada s¨¡kum¨¡, vi?? nol¨¥ma pamest karjeru un iest¨¡ties Salezi¨¡?u kongreg¨¡cij¨¡ Torre Annunziata. P¨¥c p¨¡rcel?an¨¡s uz Romu stud¨¥ja Salezi¨¡?u Pontifik¨¡laj¨¡ augstskol¨¡, ieg¨±stot filozofijas zin¨¡t?u licenci¨¡ta gr¨¡du. 1962. gad¨¡ salika m¨±?a sv¨¥tsol¨©jumus un uzs¨¡ka divus gadus ilgu praktisko apm¨¡c¨©bu Salezi¨¡?u koled?¨¡ ?isternino (Brindizi), kur pasniedza literat¨±ru vidusskol¨¡. P¨¥c teolo?ijas licenci¨¡ta ieg¨±?anas Salezi¨¡?u universit¨¡tes Teolo?ijas fakult¨¡t¨¥ Rom¨¡ 1967. gada 22. decembr¨© vi?? tika iesv¨¥t¨©ts par priesteri.
Tik?an¨¡s ar grie?u pareiztic¨©go pasauli
1974. gad¨¡ And?elo Amato ieguva doktora gr¨¡du teolo?ij¨¡ Pontifik¨¡laj¨¡ Gregora universit¨¡t¨¥. 1977. gad¨¡ toreiz¨¥jais Kristie?u vienot¨©bas veicin¨¡?anas sekretari¨¡ts nos¨±t¨©ja vi?u uz Grie?iju, kur vi?? ?etrus m¨¥ne?us pavad¨©ja At¨¥nu jezu¨©tu rezidenc¨¥, lai m¨¡c¨©tos valodu un sagatavotos studij¨¡m universit¨¡t¨¥. P¨¥c iest¨¡jp¨¡rbaud¨©jumu nok¨¡rto?anas vi?? k¨¡ Konstantinopoles patriarh¨¡ta stipendi¨¡ts p¨¡rc¨¥l¨¡s uz Salonikiem. And?elo Amato dz¨©voja Vlatadonas kloster¨©, kur atrodas pareiztic¨©go m¨±ku klosteris un Patristikas studiju instit¨±ts ar bibliot¨¥ku, kur¨¡ glab¨¡jas Atosa kalna manuskriptu mikrofilmu kolekcija. Stud¨¥jot Saloniku universit¨¡tes Teolo?ijas fakult¨¡t¨¥, vi?? veica p¨¥t¨©jumu par gandar¨©?anas sakramentu grie?u pareiztic¨©go teolo?ij¨¡ no 16. l¨©dz 20. gadsimtam, kas tika public¨¥ts s¨¥rij¨¡ "Análekta Vlatádon" (1982).
Atgrie?an¨¡s Rom¨¡
Atgriezies Rom¨¡, And?elo Amato pasniedza kristolo?iju Pontifik¨¡l¨¡s Salezi¨¡?u universit¨¡tes Teolo?ijas fakult¨¡t¨¥, kuras dek¨¡ns vi?? bija no 1981. l¨©dz 1987. gadam un no 1994. l¨©dz 1999. gadam, bet no 1997. l¨©dz 2000. gadam universit¨¡tes prorektors. 1988. gad¨¡ vi?? tika nos¨±t¨©ts uz Va?ingtonu studij¨¡m par reli?iju teolo?iju un kristolo?ijas m¨¡c¨©bu gr¨¡matas pabeig?anai. P¨¥c tam vi?? tika nomin¨¥ts par Tic¨©bas m¨¡c¨©bas kongreg¨¡cijas, Pontifik¨¡l¨¡s kristie?u vienot¨©bas veicin¨¡?anas un Starpreli?iju dialoga padomju konsultantu un Pontifik¨¡l¨¡s starptautisk¨¡s Marijas akad¨¥mijas padomnieku. 1999. gad¨¡ And?elo Amato tika iecelts par p¨¡rstruktur¨¥t¨¡s Pontifik¨¡l¨¡s teolo?ijas akad¨¥mijas sekret¨¡ru un jaunizveidot¨¡ teolo?isk¨¡ ?urn¨¡la "Path" redaktoru. No 1996. l¨©dz 2000. gadam vi?? bija Liel¨¡s jubilejas gada teolo?iski v¨¥sturisk¨¡s komisijas loceklis.
Tic¨©bas m¨¡c¨©bas kongreg¨¡cijas sekret¨¡rs
2002. gada 19. decembr¨© p¨¡vests J¨¡nis P¨¡vils II nomin¨¥ja And?elo Amato par Tic¨©bas m¨¡c¨©bas kongreg¨¡cijas sekret¨¡ru. 2003. gada 6. janv¨¡r¨© p¨¡vests Vatik¨¡na bazilik¨¡ vi?u konsekr¨¥ja par b¨©skapu.
Kanoniz¨¡cijas lietu kongreg¨¡cijas prefekts un kardin¨¡ls
2008. gada 9. j¨±lij¨¡ Benedikts XVI nomin¨¥ja vi?u par Kanoniz¨¡cijas lietu kongreg¨¡cijas prefektu, nomainot kardin¨¡lu ?oz¨¥ Saraivu Martinsu, bet 2010. gada 20. novembra konsistorij¨¡ iec¨¥la vi?u par Santa Maria in Aquiro diakonijas kardin¨¡lu. And?elo Amato piedal¨©j¨¡s 2013. gada marta konkl¨¡v¨¡, kur¨¡ tika iev¨¥l¨¥ts p¨¡vests Francisks. 2013. gada 19. decembr¨© Argent¨©n¨¡ dzimu?ais p¨¡vests apstiprin¨¡ja vi?u par Kanoniz¨¡cijas lietu kongreg¨¡cijas prefektu, un ?aj¨¡ amat¨¡ vi?? bija l¨©dz 2018. gadam.
Kardin¨¡ls Amato un priesteris Tonino Bello
2013. gada novembr¨© kardin¨¡ls And?elo Amato Molfetas katedr¨¡l¨¥ nosl¨¥dza priestera Tonino Bello beatifik¨¡cijas un kanoniz¨¡cijas procesa diec¨¥zes posmu. "Domas un r¨©c¨©bas br¨©v¨©ba, jaunie?u izgl¨©to?ana, miera veido?ana, m¨©lest¨©ba pret tuv¨¡ko, r¨±pes par nabagajiem ir m¨¡c¨©ba, ko mums m¨¡c¨©ja priesteris Tonino. Vi?a liec¨©ba, - uzsv¨¥ra kardin¨¡ls Amato, - mums saka, ka "sv¨¥tums nav tikai da?u privil¨¥?ija, bet gan visu kristie?u aicin¨¡jums, jo m¨¥s visi esam aicin¨¡ti sekot J¨¥zum un praktiz¨¥t teolog¨¡los tikumus: tic¨©bu, cer¨©bu un m¨©lest¨©bu".
Molfetas b¨©skaps: "tic¨©bas v¨©rs un nenogursto?s m¨¡c¨©t¨¡js"
Molfetas b¨©skaps Domeniko Kornakija kop¨¡ ar visu diec¨¥zi kardin¨¡lu And?elo Amato piemin "ar dzi?u pateic¨©bu", nosaucot vi?u par "nelok¨¡mas tic¨©bas v¨©ru un nenogurdin¨¡mu m¨¡c¨©t¨¡ju, kur? ar lielu pa?aizliedz¨©bu kalpoja visp¨¡r¨¥jai µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹i un visai Dieva tautai".
Kardin¨¡ls And?elo Amato bija daudzu rakstu un teolo?isku gr¨¡matu autors, tostarp p¨¡rdomu par kristolo?iju, hagiogr¨¡fiju un Bazn¨©cu m¨±sdienu pasaul¨¥. P¨¥c vi?a n¨¡ves Kardin¨¡lu kol¨¥?ij¨¡ ir 252 locek?i, no kuriem 139 ir balssties¨©gi.
