ÐÓMAPµ¼º½

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

Dievi??¨¡ kulta un Sakramentu discipl¨©nas kongreg¨¡cijas prefekts kardin¨¡ls Roberts Sara Dievi??¨¡ kulta un Sakramentu discipl¨©nas kongreg¨¡cijas prefekts kardin¨¡ls Roberts Sara  

"Virtu¨¡l¨¡" Mise nevar aizst¨¡t piedal¨©?anos Euharistij¨¡ bazn¨©c¨¡

K¨¡p¨¥c iet uz bazn¨©cu, ja Sv¨¥t¨¡s Mises tie?raidei var sekot l¨©dzi internet¨¡? K¨¡ jaunajos apst¨¡k?os dr¨©kst un k¨¡ nedr¨©kst pie?emt Sv¨¥to Kom¨±niju? Cik liel¨¡ m¨¥r¨¡ laic¨©gaj¨¡m var¨¡m ir ties¨©bas noteikt savas pras¨©bas µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹i? Atbildes uz ?iem un citiem jaut¨¡jumiem atrodam Vatik¨¡na izdotaj¨¡ dokument¨¡ par litur?ijas svin¨¥?anu koronav¨©rusa pand¨¥mijas laik¨¡ un p¨¥c t¨¡s.

J¨¡nis Evertovskis ¨C ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ

B¨©skapu konferen?u prezidentiem adres¨¥t¨¡ v¨¥stul¨¥ Dievi??¨¡ kulta un Sakramentu discipl¨©nas kongreg¨¡cijas prefekts kardin¨¡ls Roberts Sara atg¨¡dina, ka tur, kur ar koronav¨©rusu saist¨©t¨¡ sanit¨¡r¨¡ situ¨¡cija to at?auj, ir j¨¡pan¨¡k, lai krist¨©g¨¡ dz¨©ve atkal atgrieztos norm¨¡l¨¡s slied¨¥s. Piedal¨©?an¨¡s Sv¨¥taj¨¡ Mis¨¥, izmantojot medijus, nav sal¨©dzin¨¡ma ar fizisko kl¨¡tb¨±tni dievnam¨¡ un nevar aizvietot dal¨©bu Mis¨¥ kl¨¡tien¨¥ ¨C vi?? uzsver. V¨¥stule ¡°Ar prieku atgriez¨©simies pie Euharistijas¡± tika parakst¨©ta jau 15. august¨¡, bet p¨¡vests Francisks to apstiprin¨¡ja 3. septembr¨©.

Krist¨©g¨¡s dz¨©ves kopienas dimensija

Jaun¨¡ koronav¨©rusa pand¨¥mija izrais¨©ja satricin¨¡jumus ne tikai sabiedr¨©b¨¡ un ?imen¨¥, bet ar¨© krist¨©g¨¡s kopienas dz¨©v¨¥, tai skait¨¡, litur?ij¨¡ ¨C raksta kardin¨¡ls Sara. Vi?? skaidro, ka kopienas dimensijai ir teolo?isks pamatojums: ¡°Dievs ir Personu attiec¨©bas Vissv¨¥t¨¡kaj¨¡ Tr¨©svien¨©b¨¡¡± un ¡°Vi?? nodibina attiec¨©bas ar v¨©rieti un sievieti un aicina tos uz attiec¨©b¨¡m ar Vi?u¡±. Pag¨¡ni b¨±v¨¥ja temp?us tikai dieviem, bet cilv¨¥kiem tie bija sl¨¥gti, ta?u pirmie kristie?i, tikl¨©dz ieguva kulta br¨©v¨©bu, t¨±l¨©t s¨¡ka celt domus Dei un domus ecclesiae, kuros tie var¨¥ja sevi atz¨©t k¨¡ tautu, kas ir aicin¨¡ta godin¨¡t Dievu un veidot sv¨¥to sapulci. T¨¡p¨¥c Kunga nams p¨¥c b¨±t¨©bas ir Dieva b¨¥rnu saimes kl¨¡tb¨±tnes vieta.

µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s sadarb¨©ba ar laic¨©gaj¨¡m var¨¡m

Tic¨©go kopiena nekad netiec¨¡s norobe?oties un nekad nep¨¡rv¨¥rta bazn¨©cu par nosl¨¥gtu cietoksni ¨C teikts dokumenta turpin¨¡jum¨¡. Kristie?i, kuros bija ieaudzin¨¡tas kopienas dz¨©ves un kop¨¥j¨¡ labuma v¨¥rt¨©bas, vienm¨¥r tiec¨¡s integr¨¥ties sabiedr¨©b¨¡. Ar¨© piedz¨©vojot pand¨¥mijas kr¨©zi, atkl¨¡j¨¡s liela atbild¨©bas apzi?a: b¨©skapi ieklaus¨©j¨¡s laic¨©g¨¡s varas un ekspertu nor¨¡d¨¥s un sadarboj¨¡s ar vald¨©b¨¡m. Vi?i bija gatavi pie?emt smagus un s¨¡p¨©gus l¨¥mumus, un uz ilg¨¡ku laiku pat p¨¡rtraukt tic¨©go piedal¨©?anos Euharistijas svin¨¥?an¨¡. ?aj¨¡ sakar¨¡ min¨¥t¨¡ Sv¨¥t¨¡ Kr¨¥sla kongreg¨¡cija izsaka b¨©skapiem un b¨©skapu konferenc¨¥m lielu pateic¨©bu.

Steidzama nepiecie?am¨©ba atgriezties pie norm¨¡las krist¨©g¨¡s dz¨©ves

Tom¨¥r tikl¨©dz apst¨¡k?i to at?auj, ir steidzami j¨¡pan¨¡k, lai tic¨©bas dz¨©ve atkal var ieiet norm¨¡l¨¡s slied¨¥s ¨C uzsver kardin¨¡ls Roberts Sara. Litur?ija, ¨©pa?i Euharistija, ir ¡°virsotne, uz kuru tiecas µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s darb¨©ba, un taj¨¡ pa?¨¡ laik¨¡ ¨C avots, no kura t¨¡ sme? visu savu sp¨¥ku¡± (Sacrosanctum Concilium, 10). ¡°Apzin¨¡damies, ka Dievs nekad nepamet cilv¨¥ci, ko ir rad¨©jis¡±, las¨¡m v¨¥stules turpin¨¡jum¨¡, ¡°un ka pat vissmag¨¡kie p¨¡rbaud¨©jumi var nest ?¨¥last¨©bas aug?us, m¨¥s pie?¨¥m¨¡m att¨¡lin¨¡?anos no Kunga alt¨¡ra k¨¡ euharistisk¨¡ gav¨¥?u laiku, lai atkal atkl¨¡tu Euharistijas vit¨¡li svar¨©go noz¨©mi, skaistumu un neizm¨¥rojamo v¨¥rt¨©bu¡±. ¡°Ta?u tikl¨©dz iesp¨¥jams, ir j¨¡atgrie?as pie Euharistijas ar v¨¥l liel¨¡k¨¡m ilg¨¡m satikt Kungu, b¨±t kop¨¡ ar Vi?u, sa?emt Vi?u, lai ar tic¨©bas, m¨©lest¨©bas un cer¨©bas piepild¨©tas dz¨©ves liec¨©bu nestu Vi?u br¨¡?iem¡±, uzsv¨¥rts dokument¨¡.

Nepiecie?am¨©ba person¨©gi piedal¨©ties Sv¨¥taj¨¡ Mis¨¥

Lai cik masu komunik¨¡cijas l¨©dzek?i b¨±tu svar¨©gi un noder¨©gi slimajiem un tiem, kuri nevar aiziet uz dievnamu, un lai cik tie mums pal¨©dz¨¥ja, p¨¡rraidot dievkalpojumus pand¨¥mijas laik¨¡, nek¨¡das transl¨¡cijas nav piel¨©dzin¨¡mas person¨©gai dal¨©bas ?em?anai Mis¨¥ un nevar to aizst¨¡t ¨C las¨¡m Sv¨¥t¨¡ Kr¨¥sla izdotaj¨¡ dokument¨¡. Tie?i otr¨¡di, aprobe?ojoties tikai ar ?¨¡d¨¡m transl¨¡cij¨¡m, mums past¨¡v draudi pazaud¨¥t person¨©go un dzi?o kontaktu ar par cilv¨¥ktapu?o Dievu, kur? atdeva sevi m¨±su rok¨¡s nevis virtu¨¡li, bet re¨¡li, sakot: ¡°Kas ¨¥d manu Miesu un dzer manas Asinis, tas paliek man¨© un es vi?¨¡ (J? 6, 56). T¨¡p¨¥c kardin¨¡ls Sara uzsver, ka ?is fiziskais kontakts ar Kungu ir vit¨¡li svar¨©gs un neaizvietojams. Tagad, kad konkr¨¥ti ¨©stenojami m¨¥ri, lai mazin¨¡tu saslim?anu, ir atrasti un pie?emti, katram ir atkal j¨¡ie?em sava vieta br¨¡?u kopien¨¡, iedro?inot mazd¨±?¨©gos, tos, kuri nobiju?ies, vai ilgu laiku nav n¨¡ku?i uz dievnamu.

Ieteikumi Euharistijas atkal svin¨¥?anai

V¨¥stul¨¥ tiek sniegtas ar¨© da?as r¨©c¨©bas nor¨¡des, lai atkal dr¨©z var¨¥tu atgriezties pie Euharistijas svin¨¥?anas un tiktu ?emta v¨¥r¨¡ dro?¨©ba. ¡°?pa?as uzman¨©bas piev¨¥r?ana higi¨¥nas un dro?¨©bas norm¨¡m nedr¨©kst novest pie ?estu un ritu steriliz¨¡cijas¡±, br¨©dina kardin¨¡ls Sara. Bez tam, Sv¨¥tais Kr¨¥sls pa?aujas uz b¨©skapiem, cerot, ka vi?i r¨©kosies pr¨¡t¨©gi un izl¨¥m¨©gi, lai laic¨©g¨¡s varas tic¨©go piedal¨©?anos Euharistijas svin¨©b¨¡s neklasific¨¥tu k¨¡ ¡°pulc¨¥?anos¡± un neuzskat¨©tu par piel¨©dzin¨¡mu vai pat pak¨¡rtotu rekreat¨©viem pas¨¡kumiem. Litur?isk¨¡s normas nav t¨¡ joma, p¨¡r kuru laic¨©gaj¨¡m var¨¡m b¨±tu noteik?anas ties¨©bas. ?¨¡das ties¨©bas ir vien¨©gi µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s autorit¨¡tei ¨C uzsv¨¥rts Dievi??¨¡ kulta un Sakramentu discipl¨©nas kongreg¨¡cijas izdotaj¨¡ v¨¥stul¨¥, atsaucoties uz Vatik¨¡na II koncila m¨¡c¨©bu (sal. Sacrosanctum Concilium, 22).

Litur?isko normu iev¨¥ro?ana

Kongreg¨¡cijas prefekts aicina atvieglot tic¨©gajiem piedal¨©?anos litur?ijas svin¨¥?an¨¡, ta?u to dar¨©t, izvairoties no improviz¨¡cijas vai eksperimentiem un prec¨©zi iev¨¥rojot litu?iskaj¨¡s gr¨¡mat¨¡s ietvert¨¡s normas. T¨¡pat v¨¥stul¨¥ tiek atz¨©ts, ka tic¨©gajiem ir ties¨©bas pie?emt Kristus Miesu un piel¨±gt Vissv¨¥t¨¡kaj¨¡ Sakrament¨¡ kl¨¡teso?o Kungu tam atbilsto?¨¡ veid¨¡, bez ierobe?ojumiem, ejot pat t¨¡l¨¡k par to, ko paredz valsts iest¨¡?u vai b¨©skapu izdot¨¡s higi¨¥nas normas.

Dro?ais princips ¨C paklaus¨©ba b¨©skapiem

?aj¨¡ jaut¨¡jum¨¡ kardin¨¡ls Roberts Sara dod ?oti konkr¨¥tu nor¨¡di. Vi?? raksta: ¡°Paklaus¨©ba ir dro?s princips, [p¨¥c kura varam vad¨©ties,] lai nek?¨±d¨©tos. Paklaus¨©ba µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s norm¨¡m, paklaus¨©ba b¨©skapiem. Sare??¨©tos br¨©?os (piem¨¥ram, karu, pand¨¥miju gad¨©jum¨¡) b¨©skapi un b¨©skapu konferences var izdot provizoriskas nor¨¡des, kuras pien¨¡kas iev¨¥rot. Paklaus¨©ba ?auj saglab¨¡t µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹i uztic¨¥to d¨¡rgumu. ?¨©s b¨©skapu un b¨©skapu konferen?u normas vairs nav sp¨¥k¨¡ tad, kad atkal normaliz¨¥jas situ¨¡cija¡±.

Sabiedr¨©bas vesel¨©ba un m¨±?¨©g¨¡ pest¨©?ana

Dokumenta nosl¨¥gum¨¡ teikts, ka µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹ sarg¨¡ ¡°visu¡± cilv¨¥ku, un, nepiecie?amaj¨¡m r¨±p¨¥m par sabiedr¨©bas vesel¨©bu t¨¡ pievieno ar¨© sludin¨¡?anu un dv¨¥se?u ve?anu uz m¨±?¨©go pest¨©?anu.

12 septembris 2020, 16:23