ÐÓMAPµ¼º½

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

P¨¡vesta Leona XIV pontifik¨¡ta inaugur¨¡cijas svin¨©bas

Kardin¨¡lu kol¨¥?ija ielika Dieva rok¨¡s v¨¥lmi iev¨¥l¨¥t jauno P¨¥tera p¨¥cteci, sp¨¥j¨©gu glab¨¡t bag¨¡to krist¨©g¨¡s tic¨©bas mantojumu un vienlaikus risin¨¡t m¨±sdienu jaut¨¡jumus un izaicin¨¡jumus ¨C t¨¡, atskatoties uz konkl¨¡vu, sac¨©ja p¨¡vests Leons XIV. 18. maij¨¡ Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera laukum¨¡ vi?? svin¨¥ja Sv¨¥to Misei, ar kuru ofici¨¡li s¨¡k¨¡s vi?a pontifik¨¡ts. Pirms svin¨©b¨¡m p¨¡vests apbrauk¨¡ja laukumu, sveicinot un sv¨¥t¨©jot tur sapulc¨¥ju?os tic¨©gos. Hom¨©lij¨¡ vi?? aicin¨¡ja tic¨©gos tiekties p¨¥c Dieva un m¨©l¨¥t citam citu.

J¨¡nis Evertovskis - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ

Dievkalpojum¨¡ piedal¨©j¨¡s aptuveni 200 t¨±ksto?i tic¨©go, kuri jau no plkst. 6.00 r¨©t¨¡ s¨¡ka ie?emt vietas Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera laukum¨¡, 156 starptautisk¨¡s deleg¨¡cijas no 149 valst¨©m, daudzi citu krist¨©go konfesiju un reli?iju p¨¡rst¨¡vji, tostarp ebreji, musulma?i, hinduisti  un budisti. 

Latviju p¨¡rst¨¡v¨¥ja ministru prezidente Evika Sili?a, kura ofici¨¡lo deleg¨¡ciju pie?em?anas laik¨¡, kas notika Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera bazilik¨¡ p¨¥c litur?ijas svin¨©b¨¡m, uzd¨¡vin¨¡ja p¨¡vestam rakstu un dokumentu kr¨¡jumu ar nosaukumu ¡°100 gadi patiesuma un uztic¨¥?an¨¡s gar¨¡. Diplom¨¡tisk¨¡s attiec¨©bas starp Latvijas Republiku un Sv¨¥to Kr¨¥slu¡±. Tas ir akad¨¥misks p¨¥t¨©jums par Latvijas un Sv¨¥t¨¡ Kr¨¥sla attiec¨©b¨¡m, s¨¡kot no 1918. gada l¨©dz m¨±sdien¨¡m. Gr¨¡matas atv¨¥r?ana notika 2021. gad¨¡ Rom¨¡, atz¨©m¨¥jot abu valstu attiec¨©bu simtgadi.

Litur?ija ies¨¡k¨¡s Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera bazilik¨¡, kur jaunais p¨¡vests kop¨¡ ar Austrumu Bazn¨©cu patriarhiem dev¨¡s l¨±gties pie apustu?a P¨¥tera kapa. ?¨¡ds ?ests nor¨¡da uz Romas b¨©skapa cie?o saikni ar apustuli P¨¥teri, kur? par Kristu izl¨¥ja savas asinis. Ekum¨¥nisko deleg¨¡ciju vid¨± cita starp¨¡ bija Konstantinopoles ekumenisk¨¡ patriarh¨¡ta p¨¡rst¨¡vji ar arhib¨©skapu Bartolomeju priek?gal¨¡, Aleksandrijas grie?u-pareiztic¨©go, Jeruzalemes grie?u-pareiztic¨©go, Serbijas, Rum¨¡nijas, Bulg¨¡rijas, Gruzijas patriarh¨¡ta, k¨¡ ar¨© daudzu citu Bazn¨©cu p¨¡rst¨¡vji. Dievkalpojum¨¡ bija p¨¡rst¨¡v¨¥ta anglik¨¡?u kopiena, Pasaules Luter¨¡?u feder¨¡cija un citas konfesijas. 

  (ANSA)

Sv¨¥t¨¡ Mise, ar ko Leons XIV ofici¨¡li uzs¨¡ka savu kalpojumu, nor¨¡da uz univers¨¡l¨¡s µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s gana noz¨©mi. T¨¡s laik¨¡ vi?? sa?¨¥ma Palliju un Zvejnieka gredzenu, kas ir gar¨©g¨¡s autorit¨¡tes z¨©mes. Pallijs simboliz¨¥ pazudu?o avi, kuru p¨¡vests, t¨¡pat k¨¡ Kristus ¨C Labais Gans, nes uz saviem pleciem. Gredzens ir p¨¡vest¨©bas simbols. Uz t¨¡ att¨¥lots apustulis P¨¥teris laiv¨¡ ar t¨©klu un jaun¨¡ p¨¡vesta izv¨¥l¨¥tais v¨¡rds.

Leons XIV sav¨¡ hom¨©lij¨¡ uzsv¨¥ra, ka Eva??¨¥lija sirds ir Dieva m¨©lest¨©ba, kas dara m¨±s par br¨¡?iem un m¨¡s¨¡m. ¡°Ja ?is krit¨¥rijs vald¨©tu pasaul¨¥, vai tad visas nesaska?as nekav¨¥joties nebeigtos un vai neatgrieztos miers? ¨C vi?? jaut¨¡ja.

Inaugur¨¡cijas Mise
Inaugur¨¡cijas Mise   (ANSA)

Seko p¨¡vesta hom¨©lijas pilnais teksts (tulkoja pr. K¨¡rlis Mi?elsons):

«D¨¡rgie br¨¡?i kardin¨¡li,

br¨¡?i episkop¨¡t¨¡ un priester¨©b¨¡,

cien¨©jam¨¡s amatpersonas un diplom¨¡tisk¨¡ korpusa locek?i,

sveiciens sv¨¥tce?niekiem, kuri ieradu?ies uz µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s br¨¡l¨©bu jubileju,

br¨¡?i un m¨¡sas!

Es j¨±s visus sveicu ar pateic¨©bas pilnu sirdi, uzs¨¡kot man uztic¨¥to kalpo?anu. August¨©ns ir rakst¨©jis: ¡°Tu esi m¨±s rad¨©jis sev, [Kungs,] un nemier¨©ga ir m¨±su sirds, kam¨¥r t¨¡ neatrodas Tev¨©¡± (´¡³Ù³ú¨©?²¹²Ô¨¡²õ, 1, 1.1.).

     P¨¥d¨¥j¨¡s dien¨¡s m¨¥s esam piedz¨©voju?i ¨©pa?i intens¨©vu laiku. P¨¡vesta Franciska n¨¡ve piepild¨©ja m¨±su sirdis ar skumj¨¡m, un ?aj¨¡s gr¨±taj¨¡s stund¨¡s m¨¥s jut¨¡mies k¨¡ tie ?audis, par kuriem Eva??¨¥lijs saka, ka vi?i bija ¡°k¨¡ avis bez gana¡± (Mt 9, 36). Tom¨¥r tie?i Lieldien¨¡s m¨¥s sa?¨¥m¨¡m vi?a p¨¥d¨¥jo sv¨¥t¨©bu, un aug?¨¡mcel?an¨¡s gaism¨¡ m¨¥s ?o br¨©di sagaid¨©j¨¡m ar p¨¡rliec¨©bu, ka Kungs nekad neatst¨¡j savu tautu, sapulcina to, kad t¨¡ ir izkl¨©dusi, un ¡°sarg¨¡ to k¨¡ gans savu gan¨¡mpulku¡± (Jer 31, 10).

?¨¡d¨¡ tic¨©bas gar¨¡ uz konkl¨¡vu pulc¨¥j¨¡s kardin¨¡lu kol¨¥?ija; n¨¡ku?i no da?¨¡d¨¡m v¨¥stur¨¥m un da?¨¡diem ce?iem, m¨¥s Dieva rok¨¡s nodev¨¡m v¨¥lmi iev¨¥l¨¥t jauno P¨¥tera p¨¥cteci, Romas b¨©skapu, ganu, kas sp¨¥tu saglab¨¡t krist¨©g¨¡s tic¨©bas bag¨¡to mantojumu un taj¨¡ pa?¨¡ laik¨¡ v¨¥rst savu skatienu t¨¡lum¨¡, lai risin¨¡tu ?odienas jaut¨¡jumus, raizes un izaicin¨¡jumus. J¨±su l¨±g?anu atbalst¨©ti m¨¥s sajut¨¡m Sv¨¥t¨¡ Gara darb¨©bu, kur? sp¨¥ja noska?ot da?¨¡dus m¨±zikas instrumentus, liekot m¨±su sirds st¨©g¨¡m vibr¨¥t vienot¨¡ melodij¨¡.

Esmu ticis izv¨¥l¨¥ts bez jebk¨¡diem nopelniem, un ar bail¨¥m un dreb¨¥?anu n¨¡ku pie jums k¨¡ br¨¡lis, kas v¨¥las b¨±t j¨±su tic¨©bas un prieka kalps, kop¨¡ ar jums ejot pa Dieva m¨©lest¨©bas ce?u, kas v¨¥las, lai m¨¥s visi b¨±tu vienoti vien¨¡ ?imen¨¥.

M¨©lest¨©ba un vienot¨©ba - t¨¡s ir divas misijas dimensijas, ko J¨¥zus uztic¨¥ja P¨¥terim.

Par to las¨¡m Eva??¨¥lija fragment¨¡, kas aizved m¨±s uz Tiberijas ezeru, to pa?u ezeru, kur J¨¥zus s¨¡ka misiju, ko Vi?? bija sa?¨¥mis no T¨¥va: ¡°zvejot¡± cilv¨¥ci, lai gl¨¡btu to no ?aunuma un n¨¡ves ¨±de?iem. Ejot gar ?¨© ezera krastu, Vi?? bija aicin¨¡jis P¨¥teri un citus pirmos m¨¡cek?us b¨±t t¨¡diem k¨¡ Vi?? - ¡°cilv¨¥ku zvejniekiem¡±; un tagad, p¨¥c aug?¨¡mcel?an¨¡s, ir vi?u k¨¡rta turpin¨¡t ?o misiju, atkal un atkal mest t¨©klu, lai iegremd¨¥tu pasaules ¨±de?os Eva??¨¥lija cer¨©bu, lai peld¨¥tu pa dz¨©v¨©bas j¨±ru, lai visi var¨¥tu non¨¡kt Dieva apsk¨¡vienos.

K¨¡ P¨¥teris var veikt ?o uzdevumu? Eva??¨¥lijs mums saka, ka tas ir iesp¨¥jams tikai t¨¡p¨¥c, ka vi?? pats sav¨¡ dz¨©v¨¥ ir piedz¨©vojis Dieva bezgal¨©go un beznosac¨©jumu m¨©lest¨©bu pat neveiksmes un nolieguma stund¨¡. T¨¡p¨¥c, kad J¨¥zus uzrun¨¡ P¨¥teri, eva??¨¥lij¨¡ tiek lietots grie?u darb¨©bas v¨¡rds agapao, kas attiecas uz Dieva m¨©lest¨©bu pret mums, uz Vi?a sevis d¨¡v¨¡?anu bez atlikuma un bez apr¨¥?ina, at??ir¨©b¨¡ no t¨¡, kas lietots P¨¥tera atbild¨¥, kas t¨¡ viet¨¡ apraksta draudz¨©bas m¨©lest¨©bu, ar kuru m¨¥s apmain¨¡mies sav¨¡ starp¨¡.

Kad J¨¥zus jaut¨¡ P¨¥terim: ¡°S¨©mani, J¨¡?a d¨¥ls, vai tu Mani m¨©li?¡± (J? 21, 16), Vi?? run¨¡ par T¨¥va m¨©lest¨©bu. Tas ir, it k¨¡ J¨¥zus vi?am teiktu: tikai tad, ja tu b¨±si iepazinis un piedz¨©vojis ?o Dieva m¨©lest¨©bu, kas nekad nebeidzas, tu b¨±si sp¨¥j¨©gs gan¨©t manus j¨¥rus; tikai Dieva T¨¥va m¨©lest¨©b¨¡ tu b¨±si sp¨¥j¨©gs m¨©l¨¥t savus br¨¡?us un m¨¡sas ar ¡°vair¨¡k¡±, tas ir, ziedojot savu dz¨©v¨©bu par saviem br¨¡?iem un m¨¡s¨¡m.

T¨¡d¨¥? P¨¥terim tiek uztic¨¥ts uzdevums ¡°m¨©l¨¥t vair¨¡k¡± un atdot savu dz¨©v¨©bu par gan¨¡mpulku. P¨¥tera kalpo?anu iez¨©m¨¥ tie?i ?¨© pa?aizliedz¨©g¨¡ m¨©lest¨©ba, jo Romas µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹ priek?st¨¡v m¨©lest¨©b¨¡, un t¨¡s paties¨¡ autorit¨¡te ir Kristus m¨©lest¨©ba. Nekad nav runa par citu iekaro?anu ar apspie?anu, reli?isku propagandu vai varas l¨©dzek?iem, bet vienm¨¥r un vien¨©gi par m¨©lest¨©bu, k¨¡ to dar¨©ja J¨¥zus.

Vi?? - saka pats apustulis P¨¥teris - ¡°ir akmens, ko j¨±s, celtnieki, atmet¨¡t, bet kas ir k?uvis par st¨±rakmeni¡± (Apd 4, 11). Un, ja akmens ir Kristus, tad P¨¥terim ir j¨¡kalpo par gan¨¡mpulka ganu, nekad nepak?aujoties k¨¡rdin¨¡jumam b¨±t vientu?am vadonim vai priek?niekam, kas nost¨¡jas p¨¡ri citiem, padarot sevi par vi?am uztic¨¥to ?au?u kungu (sal. 1 P¨¥t 5, 3); glu?i otr¨¡di, vi?am ir j¨¡kalpo savu br¨¡?u tic¨©bai, ejot kop¨¡ ar vi?iem:  M¨¥s visi esam ¡°dz¨©vi akme?i¡± (1Pt 2, 5), Krist¨©b¨¡ aicin¨¡ti celt Dieva celtni br¨¡l¨©g¨¡ sadraudz¨©b¨¡, Gara harmonij¨¡, da?¨¡d¨©bas l¨©dz¨¡spast¨¡v¨¥?an¨¡. K¨¡ saka sv¨¥tais August¨©ns: ¡°Bazn¨©cu veido visi tie, kas dz¨©vo saska?¨¡ ar saviem br¨¡?iem un m¨©l savu tuv¨¡ko¡± (Spredi?is 359, 9).

Br¨¡?i un m¨¡sas, es grib¨¥tu, lai t¨¡ b¨±tu m¨±su pirm¨¡ liel¨¡ v¨¥l¨¥?an¨¡s: vienota µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹, vienot¨©bas un kop¨©bas z¨©me, kas k?¨±st par ieraugu samierin¨¡tai pasaulei.

?ajos laikos m¨¥s joproj¨¡m redzam p¨¡r¨¡k daudz nesaska?u, p¨¡r¨¡k daudz br¨±?u, ko rada naids, vardarb¨©ba, aizspriedumi, bailes no da?¨¡d¨©bas, ekonomisk¨¡ paradigma, kas ekspluat¨¥ Zemes resursus un atmet visnabadz¨©g¨¡kos. Un m¨¥s v¨¥lamies b¨±t ?aj¨¡ m¨©kl¨¡ k¨¡ neliels vienot¨©bas, sadraudz¨©bas, br¨¡l¨©bas ieraugs. M¨¥s v¨¥lamies pazem¨©gi un ar prieku teikt pasaulei: ¡°Skatieties uz Kristu! Tuvojieties Vi?am! Pie?emiet Vi?a V¨¡rdu, kas apgaismo un mierina! Uzklausiet Vi?a m¨©lest¨©bas pied¨¡v¨¡jumu k?¨±t par Vi?a vien¨©go ?imeni: Vien¨©gaj¨¡ Krist¨± m¨¥s esam viens. Un ?is ir ce??, kas mums j¨¡iet kop¨¡ - gan sav¨¡ starp¨¡, gan ar¨© ar m¨±su m¨¡su krist¨©gaj¨¡m Bazn¨©c¨¡m, ar tiem, kas iet citus reli?iskos ce?us, ar tiem, kuri mekl¨¥ Dievu, ar vis¨¡m labas gribas sieviet¨¥m un v¨©rie?iem, lai veidotu jaunu pasauli, kur¨¡ valda miers.

?is ir mision¨¡rais gars, kam m¨±s j¨¡skubina, nenosl¨¥dzoties sav¨¡ mazaj¨¡ grup¨¡ un nej¨±toties p¨¡r¨¡ki par pasauli; m¨¥s esam aicin¨¡ti pied¨¡v¨¡t Dieva m¨©lest¨©bu visiem, lai ¨©stenotos t¨¡ vienot¨©ba, kas nelikvid¨¥ at??ir¨©bas, bet gan stiprina katra cilv¨¥ka person¨©go v¨¥sturi un katras tautas soci¨¡lo un reli?isko kult¨±ru.

Br¨¡?i, m¨¡sas, ?¨© ir m¨©lest¨©bas stunda! Dieva m¨©lest¨©ba, kas dara m¨±s par br¨¡?iem un m¨¡s¨¡m, ir Eva??¨¥lija sirds, un kop¨¡ ar manu priek?g¨¡j¨¥ju Leonu XIII m¨¥s ?odien varam sev jaut¨¡t: ja ?is krit¨¥rijs ¡°vald¨©tu pasaul¨¥, vai tad visas nesaska?as nekav¨¥joties nebeigtos un vai neatgrieztos miers?¡± (Enciklika Rerum novarum, 21).

Ar Sv¨¥t¨¡ Gara gaismu un sp¨¥ku veidosim Bazn¨©cu, kas balst¨©ta Dieva m¨©lest¨©b¨¡ un ir vienot¨©bas z¨©me, mision¨¡ru Bazn¨©cu, kas atple? rokas pret¨© pasaulei, kas sludina V¨¡rdu, kas ?auj sevi skart v¨¥stures izaicin¨¡jumiem un k?¨±st par raugu saska?ai starp cilv¨¥kiem.

Kop¨¡, k¨¡ viena tauta, k¨¡ br¨¡?i un m¨¡sas, visi kop¨¡ iesim pret¨© Dievam un m¨©l¨¥sim viens otru.»

18 maijs 2025, 11:53