Leona XIV pontifik¨¡ta s¨¡kums, svin¨©g¨¡ litur?ija starp ritu¨¡liem un simboliem
Silvija Krivte?a - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
Svin¨©bu laik¨¡ p¨¡vests sa?ems Augst¨¡ gana insignijas ¨C Palliju un Zvejnieka gredzenu ¨C gar¨©g¨¡s autorit¨¡tes z¨©mes. Stundu pirms inaugur¨¡cijas svin¨©b¨¡m p¨¡vests Leons XIV ar automa?¨©nu apbrauk¨¡s Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera laukumu, lai sveiktu sapulc¨¥ju?os tic¨©gos. Par to pazi?oja Sv¨¥t¨¡ Kr¨¥sla preses biroja direktors Mateo Bruni. Svin¨©b¨¡s piedal¨©sies vair¨¡k nek¨¡ 250 t¨±ksto?i sv¨¥tce?nieku no daudz¨¡m valst¨©m.
Pallijs
Pallijs simboliz¨¥ pazudu?o avi, kuru p¨¡vests, t¨¡pat k¨¡ Kristus ¨C Labais Gans, nes uz saviem pleciem. No j¨¥ra vilnas izgatavoto aptuveni piecus centimetrus plato lenti rot¨¡ se?i melni z¨©da krusti?i un tr¨©s piespraudes, kas simboliz¨¥ tr¨©s Kristus krusta naglas. Simeons no Tesalonikas v¨¥stul¨¥ De sacris ordinationibus skaidro, ka "pallijs nor¨¡da uz Pest¨©t¨¡ju, kur? nes uz saviem pleciem m¨±s - pazudu?¨¡s avis. Vi??, pie?emot m¨±su cilv¨¥cisko dabu, to dievi??oja, mirstot pie krusta upur¨¥ja sevi T¨¥vam, un ar aug?¨¡mcel?anos m¨±s paaugstin¨¡ja".
Zvejnieka gredzens
Katram p¨¡vestam tiek izgatavots jauns gredzens. Uz t¨¡ ir att¨¥lots apustulis P¨¥teris laiv¨¡ ar t¨©klu (no t¨¡ tad ar¨© c¨¥lies nosaukums "Zvejnieka gredzens"), un jaun¨¡ p¨¡vesta izv¨¥l¨¥tais v¨¡rds. ?is gredzens s¨¡kotn¨¥ji kalpoja gan k¨¡ p¨¡vest¨©bas simbols, gan k¨¡ z¨©mogs, ar kuru tika apz¨©mogoti p¨¡vesta priv¨¡tie un publiskie dokumenti. Neskatoties uz to, ka z¨©moggredzenam vairs nav praktisk¨¡ pielietojuma, sen¨¡ trad¨©cija jaunajam p¨¡vestam uzvilkt pirkst¨¡ "Zvejnieka gredzenu" joproj¨¡m ir dz¨©va. T¨¡p¨¥c, lai izvair¨©tos un nov¨¥rstu ?aunpr¨¡t¨©gu t¨¡ izmanto?anu, ir pamatots iemesls turpin¨¡t ierasto para?u p¨¥c p¨¡vesta n¨¡ves izn¨©cin¨¡t "Zvejnieka gredzenu". Katrs p¨¡vests ?o gredzenu lieto p¨¥c pa?a ieskatiem. Vairums p¨¡vestu tos ikdien¨¡ nelietoja. Da?i, piem¨¥ram, p¨¡vests Pijs XII sav¨¥jo gredzenu p¨¥c inaugur¨¡cijas ceremonijas t¨¡ ar¨© nekad neuzlika, un ?ai praksei sekoja vi?a p¨¥cte?i, tai skait¨¡ sv¨¥tais J¨¡nis P¨¡vils II. ?ie p¨¡vesti lietoja ikdienas gredzenu, mantotu no sava priek?te?a vai ar¨© to, kuru bija n¨¥s¨¡ju?i, b¨±dami b¨©skapi.
Pie sv¨¥t¨¡ P¨¥tera kapa
Inaugur¨¡cijas litur?ija s¨¡ksies Vatik¨¡na bazilik¨¡. Jaunais p¨¡vests kop¨¡ ar Austrumu Bazn¨©cu patriarhiem dosies pie sv¨¥t¨¡ P¨¥tera kapa, kur br¨©di l¨±gsies. ?¨© trad¨©cija uzsver Romas b¨©skapa cie?o saikni ar apustuli P¨¥teri. Svin¨©bas s¨¡ksies tie?i taj¨¡ viet¨¡, kur pirmais Kristus vik¨¡rs savu tic¨©bu apliecin¨¡ja ar sav¨¡m asin¨©m. P¨¥c tam divi diakoni pa?ems Palliju, Zvejnieka gredzenu un Eva??¨¥lija gr¨¡matu un dosies procesij¨¡ uz alt¨¡ri Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera laukum¨¡.
Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera bazilikas laukums
Leons XIV, br¨©di l¨±dzies pie sv¨¥t¨¡ P¨¥tera kapa, uzk¨¡ps aug?¨¡ un pievienosies procesijai. T¨¡s laik¨¡ tiks dzied¨¡ta Laudes Regiæ - lit¨¡nija, kur¨¡ tiek l¨±gta sv¨¥to p¨¡vestu, µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s mocek?u un visu sv¨¥to aizbildn¨©ba. Pie Vatik¨¡na bazilikas centr¨¡lajiem v¨¡rtiem ir pak¨¡rts liels gobel¨¥ns, kur¨¡ att¨¥lots J¨¥zus dialogs ar P¨¥teri, uz kuru skaidri atsaucas V¨¡rda litur?ija un svin¨©bu teksti. Tas p¨¥c Rafaela Sanzio z¨©m¨¥juma bija darin¨¡ts Siksta kapelai un glab¨¡jas Vatik¨¡na muzejos. Savuk¨¡rt pie alt¨¡ra ir novietots Lab¨¡ Padoma Dievm¨¡tes t¨¥ls no D?enacano sv¨¥tn¨©cas.
V¨¡rda litur?ija
Pirmais las¨©jums ir fragments no Apustu?u darbiem (Apd. 4,8-12), kur¨¡ P¨¥teris pazi?o, ka Kristus ir "namdaru atmestais akmens". Dzied¨¡tais Psalms (Ps 117 [118]) turpina ?o t¨¥mu - "namdaru atmestais akmens ir k?uvis par st¨±rakmeni". Savuk¨¡rt otrais las¨©jums, kas ?emts no apustu?a P¨¥tera Pirm¨¡s v¨¥stules (1.±Ê¨¥³Ù. 5,1-5., 10.11.), run¨¡ par saikni starp P¨¥teri, Romas Bazn¨©cu un vi?a p¨¥cte?a kalpojumu. Eva??¨¥lij¨¡, kas tiks las¨©ts lat¨©?u un grie?u valod¨¡ (J? 21,15-19), ietverts J¨¥zus tr¨©sk¨¡r?ais l¨±gums P¨¥terim gan¨©t "savus j¨¥rus" un "savas avis", un tas ir viens no tekstiem, kas tradicion¨¡li veido pamatu ¨©pa?ajam un personiskajam uzdevumam, kas P¨¥terim uztic¨¥ts divpadsmit apustu?u grup¨¡.
Paklaus¨©bas ritu¨¡ls
P¨¥c simbolisk¨¡ ±è²¹°ì±ô²¹³Ü²õ¨©²ú²¹²õ ritu¨¡la, ko veiks divpadsmit Dieva tautas kategoriju p¨¡rst¨¡vji no da?¨¡d¨¡m pasaules mal¨¡m, svin¨©bas turpin¨¡sies ar p¨¡vesta hom¨©liju. P¨¥c tam tiks dzied¨¡ts "Credo", kam sekos tic¨©go l¨±g?ana ar pieciem aizl¨±gumiem portug¨¡?u, fran?u, ar¨¡bu, po?u, un ?¨©nie?u valod¨¡. Tiks l¨±gts par univers¨¡lo Bazn¨©cu, par Romas p¨¡vestu, kur? s¨¡k savu kalpo?anu, un visiem tic¨©gajiem.
Nosl¨¥guma ritu¨¡ls
Svin¨©bu nosl¨¥gum¨¡ p¨¡vests teiks ¨©su uzrunu un p¨¥c l¨±g?anas "Debesu Karaliene" dos savu apustulisko sv¨¥t¨©bu.
Atg¨¡din¨¡m, ka otrdien, 20. maij¨¡, p¨¡vests Leons XIV p¨¡r?ems Sv¨¥t¨¡ P¨¡vila ¨¡rpus m¨±riem bazilikas virsvad¨©bu. N¨¡kamaj¨¡ dien¨¡, 21. maij¨¡, notiks tre?dienas Visp¨¡r¨¥j¨¡ audience. Sestdien, 24. maij¨¡, Leons XIV tiksies ar Romas k¨±rijas un Vatik¨¡na valsts darbiniekiem. Sv¨¥tdien, 25. maij¨¡, vi?? skait¨©s mari¨¡nisko l¨±g?anu "Debesu Karaliene" un p¨¡r?ems Sv¨¥t¨¡ J¨¡?a Later¨¡na un Sv¨¥t¨¡s Marijas Mad?ores baziliku virsvad¨©bu.
