Pasaules varenie un atstumtie kop¨¡ ar p¨¡vestu br¨¡l¨©bas apsk¨¡vien¨¡
Paolo Rufini
«Visi cilv¨¥ki. Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera laukum¨¡ tie?¨¡m bija visi. Laukums bija st¨¡vgr¨±d¨¡m pilns. Simtiem cilv¨¥ku st¨¡v¨¥ja uz pla?¨¡s Kon?iljaciones ielas, piepildot visas apk¨¡rt¨¥j¨¡s ieli?as un izvietojoties gar ce?a mal¨¡m, kas ved uz Romas Sv¨¥t¨¡s Marijas Mad?ores baziliku. Tur bija "visi, visi, visi". ±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ Francisks bie?i atk¨¡rtoja ?os v¨¡rdus, s¨¡kot no Pasaules Jaunie?u dienu svin¨©b¨¡m l¨©dz pat savam p¨¥d¨¥jam apsveikumam Kristus aug?¨¡mcel?an¨¡s sv¨¥tkos, sakot: "Priec¨©gas Lieldienas visiem!"
Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera laukum¨¡ bija ar¨© veci cilv¨¥ki un b¨¥rni, pat z¨©dai?i, kurus vec¨¡ki bija atvedu?i, lai liecin¨¡tu par ?o svar¨©go br¨©di. Tur bija ?oti daudz pusaud?u, it k¨¡ k¨¡da neredzama persona b¨±tu vi?us aicin¨¡jusi p¨¡r?emt tic¨©bas stafeti no p¨¡vesta rok¨¡m, kur? prata run¨¡t vi?u valod¨¡. Francisks aicin¨¡ja vi?us tic¨¥t, cer¨¥t, drosm¨©gi sap?ot, pier¨¡d¨©t, ka ir iesp¨¥jams dz¨©vot mier¨¡ un veidot lab¨¡ku pasauli. Meitenes un z¨¥ni bija p¨¡rliecin¨¡ti, ka t¨¡ ir cer¨©ba, kas vi?us atveda ?eit, lai svin¨¥tu savu Jubileju; cer¨©ba, kas ir stipr¨¡ka par n¨¡vi.
Tur bija daudz priesteru, kuri piedal¨©j¨¡s dievkalpojum¨¡. Tur bija daudz b¨©skapu, kardin¨¡lu, laju, kas viens otru stiprin¨¡ja tic¨©b¨¡. Tur bija pasaules varenie un ietekm¨©gie, bag¨¡tie un nabagie, kas ierad¨¡s atvad¨©ties no p¨¡vesta Franciska un p¨¡rdom¨¡t par n¨¡kotni. Tur bija ar¨© citu reli?iju un krist¨©go konfesiju p¨¡rst¨¡vji. Tur bija gan draugi, gan pretinieki.
M¨¥s visi klaus¨©j¨¡mies apustu?a P¨¥tera uzmundrin¨¡juma v¨¡rdus: "Patiesi es atz¨©stu, ka Dievs neuzl¨±ko cilv¨¥ka vaigu, bet ikvien¨¡ taut¨¡ Vi?am ir pat¨©kams tas, kas Vi?u b¨©stas un dara taisn¨©bu. Vi?? s¨±t¨©ja V¨¡rdu Izra¨¥?a b¨¥rniem, sludin¨¡dams miera eva??¨¥liju caur J¨¥zu Kristu, kas ir visu Kungs."
Klausoties kardin¨¡la D?ovanni Battista Re spredi?i, visi atcer¨¥j¨¡s p¨¡vesta Franciska m¨¡c¨©bu par mieru, par karu, kas vienm¨¥r ir sak¨¡ve, par vienot¨©bu un br¨¡l¨©bu, ko m¨¥s tik bie?i noraid¨¡m, un, ka neviens nevar izgl¨¡bties viens pats, k¨¡ ar¨© par Bazn¨©cu ¨C lauka hospit¨¡li, m¨¡ju, kuras durvis vienm¨¥r ir atv¨¥rtas visiem.
J¨¡, tur bija visi, tie?¨¡m visi. T¨¡pat k¨¡ pand¨¥mijas laik¨¡, kad Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera laukumu piepild¨©ja tikai p¨¡vesta Franciska kl¨¡tb¨±tne, pasaule bija vienota caur visiem sazi?as kan¨¡liem. Zem skaidr¨¡m debes¨©m atkl¨¡j¨¡s vienk¨¡r?ais sadraudz¨©bas nosl¨¥pums, kas visu cilv¨¥ci, Dieva tautu, vieno cie?¨¡ apsk¨¡vien¨¡. ?is apsk¨¡viens ir iesp¨¥jams, turkl¨¡t tas ir patiess, un tas bija redzams ikvienam. ??ita, ka uz vienu dienu ir nosl¨¥gts lielais pamiers. T¨¡ bija sv¨¥tku diena, kad skumjas p¨¡rv¨¥rt¨¡s pateic¨©bas dziesm¨¡, kad n¨¡ve un dz¨©v¨©ba tika svin¨¥tas vienlaikus ¨C n¨¡ve un aug?¨¡mcel?an¨¡s.
L¨±k, ko noz¨©m¨¥ja spont¨¡nie aplausi, kad p¨¡vesta Franciska ??irsts tika vests uz Dievm¨¡tes baziliku. ?ie aplausi vair¨¡k izteica "uz redz¨¥?anos", nevis "atvadas uz visiem laikiem". T¨¡ ir kristie?a misija, kas attiecas uz mums visiem bez iz?¨¥muma,» ¨C Redaktora slej¨¡ raksta Vatik¨¡na komunik¨¡cijas dikast¨¥rija prefekts Paolo Rufini.
