ÐÓMAPµ¼º½

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

Viena no visp¨¡r¨¥j¨¡m audienc¨¥m P¨¡vila VI z¨¡l¨¥. Ilustrat¨©vs att¨¥ls Viena no visp¨¡r¨¥j¨¡m audienc¨¥m P¨¡vila VI z¨¡l¨¥. Ilustrat¨©vs att¨¥ls  (ANSA)

Kristus nok¨¡pj ar¨© m¨±sdienu ell¨¥ ¨C viet¨¡s, kur notiek kari un cie? nevain¨©gie

T¨¡ k¨¡ tre?dienas visp¨¡r¨¥j¨¡s audiences joproj¨¡m nenotiek, tad ar¨© ?oreiz, 2. apr¨©l¨©, ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ public¨¥ja p¨¡vesta kateh¨¥zes tekstu. Cikla ¡°J¨¥zus Kristus ¨C m¨±su cer¨©ba¡± ietvar¨¡ Francisks piev¨¥r?as Eva??¨¥lija fragmentam par J¨¥zus satik?anos ar Zaheju. Vi?? atg¨¡dina, ka pat tad, kad m¨¥s j¨±tamies pazudu?i, mums nav j¨¡zaud¨¥ drosme un cer¨©ba.

J¨¡nis Evertovskis ¨C ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ

Seko p¨¡vesta Franciska kateh¨¥zes pilnais teksts:

D¨¡rgie br¨¡?i un m¨¡sas,

m¨¥s turpin¨¡m p¨¡rdom¨¡t J¨¥zus tik?anos ar da?iem Eva??¨¥lija varo?iem. ?oreiz es v¨¥l¨¥tos piev¨¥rsties Zahejam ¨C epizodei, kas ir ¨©pa?i tuva manai sirdij, jo tai ir ¨©pa?a vieta man¨¡ gar¨©gaj¨¡ ce?¨¡.

L¨±kasa eva??¨¥lijs mums r¨¡da Zaheju k¨¡ cilv¨¥ku, kur? ??iet bezcer¨©gi pazudis. Iesp¨¥jams, ar¨© m¨¥s da?k¨¡rt j¨±tamies ?¨¡di ¨C bez cer¨©bas. No otras puses, Zahejs atkl¨¡s, ka Kungs vi?u jau mekl¨¥ja.

J¨¥zus paties¨©b¨¡ dev¨¡s uz J¨¥riku, pils¨¥tu, kas atrodas zem j¨±ras l¨©me?a, kas tiek uzskat¨©ta par pazemes simbolu, kur J¨¥zus v¨¥las doties, lai atrastu tos, kuri j¨±tas pazudu?i. Un patiesi, aug?¨¡mc¨¥lu?ais Kungs turpina nok¨¡pt ?odienas ell¨¥s ¨C viet¨¡s, kur notiek kari, kur cie? nevain¨©gie, to m¨¡?u sird¨©s, kuras redz savus b¨¥rnus mirstam, viet¨¡s, kur nabagi cie? badu.

Zahejs zin¨¡m¨¡ m¨¥r¨¡ bija pazudis, varb¨±t vi?? izdar¨©ja nepareizu izv¨¥li vai varb¨±t dz¨©ve vi?u nost¨¡d¨©ja situ¨¡cij¨¡s, no kur¨¡m vi?am bija gr¨±ti izk?¨±t. Paties¨©b¨¡ L¨±kass uzst¨¡j¨©gi apraksta ?¨© cilv¨¥ka ¨©pa?¨©bas: vi?? ir ne tikai muitnieks, tas ir, t¨¡ds, kas no saviem l¨©dzpilso?iem iekas¨¥ nodok?us romie?u iebruc¨¥jiem, bet vi?? ir pat muitnieku priek?nieks, it k¨¡ gribot teikt, ka vi?am ir divk¨¡r?s gr¨¥ks.

Tad L¨±kass piebilst, ka Zahejs ir bag¨¡ts, t¨¡d¨¥j¨¡di nor¨¡dot, ka vi?? ir k?uvis bag¨¡ts uz citu r¨¥?ina, ?aunpr¨¡t¨©gi izmantojot savu st¨¡vokli. Bet tam visam ir sekas: Zahejs, iesp¨¥jams, j¨±tas atstumts, visu nicin¨¡ts.

Kad vi?? dzird, ka J¨¥zus iet cauri pils¨¥tai, Zahejs izj¨±t v¨¥lmi Vi?u redz¨¥t. Vi?? neuzdro?in¨¡s iedom¨¡ties, ka var¨¥tu tikties; vi?am pietiktu ar to, ka paskat¨©tos uz Vi?u no att¨¡luma. Ar¨© m¨±su v¨¥lmes sastopas ar ??¨¥r??iem un autom¨¡tiski nepiepild¨¡s: Zahejs ir maza auguma! T¨¡da ir m¨±su realit¨¡te, mums ir ierobe?ojumi, ar kuriem mums j¨¡tiek gal¨¡. Un v¨¥l ir citi, kas reiz¨¥m mums nepal¨©dz: p¨±lis ne?auj Zahejam ieraudz¨©t J¨¥zu. Iesp¨¥jams, t¨¡ ir ar¨© mazliet vi?u atrieb¨©ba.

Ta?u, ja tev ir sp¨¥c¨©ga v¨¥l¨¥?an¨¡s, tu nezaud¨¥ drosmi. Tu atrodi risin¨¡jumu. Bet tam ir vajadz¨©ga drosme un nekautr¨¥?an¨¡s, vajag mazliet b¨¥rnu vienk¨¡r?¨©bas un p¨¡r¨¡k daudz neuztraukties par savu t¨¥lu. Zahejs, glu?i k¨¡ b¨¥rns, k¨¡pj kok¨¡. Tas noteikti bija labs skatu punkts, ¨©pa?i, lai, pasl¨¥pjoties aiz zariem, skat¨©tos un netiktu paman¨©ts.

Bet ar Kungu vienm¨¥r notiek negaid¨©tais: kad J¨¥zus tur pietuvojas, Vi?? paskat¨¡s uz aug?u. Zahejs j¨±tas atkl¨¡ts un, iesp¨¥jams, sagaida publisku p¨¡rmetumu. Iesp¨¥jams, ?audis uz to cer¨¥ja, bet vi?iem n¨¡ksies vilties: J¨¥zus aicina Zaheju t¨±l¨©t nok¨¡pt lej¨¡, gandr¨©z vai p¨¡rsteigts, redzot vi?u kok¨¡, un saka vi?am: ¡°?odien man ir j¨¡paliek tav¨¡ nam¨¡!¡± (Lk 19, 6). Dievs nevar paiet gar¨¡m, nemekl¨¥jot to, kur? ir pazudis.

L¨±kass izce? Zaheja sirds prieku. Tas ir t¨¡ cilv¨¥ka prieks, kur? j¨±tas uzl¨±kots, atz¨©ts un, pats galvenais, kuram tiek piedots. J¨¥zus skatiens nav p¨¡rmetuma, bet gan ?¨¥lsird¨©bas skatiens. T¨¡ ir ?¨¥lsird¨©ba, ko mums da?k¨¡rt ir gr¨±ti pie?emt, ¨©pa?i tad, kad Dievs piedod tiem, kuri, m¨±supr¨¡t, to nav peln¨©ju?i. M¨¥s murmin¨¡m, jo m¨¥s grib¨¥tu noteikt robe?as Dieva m¨©lest¨©bai.

Notikum¨¡, kas notiek m¨¡j¨¡, atkl¨¡jam, ka Zahejs, uzklaus¨©jis J¨¥zus piedo?anas v¨¡rdus, piece?as, it k¨¡ aug?¨¡mceltos no sava miru?¨¡ st¨¡vok?a. Un vi?? ce?as, lai uz?emtos saist¨©bas: atdot ?etrreiz vair¨¡k, nek¨¡ nozadzis. Tas nav jaut¨¡jums par maks¨¡jamo cenu, jo Dieva piedo?ana ir bez maksas, bet gan par v¨¥lmi atdarin¨¡t To, pateicoties kuram vi?? jut¨¡s m¨©l¨¥ts.

Zahejs uz?emas pien¨¡kumu, kas vi?u nesaist¨©ja, ta?u vi?? to dara, jo saprot, ka tas ir veids k¨¡ m¨©l¨¥t. Un vi?? to dara, apvienojot gan romie?u likumdo?anu attiec¨©b¨¡ uz z¨¡dz¨©bu, gan rab¨©nu likumdo?anu attiec¨©b¨¡ uz gandar¨©?anu. T¨¡tad Zahejs ir ne tikai v¨¥lmju cilv¨¥ks, bet ar¨© cilv¨¥ks, kas prot spert konkr¨¥tus so?us. Vi?a ap?em?an¨¡s nav kaut kas visp¨¡r¨©gs vai abstrakts, bet gan izriet no vi?a pa?a v¨¥stures: vi?? ir ieskat¨©jies sav¨¡ dz¨©v¨¥ un noteicis, no kurienes s¨¡kt p¨¡rmai?as.

D¨¡rgie br¨¡?i un m¨¡sas, m¨¡c¨©simies no Zaheja nezaud¨¥t cer¨©bu pat tad, kad j¨±tamies atstumti vai nesp¨¥j¨©gi main¨©ties. Izkopsim savu v¨¥lmi redz¨¥t J¨¥zu, un, pats galvenais, ?ausim, lai m¨±s atrod Dieva ?¨¥lsird¨©ba, kas vienm¨¥r n¨¡k m¨±s mekl¨¥t, lai k¨¡d¨¡ situ¨¡cij¨¡ m¨¥s b¨±tu apmald¨©ju?ies.

02 apr¨©lis 2025, 12:39