ÐÓMAPµ¼º½

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ: pelni atgrie? m¨±s realit¨¡t¨¥

Francisks sav¨¡ hom¨©lij¨¡, ko Pelnu tre?dienas Mises laik¨¡ nolas¨©ja kardin¨¡ls And?elo De Donatis, nor¨¡da, ka pelnu kais¨©?ana uz m¨±su galvas ir pamudin¨¡jums ieskat¨©ties sev¨© un atg¨¡din¨¡jums par m¨±su trauslumu. Reiz¨¥ ?is rits ir mums adres¨¥ts aicin¨¡jums atjaunot savu cer¨©bu.

Silvija Krivte?a ¨C ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ

Pelnu tre?dienas, 5. marta, pievakar¨¥ Avent¨©na kaln¨¡, Rom¨¡, notika tradicion¨¡l¨¡ litur?ija, kas ievad¨©ja Liel¨¡ gav¨¥?a laiku. T¨¡ ies¨¡k¨¡s ar l¨±g?anu Sv¨¥t¨¡ Anzelma bazn¨©c¨¡, kam sekoja procesija uz Sv¨¥t¨¡ Sab¨©nes baziliku. Sv¨¥t¨¡ Mise ar pelnu kais¨©?anu notika Sv¨¥t¨¡s Sab¨©nes bazilik¨¡. To celebr¨¥ja kardin¨¡ls And?elo De Donatis, kur? ar¨© nolas¨©ja p¨¡vesta sagatavoto hom¨©liju.

Public¨¥jam Sv¨¥t¨¡ t¨¥va hom¨©lijas pilno tekstu:

?ovakar uz m¨±su galv¨¡m tiks kais¨©ti pelni. Tie atdz¨©vina ne tikai atmi?u par to, kas m¨¥s esam, bet ar¨© cer¨©bu par to, kas m¨¥s b¨±sim. Tie atg¨¡dina, ka m¨¥s esam putek?i, tie virza m¨±s ce?¨¡ uz cer¨©bu, uz kuru esam aicin¨¡ti, jo J¨¥zus nok¨¡pa zemes putek?os un ar savu aug?¨¡mcel?anos velk m¨±s pie T¨¥va sirds.

Gav¨¥?a ce?? uz Lieldien¨¡m ved m¨±s starp atmi?u par m¨±su v¨¡jumu un cer¨©bu, ka ce?a gal¨¡ m¨±s gaida Aug?¨¡mc¨¥lu?ais. Vispirms p¨¡rdom¨¡sim par atmi?u. M¨¥s sa?emam pelnus, noliecot galvu uz leju, it k¨¡ skat¨©tos uz sevi, ieskat¨©tos sev¨©. Pelni paties¨©b¨¡ pal¨©dz mums atcer¨¥ties savas dz¨©ves trauslumu un niec¨©gumu: m¨¥s esam putek?i, no putek?iem esam rad¨©ti, un putek?os atgriez¨©simies. Un ir tik daudz br¨©?u, kad, raugoties uz savu person¨©go dz¨©vi vai realit¨¡ti, kas m¨±s ieskauj, m¨¥s saprotam, ka "tikai v¨¥ja p¨±sma ir cilv¨¥ks sav¨¡s m¨±?a gait¨¡s! Un nieka d¨¥? vi?? raiz¨¥jas. Vi?? kr¨¡j mantu kaudz¨¥m, bet nezina, kam t¨¡ b¨±s" (Ps 39, 7).

Tas, kas mums to m¨¡ca, ir m¨±su trausluma pieredze nogurum¨¡, v¨¡j¨©b¨¡s, ar kur¨¡m mums j¨¡samierin¨¡s, bail¨¥s, kas m¨±sos m¨¡jo, neveiksm¨¥s, kas m¨±s dedzina no iek?ienes, m¨±su sap?u ¨©slaic¨©gum¨¡, apzi?¨¡ par to, cik p¨¡rejo?as ir lietas, kas mums pieder. Rad¨©ti no pelniem un zemes, m¨¥s pieskaramies savam trauslumam slim¨©b¨¡, nabadz¨©b¨¡, cie?an¨¡s, kas da?k¨¡rt negaid¨©ti p¨¡r?em m¨±s un m¨±su ?imenes. Un atkal apzin¨¡mies savu trauslumu, kad m¨±su laikmeta soci¨¡laj¨¡ un politiskaj¨¡ dz¨©v¨¥ esam pak?auti "smalkajiem putek?iem", kas pies¨¡r?o pasauli: ideolo?iska konfront¨¡cija, defolta lo?ika, atgrie?an¨¡s pie vecaj¨¡m identit¨¡tes ideolo?ij¨¡m, kas teor¨¥tiski izsl¨¥dz citus, zemes resursu izmanto?ana, vardarb¨©ba vis¨¡s t¨¡s form¨¡s un kar? starp taut¨¡m. Tas viss ir "toksiskie putek?i", kas saboj¨¡ m¨±su plan¨¥tas gaisu, kav¨¥jot mier¨©gu l¨©dz¨¡spast¨¡v¨¥?anu, kam¨¥r m¨±sos ar katru dienu pieaug nedro?¨©ba un bailes par n¨¡kotni.

Visbeidzot, ?is trausluma st¨¡voklis mums atg¨¡dina par n¨¡ves dr¨¡mu, ko ¨¡ri??¨©bas piel¨±gsmes sabiedr¨©b¨¡ m¨¥s vis¨¡di cen?amies izskaust un pat izmest no m¨±su valodas, bet kas uzspie? sevi k¨¡ realit¨¡ti, ar kuru j¨¡r¨¥?in¨¡s, k¨¡ m¨±su dz¨©ves nedro?¨©bas un ¨©slaic¨©guma z¨©mi.

T¨¡d¨¥j¨¡di, neraugoties uz mask¨¡m, ko m¨¥s valk¨¡jam, un prasm¨©gajiem trikiem, kas bie?i vien tiek rad¨©ti, lai nov¨¥rstu m¨±su uzman¨©bu, pelni mums atg¨¡dina par to, kas m¨¥s esam. Tas mums n¨¡k par labu. Tas m¨±s p¨¡rveido, apsl¨¡p¨¥ m¨±su narcisisma skarbumu, atgrie? m¨±s realit¨¡t¨¥, padara m¨±s pazem¨©g¨¡kus un pieejam¨¡kus cits citam: neviens no mums nav Dievs, m¨¥s visi esam ce?¨¡.

Tom¨¥r Lielais gav¨¥nis ir ar¨© aicin¨¡jums atjaunot m¨±sos cer¨©bu. Ja m¨¥s pie?emam pelnus ar noliektu galvu, lai atgrieztos atmi?¨¡ par to, kas m¨¥s esam, tad gav¨¥?a laiks nev¨¥las atst¨¡t m¨±s ar noliekt¨¡m galv¨¡m, bet gan aicina pacelt galvu pret¨© Tam, kur? pace?as no n¨¡ves dz¨©l¨¥m, velk m¨±s no gr¨¥ka un n¨¡ves putek?iem uz m¨±?¨©g¨¡s dz¨©ves god¨©bu.

Pelni mums atg¨¡dina par cer¨©bu, uz kuru esam aicin¨¡ti, jo J¨¥zus, Dieva D¨¥ls, sajauc¨¡s ar zemes putek?iem, pace?ot tos debes¨©s. Putek?u dzi?umos Vi?? nolaid¨¡s, mirstot par mums un samierinot m¨±s ar T¨¥vu, k¨¡ m¨¥s dzird¨¥j¨¡m no apustu?a P¨¡vila: "To, kas nepazina gr¨¥ku, Dievs m¨±su lab¨¡ dar¨©ja par gr¨¥ku" (2 Kor 5, 21).

T¨¡, br¨¡?i un m¨¡sas, ir cer¨©ba, kas atdz¨©vina putek?us, kas m¨¥s esam. Bez ?¨©s cer¨©bas m¨¥s esam nolemti pas¨©vi paciest m¨±su cilv¨¥cisk¨¡ st¨¡vok?a trauslumu un, ¨©pa?i, saskaroties ar n¨¡ves pieredzi, iesl¨©gt skumj¨¡s un nom¨¡kt¨©b¨¡, sprie?ot k¨¡ mu??i: "M¨±su dz¨©ve ir ¨©sa un skumja; nav nek¨¡da l¨©dzek?a, kad cilv¨¥ks mirst [...] ?ermenis p¨¡rv¨¥r?as putek?os, un gars izpl¨¥n k¨¡ gaiss" (Gud 2, 1-3).

Turpret¨© Lieldienu cer¨©ba, uz kuru m¨¥s tiecamies, atbalsta m¨±s m¨±su v¨¡j¨©b¨¡s un trauslum¨¡, apliecina mums par Dieva piedo?anu un pat tad, kad esam apb¨¥rti ar gr¨¥ka pelniem, atkl¨¡j mums dz¨©ves priec¨©go atzi?u: "Es zinu, ka mans Pest¨©t¨¡js ir dz¨©vs un ka Vi?? celsies p¨¡r p¨©??iem" (?j 19, 25). Atcer¨¥simies to: "Cilv¨¥ks ir putek?i, un putek?os vi?? atgriez¨©sies, bet Dieva ac¨©s vi?? ir d¨¡rgs puteklis, jo Dievs, rad¨©jis cilv¨¥ku, ir paredz¨¥jis vi?am nemirst¨©bu" (Benedikts XVI, Visp¨¡r¨¥j¨¡ audience 2010. gada 17. febru¨¡ris).

Br¨¡?i un m¨¡sas, ar pelniem uz galvas, iesim pret¨© Lieldienu cer¨©bai. Atgriez¨©simies pie Dieva, atgriez¨©simies pie Vi?a no visas sirds (sal. ?¨¥n 2, 12), liksim Vi?u savas dz¨©ves centr¨¡, lai atmi?as par to, kas m¨¥s esam - trausli un mirst¨©gi k¨¡ v¨¥j¨¡ izkais¨©ti putek?i, - beidzot izgaismotu cer¨©ba uz Aug?¨¡mc¨¥lu?os. Un virz¨©sim savu dz¨©vi uz Vi?u, k?¨±stot par cer¨©bas z¨©mi visai pasaulei: m¨¡c¨©simies ar ubago?anu iziet no sevis, lai dal¨©tos citu vajadz¨©b¨¡s un stiprin¨¡tu cer¨©bu uz taisn¨©g¨¡ku pasauli; m¨¡c¨©simies ar l¨±g?anu atrast sevi Dieva vajadz¨©b¨¡ jeb, k¨¡ teica ?aks Marit¨¡ns, b¨±t par "debesu ubagiem", lai audzin¨¡tu cer¨©bu, ka m¨±su zemes sv¨¥tce?ojuma beig¨¡s T¨¥vs m¨±s gaida ar atv¨¥rt¨¡m rok¨¡m; no gav¨¥?a m¨¡c¨©simies, ka m¨¥s nedz¨©vojam tikai savu vajadz¨©bu apmierin¨¡?anai, bet gan alkstam p¨¥c m¨©lest¨©bas un paties¨©bas, un tikai m¨©lest¨©ba pret Dievu un viens pret otru var m¨±s patiesi pies¨¡tin¨¡t un dot cer¨©bu uz lab¨¡ku n¨¡kotni.

Lai m¨±s vienm¨¥r pavada p¨¡rliec¨©ba, ka kop? Dieva n¨¡k?anas pasaules putek?os "zemes v¨¥sture ir debesu v¨¥sture. Dievu un cilv¨¥ku vieno vienots liktenis" (C. Caretto, Il deserto nella città, Roma 1986, 55). Vi?? uz visiem laikiem aizslauc¨©s n¨¡ves putek?us, lai m¨¥s sp¨©d¨¥tu ar jaunu dz¨©vi.

Ar ?o cer¨©bu sird¨© dosimies ce?¨¡. Un samierin¨¡simies ar Dievu.

06 marts 2025, 12:47