±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ: Dievs n¨¡k ar pazem¨©bu, lai p¨¡rveidotu no iek?ienes
Silvija Krivte?a - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
Jubilejas kateh¨¥z¨¥ par J¨¥zu, m¨±su cer¨©bu, ?odien piev¨¥rs¨©simies Vi?a dzim?anas notikumam Betl¨¥m¨¥. Dieva D¨¥ls ien¨¡k v¨¥stur¨¥, k?¨±st par m¨±su ce?abiedru, un s¨¡k ce?ot v¨¥l b¨±dams m¨¡tes mies¨¡s. Eva??¨¥lists L¨±kass st¨¡sta, ka J¨¥zus, tikko ie?emts, dev¨¡s no N¨¡caretes uz Zaharija un Elizabetes m¨¡ju, bet v¨¥l¨¡k, kad tuvoj¨¡s piedzim?anas br¨©dis, no N¨¡caretes uz B¨¥tlemi, kur notika tautas skait¨©?ana.
Marija un J¨¡zeps bija spiesti doties uz J¨±deju, sv¨¥to zemi, kur atrodas Jeruzaleme un sv¨¥tn¨©ca. Vi?i non¨¡k Betl¨¥m¨¥, D¨¡vida pils¨¥t¨¡, kur¨¡ bija dzimis J¨¡zeps. Ilgi gaid¨©tais Mesija, Izra¨¥?a tautas cer¨©ba, Visvaren¨¡ Dieva D¨¥ls, ?auj sevi saskait¨©t, tas ir, saskait¨©t un re?istr¨¥t k¨¡ parastu pilsoni. Vi?? pak?aujas C¨¥zara Augusta pav¨¥lei, kur? uzskata sevi par visas zemes kungu.
J¨¥zus piedzim?anu L¨±kass ievieto «prec¨©zi dat¨¥jam¨¡ laik¨¡» un «prec¨©zi nor¨¡d¨©taj¨¡ ?eogr¨¡fiskaj¨¡ viet¨¡», lai «univers¨¡lais un konkr¨¥tais sapl¨±stu viens ar otru» (Benedikts XVI, J¨¥zus b¨¥rn¨©ba, 2012, 77). T¨¡d¨¥j¨¡di J¨¥zus atkl¨¡j Dieva pazem¨©bu, kas ien¨¡k v¨¥stur¨¥, neizjaucot pasaules strukt¨±ras, bet v¨¥las t¨¡s izgaismot no iek?ienes un atjaunot.
B¨¥tleme, kas tiek tulkota k¨¡ «maizes nams», ir vieta, no kurienes n¨¡k J¨¡zeps ¨C D¨¡vida cilts p¨¡rst¨¡vis. Tur Marijai pien¨¡ca laiks dzemd¨¥t, un tur piedzimst J¨¥zus ¨C maize, kas n¨¡kusi no debes¨©m, lai remd¨¥tu pasaules izsalkumu (J? 6, 51). E??elis Gabri¨¥ls pasludin¨¡ja mesi¨¡nisk¨¡ ?¨¥²Ôi?a piedzim?anu di?enuma z¨©m¨¥: «L¨±k, tu ie?emsi un dzemd¨¥si D¨¥lu, un vi?u nosauksi v¨¡rd¨¡ J¨¥zus. Vi?? b¨±s liels un tiks saukts par Visaugst¨¡ D¨¥lu un Kungs Dievs dos vi?am dos vi?a t¨¥va D¨¡vida troni, un vi?? vald¨©s p¨¡r J¨¥kaba namu m¨±?¨©gi, un vi?a valst¨©bai neb¨±s gala» (Lk 1, 32-33).
Tom¨¥r J¨¥zus piedzimst viet¨¡, k¨¡ds ?¨¥²Ôi?am nebija paredz¨¥ts. Jo, «notika, ka, vi?iem tur esot, pien¨¡ca laiks, lai vi?a dzemd¨¥tu. Vi?a dzemd¨¥ja savu pirmdzimto D¨¥lu, ietina Vi?u auti?os un nolika sil¨©t¨¥, jo tiem nebija vietas m¨¡jviet¨¡» (Lk 2, 6-7). Dieva D¨¥ls piedzimst nevis kara?a pil¨©, bet gan m¨¡jas aizv¨¥n¨©, viet¨¡, kur tika tur¨¥ti dz¨©vnieki.
T¨¡d¨¥j¨¡di L¨±kass mums r¨¡da, ka Dievs nen¨¡k pasaul¨¥ ar ska?iem pasludin¨¡jumiem, Vi?? nepar¨¡d¨¡s ar lieliem trok??iem, bet ies¨¡k dz¨©ves ce?ojumu pazem¨©b¨¡, ar «tikko jau?amu klusuma balsi» (1 ?¨¥²Ô 19, 12). T¨¡ ir balss, kas neuzspie? sevi, bet aizkustina un sam¨©?o tos, kuru ausis ir saspringtas, lai at??irtu ska?as; tos, kas nakt¨© klaus¨¡s, gu?ot zem zvaig??ot¨¡m debes¨©m: ganus. Tie ir cilv¨¥ki ar zemu kult¨±ras l¨©meni, ar rakstur¨©gu smaku, jo past¨¡v¨©gi saskar¨¡s ar dz¨©vniekiem, vi?i bija sabiedr¨©bas atstumti. Tom¨¥r vi?i piekopa arodu, ar kura pal¨©dz¨©bu pats Dievs dara sevi zin¨¡mu savai tautai (1. Rad 48,15; 49,24; Ps 23,1; 80,2; Is 40,11).
Dievs tie?i vi?us izv¨¥las par visbr¨©ni??¨©g¨¡k¨¡s v¨¥sts sa?¨¥m¨¥jiem, k¨¡da jebkad v¨¥stur¨¥ ir skan¨¥jusi: «Neb¨©stieties! Jo, l¨±k, es jums pasludinu lielu prieku, kas notiks visiem ?aud¨©m: ?odien D¨¡vida pils¨¥t¨¡ jums ir dzimis Pest¨©t¨¡js, kas ir Kristus, Kungs. ?¨© ir jums z¨©me: j¨±s atrad¨©siet dr¨¥b¨©t¨¥s iet¨©tu un sil¨¥ guld¨©tu b¨¥rnu» (Lk 2, 11-12).
Vieta, uz kurieni mums j¨¡iet, lai satiktu Mesiju, ir sil¨©te. Diem?¨¥l gad¨¡s, ka p¨¥c tik ilgas gaid¨©?anas «pasaules Gl¨¡b¨¥jam, Tam, kura d¨¥? viss ir rad¨©ts (sal. Kol 1, 16), nav vietas» (Benedikts XVI, J¨¥zus B¨¥rn¨©ba, 2012, 80).
Ganiem k?¨±st skaidrs, ka ?aj¨¡ nem¨¡j¨©g¨¡ un pietic¨©g¨¡ viet¨¡, kas bija atv¨¥l¨¥ta lopiem, ir piedzimis ilgi gaid¨©tais Mesija, kas b¨±s vi?u ³Ò±ô¨¡²ú¨¥Âá²õ, vi?u Gans. ?¨© v¨¥sts atver vi?u sirdis izbr¨©nam, slav¨¥?anai un priec¨©gai pasludin¨¡?anai, k¨¡ ar¨© atbr¨©vo vi?us no soci¨¡l¨¡ g¨±sta, kuram vi?i bija nolemti: no atmestiem akme?iem Dievs T¨¥vs padara vi?us par pirmajiem sava D¨¥la iera?an¨¡s pasaul¨¥ lieciniekiem.
«At??ir¨©b¨¡ no tik daudziem cilv¨¥kiem, kas ir ap?¨¥mu?ies dar¨©t t¨±ksto?iem lietu, gani k?¨±st par pirmajiem lieciniekiem tam, kas ir b¨±tisks, proti, par Dieva d¨¡v¨¡t¨¡s pest¨©?anas lieciniekiem. Vi?i ir pazem¨©gi un nabadz¨©gi, kuriem tika atkl¨¡ts, k¨¡ sagaid¨©t iemieso?an¨¡s notikuma ¨©steno?anos» (Apustulisk¨¡ v¨¥stule Admirabile signum, 5).
Br¨¡?i un m¨¡sas, l¨±gsim ?¨¥last¨©bu, lai ar m¨¥s, l¨©dz¨©gi ganiem, sp¨¥tu apbr¨©not un slav¨¥t Dievu, sp¨¥tu lolot to, ko Vi?? mums ir uztic¨¥jis: m¨±su talantus, m¨±su harizmas, m¨±su aicin¨¡jumu un cilv¨¥kus, kurus Vi?? ir nolicis mums blakus. L¨±gsim Kungu, lai pal¨©dz mums v¨¡jum¨¡ saskat¨©t Dieva B¨¥rna neparasto sp¨¥ku, kur? n¨¡k, lai atjaunotu pasauli un p¨¡rveidotu m¨±su dz¨©vi ar savu cer¨©bas pilno pl¨¡nu visai cilv¨¥cei.
Audiences nosl¨¥gum¨¡ p¨¡vests apsveica jaunie?us, slimniekus, vec¨¡ka gadag¨¡juma cilv¨¥kus un jaunlaul¨¡to p¨¡rus. Vi?? atg¨¡din¨¡ja, ka p¨¥c da?¨¡m dien¨¡m svin¨¥sim sv¨¥to Kirila un Metodija, pirmo tic¨©bas izplat¨©t¨¡ju sl¨¡vu taut¨¡s, sv¨¥tkus. "Lai vi?u liec¨©ba pal¨©dz ar¨© jums k?¨±t par Eva??¨¥lija sludin¨¡t¨¡jiem, par atjauno?an¨¡s ieraugu sav¨¡ person¨©gaj¨¡, ?imenes un sabiedriskaj¨¡ dz¨©v¨¥," sac¨©ja Sv¨¥tais t¨¥vs.
"Lai Betl¨¥mes ganu tic¨©ba iedvesmo saskat¨©t J¨¥zu tajos, kas dz¨©vo pamesti un gr¨±tos apst¨¡k?os. ?pa?i atcerieties slimos, vientu?os un pl¨±du upurus. Pal¨©dziet vi?iem un nesiet vi?iem cer¨©bu, kas n¨¡k no Kunga," sveicot po?u sv¨¥tce?niekus, aicin¨¡ja Francisks.
Sveicot ar¨¡bu valod¨¡ run¨¡jo?os tic¨©gos, p¨¡vests teica: "Kristie?i ir aicin¨¡ti nest Labo v¨¥sti visiem cilv¨¥kiem, ar konkr¨¥tiem ?¨¥lsird¨©bas darbiem apliecinot prieku par to, ka vi?i ir satiku?i J¨¥zu. Lai Kungs j¨±s sv¨¥t¨© un vienm¨¥r pasarg¨¡ no visa ?aun¨¡!"
