Iesim Austrumu Gudro skol¨¡ un atdz¨©vin¨¡sim sev¨© ilgas p¨¥c Dieva
D¨¡rgie br¨¡?i un m¨¡sas,
J¨¥zus b¨¥rn¨©bas eva??¨¥liskajos aprakstos ir epizode, kas rakstur¨©ga Mateja st¨¡st¨©jumam: gudro no Austrumiem apmekl¨¥jums. Zvaigznes, kas daudz¨¡s kult¨±r¨¡s ir z¨©me par izcilu cilv¨¥ku piedzim?anu, pamudin¨¡ti, gudrie v¨©ri no Austrumiem dev¨¡s ce?¨¡, prec¨©zi nezinot sava ce?ojuma galam¨¥r?i. Tie ir "magi", "zvaig??u tulki", cilv¨¥ki, kas nepieder pie izv¨¥l¨¥t¨¡s tautas. Pag¨¡ju?aj¨¡ reiz¨¥ m¨¥s run¨¡j¨¡m par Betl¨¥mes ganiem, kuri j¨±du sabiedr¨©b¨¡ bija atstumti, jo tika uzskat¨©ti par "ne??¨©stiem", bet ?odien m¨¥s sastopamies ar citu kategoriju - sve?zemniekiem, kuri nekav¨¥joties dodas ce?¨¡, lai izr¨¡d¨©tu cie?u Dieva D¨¥lam, kur? ir ien¨¡cis cilv¨¥ces v¨¥stur¨¥ ar piln¨©gi jaunu karaliskumu. T¨¡p¨¥c Eva??¨¥lijos skaidri teikts, ka nabadz¨©gie un sve?inieki ir vieni no pirmajiem, kas tiek aicin¨¡ti satikt Dievu, pasaules Gl¨¡b¨¥ju, kas atkl¨¡jies b¨¥rna veidol¨¡.
Tiek uzskat¨©ts, ka gudrie no Austrumiem p¨¡rst¨¡v gan pirmatn¨¥j¨¡s rases, ko rad¨©ja tr¨©s Noasa d¨¥li, gan tr¨©s senatn¨¥ zin¨¡mos kontinentus: ?ziju, ?friku un Eiropu, gan ar¨© tr¨©s cilv¨¥ka dz¨©ves posmus: jaun¨©bu, briedumu un vecumu. Tie ir cilv¨¥ki, kas nest¨¡v uz vietas, vi?i, l¨©dz¨©gi B¨©bel¨¥ piemin¨¥t¨¡m Dieva aicin¨¡t¨¡m person¨¡m, j¨±t v¨¥lmi kust¨¥ties, doties ce?¨¡. Tie ir cilv¨¥ki, kas prot raudz¨©ties t¨¡l¨¡k par sevi, vi?i prot raudz¨©ties aug?up.
Debes¨©s uzleco?¨¡ zvaigzne mudina vi?us doties ce?¨¡ uz J¨±das zemi, uz Jeruzalemi, kur vi?i satiek ?¨¥ni?u H¨¥rodu. Vi?u naivums un pa?¨¡v¨©ba, l¨±dzot inform¨¡ciju par jaundzimu?o j¨±du ?¨¥ni?u, saduras ar H¨¥roda vilt¨©bu, kur?, baidoties zaud¨¥t troni, nekav¨¥joties cen?as tikt skaidr¨©b¨¡, sazinoties ar Rakstu m¨¡c¨©t¨¡jiem un pieprasot tiem veikt izmekl¨¥?anu.
T¨¡d¨¡ veid¨¡ zemes valdnieka vara par¨¡da visu savu v¨¡jumu. Eksperti, labi zinot Sv¨¥tos Rakstus, nor¨¡da ?¨¥ni?am uz vietu, kur saska?¨¡ ar Mihas pravietojumu b¨±tu j¨¡piedzimst Izra¨¥?a tautas vadonim un ganam (Mih 5, 1). ?¨© vieta ir maz¨¡ Betl¨¥me, nevis liel¨¡ Jeruzaleme! Apustulis P¨¡vils atg¨¡dina korintie?iem: "Dievs izredz¨¥ja pasaules nesp¨¥c¨©gos, lai apkaunotu stipros" (1Kor 1, 27).
Ta?u Rakstu m¨¡c¨©t¨¡ji, kuri prec¨©zi zina Mesija piedzim?anas vietu, nor¨¡da ce?u citiem, bet pa?i nekustas! Paties¨©b¨¡ nepietiek paz¨©t pravietiskos tekstus, lai noska?otos uz dievi??aj¨¡m frekvenc¨¥m, ir j¨¡?auj Dieva V¨¡rdam atdz¨©vin¨¡t sev¨© ilgas mekl¨¥t, iedegt v¨¥lmi redz¨¥t Dievu.
?aj¨¡ br¨©d¨© H¨¥rods slepus, k¨¡ r¨©kojas maldin¨¡t¨¡ji un varm¨¡kas, jaut¨¡ gudrajiem no Austrumiem prec¨©zu zvaigznes par¨¡d¨©?an¨¡s br¨©di un mudina vi?us turpin¨¡t ce?u un p¨¥c tam atgriezties, lai sniegtu vi?am zi?as, lai ar¨© vi?? var¨¥tu doties un piel¨±gt jaundzimu?o ?¨¥ni?u. Tiem, kas ir pie?¨¥ru?ies varai, J¨¥zus nav cer¨©ba, kas b¨±tu j¨¡sveicina, bet gan drauds, kas j¨¡nov¨¥r?!
Kad gudrie v¨©ri dodas ce?¨¡, zvaigzne atkal par¨¡d¨¡s un aizved vi?us pie J¨¥zus, kas ir z¨©me, ka rad¨©ba un pravietiskais v¨¡rds ir alfab¨¥ts, ar kuru Dievs uzrun¨¡ un ?auj sevi atrast. Ieraugot zvaigzni, v¨©rus piepilda liels prieks, jo Sv¨¥tais Gars, kas aizkustina ikviena cilv¨¥ka sirdi, kur? patiesi mekl¨¥ Dievu, piepilda to ar prieku. Ien¨¡ku?i nam¨¡, gudrie no Austrumiem nometas zem¨¥, piel¨±dz J¨¥zu un d¨¡vina Vi?am d¨¡rgas d¨¡vanas, kas ir cien¨©gas ?¨¥ni?am, cien¨©gas Dievam. K¨¡p¨¥c? Ko vi?i redz? K¨¡ds seno laiku autors raksta: "Vi?i redz pazem¨©gu, mazu un trauslu miesu, kur¨¡ iemiesojies V¨¡rds, bet dievi??¨©bas god¨©ba nav no vi?iem apsl¨¥pta. Vi?i redz z¨©daini, bet piel¨±dz Dievu" (Cromazio di Aquileia, Mateja eva??¨¥lija koment¨¡rs 5, 1). T¨¡d¨¥j¨¡di gudrie no Austrumiem k?¨±st par pirmajiem tic¨©gajiem starp visiem pag¨¡niem, par µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s t¨¥lu, kas sapulcin¨¡ta no vis¨¡m valod¨¡m un taut¨¡m.
D¨¡rgie br¨¡?i un m¨¡sas, iesim ar¨© m¨¥s Tr¨©s ?¨¥ni?u skol¨¡, ?o "cer¨©bas sv¨¥tce?nieku" skol¨¡, kuri ar lielu drosmi v¨¥rsa savus so?us, savu sirdi un savu ¨©pa?umu pret To, kur? ir ne tikai Izra¨¥?a, bet ar¨© visu tautu cer¨©ba. M¨¡c¨©simies piel¨±gt Dievu Vi?a mazum¨¡, Vi?a ?¨¥ni??¨©b¨¡, kas m¨±s nenospie?, bet atbr¨©vo un ?auj mums kalpot ar cie?u. Un d¨¡vin¨¡sim Vi?am visskaist¨¡k¨¡s d¨¡vanas, apliecinot savu tic¨©bu un m¨©lest¨©bu.
(Kateh¨¥zes tekstu tulkoja Silvija Krivte?a)
