ÐÓMAPµ¼º½

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

Sv¨¥tais Vincents no Paulas Sv¨¥tais Vincents no Paulas 

Sv¨¥t¨¡ Vincenta Misiju kongreg¨¡cijai - 400

Apritot 400 gadiem, kop? sv¨¥tais Vincents no Paulas nodibin¨¡ja Misiju kongreg¨¡ciju, p¨¡vests ir nos¨±t¨©jis v¨¥stuli t¨¡s ?ener¨¡lpriek?niekam, t¨¥vam Toma?am Mavri?am.

Inese ?teinerte - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ

 Apl¨±kojis kongreg¨¡cijas v¨¥sturi, t¨¡s izaugsmes ce?u, gar¨©go mantojumu, p¨¡vests izsaka cer¨©bu, ka ?¨©s noz¨©m¨©g¨¡s jubilejas svin¨©bas izcels sv¨¥t¨¡ Vincenta kalpojumu Kristum caur nabadz¨©gajiem, lai smeltos piem¨¥ru µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s atjaunotnei m¨±sdien¨¡s, pal¨©dzot tr¨±kumciet¨¥jiem un pamestajiem daudz¨¡s pasaules perif¨¥rij¨¡s.

Francisks atz¨©m¨¥, ka sv¨¥t¨¡ Vincenta piem¨¥rs ¨©pa?i var iedvesmot jaunie?us, kuri ar savu entuziasmu, d¨¡snumu un r¨±p¨¥m par lab¨¡kas pasaules veido?anu, ir aicin¨¡ti b¨±t par drosm¨©giem Eva??¨¥lija lieciniekiem savu vienaud?u vid¨± un visur, kur tie atrastos.

Sv¨¥t¨¡ Vincenta gar¨©gumu ir izv¨¥l¨¥ju?ies piekopt daudzi cilv¨¥ki visos kontinentos, varon¨©gi ejot vi?a p¨¥d¨¡s, t¨¡pat k¨¡ vi?? identific¨¥joties ar nabadz¨©gajiem un atstumtajiem. Vi?u vid¨± p¨¡vests piemin sv¨¥to D?ovanni Gabrielu Perboiri, sv¨¥to Francisku Regis Kletu, sv¨¥to Just¨©nu de Jakobis, sv¨¥to ?annu Antidu Tuaretu, sv¨¥to Katr¨©nu Labur¨¥, sv¨¥to Elizabeti Annu Setoni.

?odien vincentie?u saime, kas sast¨¡v no vair¨¡k k¨¡ 100 priesteru, br¨¡?u, m¨¡su un laju atzariem, turpina veikt tuv¨¡km¨©lest¨©bas darbus, uz?emties jaunas misijas, pal¨©dz¨¥t gar¨©g¨¡s pavad¨©bas ce?¨¡, kl¨¥ra un laju form¨¡cij¨¡. ±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ izce? 1833. gad¨¡ sv¨¥t¨©g¨¡ Federika Ozanama dibin¨¡to Sv¨¥t¨¡ Vincenta no Paulas Sadraudz¨©bu, sakot, ka tai piem¨©t ¨¡rk¨¡rt¨¥js sp¨¥ks, jo t¨¡s ietvaros simtiem t¨±ksto?u dal¨©bnieku vis¨¡ pasaul¨¥ veic kalpojumu nabadz¨©gajiem.

Francisks piemin ar¨© 1617. gad¨¡ dibin¨¡to ¡°?¨¥lsird¨©bas konfraternit¨¡ti¡±, kura ?odien ir paz¨©stama k¨¡ Starptautisk¨¡ Tuv¨¡km¨©lest¨©bas apvien¨©ba, jeb Vincentie?u volontari¨¡ts. Savuk¨¡rt 1633. gad¨¡ kop¨¡ ar sv¨¥to Lu¨©zu de Marillaku sv¨¥tais Vincents nodibin¨¡ja Tuv¨¡km¨©lest¨©bas meitu kongreg¨¡ciju. ¡°T¨¡ ir revolucion¨¡ra sievie?u kopienas forma¡± raksta p¨¡vests, iev¨¥rojot, ka taj¨¡ laik¨¡ reli?isk¨¡s dz¨©voja klosteros, bet sv¨¥tais Vincents m¨¡sas aicin¨¡ja iziet un apr¨±p¨¥t nabagus un slimos Par¨©zes iel¨¡s.

Starptautiskaj¨¡ l¨©men¨© 1643. gad¨¡ tika nodibin¨¡ta ar¨© Vincentie?u saimes apvien¨©ba, kur¨¡ ietilpa bezpajumtnieki un kura uzc¨¥la 13 m¨¡jas gr¨±tdie?iem ar m¨¥r?i nodro?in¨¡t tiem m¨¡jokli.

V¨¥stules nosl¨¥gum¨¡ p¨¡vests apsola l¨±gties, lai Misiju kongreg¨¡cijas priesteri un br¨¡?i, sv¨¥t¨¡ Vincenta no Paulas piem¨¥ra iedvesmoti, turpina veidot savu dz¨©vi un savu darbu saska?¨¡ ar pazem¨©bu un apustulisko degsmi, k¨¡du dibin¨¡t¨¡js v¨¥l¨¥j¨¡s no saviem pirmajiem kongreg¨¡cijas locek?iem, vi?iem sakot: ¡°Drosmi, br¨¡?i, ar atjaunotu m¨©lest¨©bu velt¨©simies kalpojumam nabadz¨©gajiem, uzmekl¨¥sim visno?¨¥lojam¨¡kos un pamestos. Dieva priek?¨¡ atz¨©sim, ka vi?i ir m¨±su kungi un saimnieki, un, ka neesam cien¨©gi sniegt vi?iem savus niec¨©gos pakalpojumus¡±.

20 janv¨¡ris 2025, 21:05