笔ā惫别蝉迟蝉: komunikācija ir mīlestības akts un cerības izplatī?ana
Jānis Evertovskis – 痴补迟颈办ā苍蝉
Uzrunā pāvests aicināja audiences dalībniekus pārdomāt, kā konkrēti notiek komunikācija. Komunicēt, ticības vadītiem, kā teikts Vēstulē ebrejiem (sal. 11, 1), kur lasām, ka ticība ir pa?āvība tam, uz ko cer, un pārliecība par to, ko neredz. Kā mēs sējam cerību laikā, kad pasaulē valda liels izmisums? – jautāja Romas bīskaps. Kā mēs ārstējam ??el?anās vīrusu, kas apdraud arī mūsu kopienas? Vai mūsu sazi?u pavada lūg?ana, vai arī mēs galu galā komunicējam par Baznīcu, pie?emot tikai korporatīvā mārketinga noteikumus? Vai mēs protam liecināt, ka cilvēces vēsture nav nonākusi strupce?ā? Vai mēs protam darīt zināmu, ka cerība nav ilūzija? Cerība nekad nepievi?, bet vai mēs protam to darīt zināmu? Vai mēs protam padarīt citu cilvēku dzīvi skaistāku? Un vai mēs protam atklāt, ka piedo?ana ir iespējama?
Izvirzījis veselu virkni jautājumu, Svētais tēvs norādīja, ka kristīgajai komunikācijai vajadzētu parādīt, ka Dieva valstība ir tuvu un palīdzēt cilvēkiem raudzīties pāri banalitātēm, pāri ?aunumam, pāri aizspriedumiem, pāri stereotipiem. Patiesībā ikviens kristietis ir aicināts saskatīt un stāstīt labo, ko slikta ?urnālistika mē?ina izsvītrot, atvēlot vietu tikai sliktajam, ?aunumam. ?aunums, protams, eksistē, to nedrīkst noslēpt, bet tam vajag mūs iekustināt, pamodināt, izraisīt jautājumus un atbildes – uzsvēra pāvests.
Tas ir liels izaicinājums, ko var uz?emties tikai kopā. Tādē? Francisks ieteica vairāk veidot sadarbības tīklus kontinentālā un universālā līmenī. Runa ir par prasmēm, zinā?anām un ieguldījumu, lai spētu sniegt atbilsto?u informāciju un tādējādi glābt ikvienu no izmisuma un dezinformācijas jūras. Tikai kopā mēs varam nodot tālāk skaistumu, ko esam sastapu?i, un sēt cerību, jo mīlam viens otru – vi?? sacīja, atgādinot, ka sēt cerību nav tas pats, kas sēt optimismu. Komunikācija nav ne taktika, ne tehnika. Tā nav frā?u vai sauk?u atkārto?ana, ne arī pazi?ojumu presei rakstī?ana. Komunikācija ir mīlestības akts – uzsvēra pāvests. Tikai nesavtīgas mīlestības akts au? labā tīklus, par kuriem ir katru dienu pacietīgi un ar ticību jārūpējas un kuri ir jālabo.
Runājot par tīkliem, Francisks norādīja, ka mūsdienās tos saista ar digitālo jomu. Ta?u tas ir sens vārds. Vispirms tas atgādina zvejnieku tīklus un Jēzus aicinājumu Pēterim būt par cilvēku zvejnieku. Tāpēc veidot tīklus nozīmē likt lietā savas spējas un zinā?anas, lai atbilsto?i informētu, atbrīvotu cilvēkus no dezinformācijas un izglābtu no izmisuma.
笔ā惫别蝉迟蝉 aicināja padomāt, cik daudz varam kopā izdarīt, pateicoties jauniem digitālās ēras instrumentiem, pateicoties mākslīgajam intelektam, ja vien tā vietā, lai pārvērstu tehnolo?ijas par elkiem, cen?amies vairāk aust tīklus. ?ajā kontekstā Francisks atzinās, ka vairāk par mākslīgo intelektu vi?? raizējas par mūsu dabisko intelektu, par to intelektu, ko mums vajadzētu attīstīt.
Pēc tam Svētais tēvs atgādināja, ka nekad nekas nav zaudēts, vienmēr var sākt no jauna, uzticoties cits citam un visiem kopā – Dievam. Tajā meklējams mūsu komunikācijas spēka noslēpums. Kad liekas, ka esam iekritu?i bezdibenī, skatīsimies pāri, ārpus sevis. Padomāsim, kā kopīgi veidot cerības stāstus – mudināja Francisks.
笔ā惫别蝉迟蝉 atgādināja, ka lielākais brīnums, ko Jēzus izdarīja Sīmanim un citiem zvejniekiem, kuri bija vīlu?ies un noguru?i, bija ne tik daudz pilnais tīkls ar no?ertajām zivīm, bet tas, ka Vi?? tiem palīdzēja, piedzīvojot neveiksmi, neiekrist vil?anās un mazdū?ības slazdā. ?ajā sakarā Svētais tēvs klāteso?ajiem audiences dalībniekiem atgādināja, lai vi?i ne?autos iek?ējām skumjām un nezaudētu humora izjūtu.
Uzrunas noslēgumā Francisks uzsvēra, ka katoliskā komunikācija nav domāta tikai kato?iem, tas nav aploks, kurā ieslēgties, sekta, lai sarunātos tikai savā starpā. Katoliskā komunikācija ir “atvērta liecības telpa, kas prot uzklausīt un pārtvert Valstības zīmes. Tā ir viesmīlīga vieta patiesām attiecībām”. 笔ā惫别蝉迟蝉 atgādināja, ka 叠补锄苍ī肠补i ir jāiziet no sevis. Atsaucoties uz Jā?a Atklāsmes grāmatā minētajiem Kunga vārdiem “Es stāvu pie durvīm un klauvēju” (Jēzus to saka, lai varētu ienākt), Svētais tēvs norādīja, ka tagad Kungs bie?i vien klauvē no iek?puses, lai mēs, kristie?i, ?autu Vi?am iziet. Mēs bie?i vien Vi?u piesavināmies, savā zi?ām “paverdzinām” savā labā, tāpēc mums jā?auj Vi?am iziet. Vai mūsu darbība un savstarpējās attiecības ir tādas, kādām jāpiemīt 叠补锄苍ī肠补i, kas iziet? – jautāja pāvests.
