Francisks: Marija ir durvis, pa kur¨¡m Kristus ien¨¡k m¨±su dz¨©v¨¥
Silvija Krivte?a - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
Spredi?¨© Sv¨¥tais t¨¥vs ieteica visiem pacelt savu sirds skatienu uz Mariju. Jo vi?a, b¨±dama M¨¡te, mums nor¨¡da uz attiec¨©bu ar savu D¨¥lu patieso noz¨©mi: vi?a m¨±s ved pie J¨¥zus, vi?a run¨¡ ar mums par J¨¥zu. Vissv¨¥t¨¡k¨¡s Jaunavas Marijas, Dieva M¨¡tes svin¨©bas m¨±s atkal ieved Ziemassv¨¥tku nosl¨¥pum¨¡: Dievs Marijas kl¨¥p¨© k?uva par vienu no mums, un m¨¥s, kas esam atv¨¥ru?i Sv¨¥t¨¡s durvis, lai s¨¡ktu Jubileju, atceramies, ka "Marija ir durvis, pa kur¨¡m Kristus ien¨¡ca ?aj¨¡ pasaul¨¥" (Sv. Ambrozijs, 42. v¨¥stule, 4), - teica p¨¡vests.
Apustulis P¨¡vils koment¨¥ Ziemassv¨¥tku nosl¨¥pumu, sakot, ka "Dievs s¨±t¨©ja savu D¨¥lu, dzimu?u no sievietes" (Gal 4,4). ?ie v¨¡rdi ¨C "dzimis no sievietes" ¨C ?odien skan m¨±su sird¨©s un tie atg¨¡dina, ka J¨¥zus, m¨±su Pest¨©t¨¡js, ir k?uvis miesa un atkl¨¡jies miesas trauslum¨¡.
Dzimis no sievietes. ?ie v¨¡rdi vispirms mudina m¨±s atgriezties pie Ziemassv¨¥tku notikuma: V¨¡rds k?uva miesa. Apustulis P¨¡vils uzsver, ka J¨¥zus ir dzimis no sievietes. Vi?? atg¨¡dina, ka Dieva D¨¥ls ir rad¨©ts cilv¨¥ks caur cilv¨¥ka miesu. Past¨¡v k¨¡rdin¨¡jums, kas m¨±sdien¨¡s fascin¨¥ daudzus cilv¨¥kus, un kas var savaldzin¨¡t ar¨© daudzus kristie?us, proti, iedom¨¡ties vai safabric¨¥t "abstraktu" Dievu, kas saist¨©ts ar neskaidru reli?isku ideju vai ar da?¨¡m lab¨¡m p¨¡rejo?¨¡m emocij¨¡m. Vi?? ir dzimis no sievietes, Vi?am ir seja un v¨¡rds, un aicina m¨±s veidot attiec¨©bas ar Vi?u. J¨¥zus Kristus, m¨±su Pest¨©t¨¡js, dzimis no sievietes; Vi?am ir miesa un asinis; no T¨¥va dzemdin¨¡ts, iemiesojies Jaunavas Marijas mies¨¡s; Vi?? n¨¡k no debesu augstumiem, bet m¨¡jo zemes virs¨±; Vi?? ir Dieva D¨¥ls, bet k?uva par cilv¨¥ka D¨¥lu. Vi??, Visvaren¨¡ Dieva t¨¥ls, n¨¡ca v¨¡jum¨¡, un, lai gan Vi?? bija bez vainas, "Dievs Vi?u padar¨©ja par gr¨¥ku m¨±su d¨¥?" (2Kor 5,21). Vi?? ir dzimis no sievietes un ir viens no mums: tie?i ?¨© iemesla d¨¥? Vi?? var m¨±s gl¨¡bt.
Dzimis no sievietes. ?ie v¨¡rdi run¨¡ par Kristus cilv¨¥c¨©bu, kas izsaka, ka Vi?? atkl¨¡jas miesas trauslum¨¡. Vi?? nolaid¨¡s sievietes kl¨¥p¨©, piedzimstot k¨¡ visas rad¨©bas, un atkl¨¡j sevi B¨¥rna trauslum¨¡. ?¨© iemesla d¨¥? Betl¨¥mes gani, dodoties sav¨¡m ac¨©m skat¨©t to, ko e??elis vi?iem bija teicis, neatrod neparastas z¨©mes vai grandiozas izpausmes, bet "atrada Mariju un J¨¡zepu un B¨¥rnu, kas gul¨¥ja sil¨©t¨¥" (Lk 2,16). Vi?i atrod bezpal¨©dz¨©gu, trauslu jaundzimu?o, kuram nepiecie?ama m¨¡tes apr¨±pe, kuram vajadz¨©gs piens, auti?i, gl¨¡sti un m¨©lest¨©ba. Sv¨¥tais Luijs Marija Gri?jons no Monfortas saka, ka dievi??¨¡ gudr¨©ba "grib¨¥ja atdot sevi caur Vissv¨¥t¨¡ko Jaunavu Mariju. J¨¥zus ar¨© nev¨¥l¨¥j¨¡s n¨¡kt pasaul¨¥ perfekta cilv¨¥ka vecum¨¡, neatkar¨©gs no citiem, bet gan k¨¡ nabadz¨©gs un mazs b¨¥rns, kuram nepiecie?ama m¨¡tes apr¨±pe un uzturs" (Trakt¨¡ts par patiesu uztic¨©bu Vissv¨¥t¨¡kajai Jaunavai, 139). Vis¨¡ J¨¥zus dz¨©v¨¥ m¨¥s varam redz¨¥t ?o Dieva izv¨¥li, mazuma un apsl¨¥pt¨©bas izv¨¥li; Vi?? nekad nepadosies dievi??¨¡ sp¨¥ka valdzin¨¡jumam, lai veiktu lielas z¨©mes un uzspiestu sevi citiem, k¨¡ ?aunais gars vi?am bija ieteicis, bet atkl¨¡s Dieva m¨©lest¨©bu savas cilv¨¥c¨©bas trauslum¨¡, dz¨©vojot starp mums, daloties ikdienas dz¨©v¨¥, kas sast¨¡v no priekiem, b¨¥d¨¡m un sap?iem, izr¨¡dot l¨©dzj¨±t¨©bu pret miesas un gara cie?an¨¡m, atverot neredz¨©go acis un mierinot salauzto sirdi. J¨¥zus mums par¨¡da Dievu caur savu trauslumu, kas r¨±p¨¥jas par visiem trauslajiem.
Br¨¡?i un m¨¡sas, cik ir skaisti, ka Marija, N¨¡caretes kalpone, vienm¨¥r ieved m¨±s sava D¨¥la J¨¥zus nosl¨¥pum¨¡. Vi?a mums atg¨¡dina, ka J¨¥zus atn¨¡ca mies¨¡, un t¨¡p¨¥c privili?¨¥t¨¡ vieta, kur m¨¥s varam Vi?u satikt, pirmk¨¡rt, ir m¨±su dz¨©ve, m¨±su cilv¨¥ciskais trauslums, un to cilv¨¥ku dz¨©ve, kas mums katru dienu paiet gar¨¡m. Piesaucot vi?u k¨¡ Dieva M¨¡ti, m¨¥s apliecin¨¡m, ka Kristus, dzemdin¨¡ts no T¨¥va, ir dzimis no sievietes. M¨¥s apliecin¨¡m, ka Vi?? ir laika Kungs, kas dz¨©vo m¨±su laik¨¡, ar¨© ?aj¨¡ jaunaj¨¡ gad¨¡, ar savu m¨©lest¨©bas kl¨¡tb¨±tni. M¨¥s apliecin¨¡m, ka Vi?? ir pasaules Gl¨¡b¨¥js, kuru varam satikt katr¨¡ cilv¨¥k¨¡. Un, ja Vi??, kas ir Dieva D¨¥ls, ir padar¨©jis sevi mazu, lai tiktu pa?emts m¨¡tes rok¨¡s, lai tiktu apr¨±p¨¥ts un barots ar kr¨±ti, tad tas noz¨©m¨¥, ka ar¨© ?odien Vi?? n¨¡k visos tajos, kam nepiecie?ama apr¨±pe: Vi?u satiekam katr¨¡ m¨¡s¨¡ un br¨¡l¨©, kam nepiecie?ama uzman¨©ba, uzklaus¨©?ana, maigums.
Uztic¨¥sim ?o jauno gadu, kas tikko s¨¡cies, Jaunavai Marijai, Dieva M¨¡tei, lai ar¨© m¨¥s m¨¡c¨©tos k¨¡ vi?a, atrast Dieva di?enumu dz¨©ves mazum¨¡; lai m¨¡c¨©tos r¨±p¨¥ties par katru cilv¨¥ku, kas dzimis no sievietes, pirmk¨¡rt, sarg¨¡jot d¨¡rgo dz¨©v¨©bas d¨¡vanu, k¨¡ to dara Marija: sarg¨¡jot un r¨±p¨¥joties par v¨¥l nedzimu?u b¨¥rnu dz¨©v¨©bu, b¨¥rnu, nabadz¨©go, veco ?au?u dz¨©v¨©bu, par to cilv¨¥ku dz¨©v¨©bu, kas ir vieni, un par tiem, kas mirst, - aicin¨¡ja p¨¡vests. ?odien, Pasaules miera dien¨¡, m¨¥s visi esam aicin¨¡ti pie?emt ?o aicin¨¡jumu, kas izpl¨±st no Marijas m¨¡tes sirds: aizsarg¨¡t dz¨©v¨©bu, r¨±p¨¥ties par ievainoto dz¨©vi, atjaunot cie?u katras "sievietes dzim?anas" dz¨©v¨¥, kas ir pamats miera civiliz¨¡cijas veido?anai. ?¨© iemesla d¨¥? "es l¨±dzu stingri ap?emties veicin¨¡t cie?u pret cilv¨¥ka dz¨©v¨©bu no ie?em?anas br¨©?a l¨©dz dabiskai n¨¡vei, lai katrs cilv¨¥ks var¨¥tu m¨©l¨¥t savu dz¨©vi un raudz¨©ties n¨¡kotn¨¥ ar cer¨©bu" (V¨¥st¨©jums LVIII Pasaules miera dienai, 2025. gada 1. janv¨¡ris).
Marija, Dieva M¨¡te un m¨±su M¨¡te, m¨±s gaida pie sil¨©tes. Vi?a par¨¡da ar¨© mums, t¨¡pat k¨¡ Betl¨¥mes ganiem, Dievu, kur? vienm¨¥r m¨±s p¨¡rsteidz, kur? atst¨¡ja debesu god¨©bu, lai pie?emtu sil¨©tes skarbumu. Uztic¨¥sim vi?ai ?o jauno gadu, Jubilejas gadu, uztic¨¥sim vi?ai jaut¨¡jumus, r¨±pes, cie?anas, priekus un visu, ko nesam sav¨¡s sird¨©s. Uztic¨¥sim vi?ai visu pasauli, lai cer¨©ba atdzimtu, lai miers beidzot iest¨¡tos vis¨¡s zemes taut¨¡s, - nosl¨¥dzot spredi?i, teica Francisks.
