Francisks aicina kristie?us nest pasaul¨¥ Dieva m¨©lest¨©bas gaismu
Silvija Krivte?a - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
"Jo m¨¥s Austrumos redz¨¥j¨¡m Vi?a zvaigzni un atn¨¡c¨¡m Vi?u piel¨±gt" (Mt 2,2) T¨¡ ir liec¨©ba, ko gudrie sniedz Jeruzalemes iedz¨©vot¨¡jiem, pazi?ojot vi?iem, ka ir piedzimis j¨±du ?¨¥ni??.
Gudrie no Austrumiem dev¨¡s ce?¨¡, main¨©ja savu dz¨©vi, jo debes¨©s ieraudz¨©ja jaunu zvaigzni. ±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ aicin¨¡ja p¨¡rdom¨¡t ?o t¨¥lu, ¨©pa?i ?odien, kad Cer¨©bas jubilejas ietvaros svinam Kunga Epif¨¡nijas sv¨¥tkus. Vi?? nor¨¡d¨©ja uz zvaigznes ¨©pa?¨©b¨¡m: zvaigzne ir spo?a, t¨¡ ir visiem redzama un t¨¡ mums nor¨¡da ce?u. T¨¡ ir spo?a, t¨¡ ir redzama visiem, un t¨¡ nor¨¡da ce?u, atk¨¡rtoja p¨¡vests.
Zvaigzne ir spo?a. J¨¥zus laik¨¡ daudzi valdnieki sauca sevi par zvaigzn¨¥m, jo vi?i jut¨¡s svar¨©gi, vareni un slaveni. Tom¨¥r ne vi?u gaisma - neviena no t¨¡m - bija t¨¡, kas gudrajiem atkl¨¡ja Ziemassv¨¥tku br¨©numu. ?o vareno spo?ums, m¨¡ksl¨©gs un auksts, kas bija apr¨¥?inu un varas sp¨¥?u rezult¨¡ts, nesp¨¥ja atbild¨¥t uz ?o mekl¨¥jo?o cilv¨¥ku vajadz¨©bu p¨¥c cer¨©bas. To paveica zvaigzne, kas apgaismo un sasilda, degot un ?aujot sevi pat¨¥r¨¥t. Zvaigzne mums run¨¡ par vien¨©go gaismu, kas ikvienam var par¨¡d¨©t patieso ce?u uz gl¨¡b?anu un laimi - par m¨©lest¨©bas gaismu. T¨¡ ir vien¨©g¨¡ gaisma, kas m¨±s dar¨©s laim¨©gus, piebilda Sv¨¥tais t¨¥vs.
J¨¥zus tapa cilv¨¥ks un atdeva sevi par mums, upur¨¥jot savu dz¨©v¨©bu. Ar¨© m¨¥s esam aicin¨¡ti d¨¡v¨¡t sevi citu lab¨¡, ar Vi?a pal¨©dz¨©bu k?¨±stot par savstarp¨¥ju cer¨©bas gaismas z¨©mi pat dz¨©ves tum?aj¨¡s nakt¨©s. Padom¨¡sim par to: vai m¨¥s esam cer¨©bas gaisma? Vai m¨¥s sp¨¥jam dot cer¨©bu citiem ar savas tic¨©bas gaismu? ¨C aicin¨¡ja p¨¡vests.
Un t¨¡pat k¨¡ zvaigzne ar savu mirdzumu aizveda ?¨¥ni?us uz Betl¨¥mi, t¨¡ ar¨© m¨¥s ar savu m¨©lest¨©bu varam aizvest cilv¨¥kus, kurus satiekam, pie J¨¥zus, pal¨©dzot vi?iem atkl¨¡t T¨¥va sejas skaistumu un Vi?a m¨©lest¨©bu, ko veido tuv¨©ba, l¨©dzj¨±t¨©ba un maigums. Nekad neaizmirs¨©sim: Dievs ir tuvs, l¨©dzj¨±t¨©gs un maigs. T¨¡da ir m¨©lest¨©ba: tuv¨©ba, l¨©dzj¨±t¨©ba un maigums. Un m¨¥s to varam dar¨©t, neizmantojot ¨©pa?us instrumentus un sare??¨©tus l¨©dzek?us, bet padarot m¨±su sirdis gai?as tic¨©b¨¡, padarot m¨±su ?estus un v¨¡rdus labest¨©bas un cilv¨¥c¨©bas pilnus.
T¨¡p¨¥c, v¨¥rojot gudros, kas ar debes¨©s pacelt¨¡m ac¨©m mekl¨¥ zvaigzni, l¨±gsim Kungu, lai m¨¥s viens otram b¨±tu gaisma, kas ved uz tik?anos ar Vi?u (sal. Mt 5, 14-16). Tas ir slikti, ja cilv¨¥ks nav gaisma citiem, atzina p¨¡vests.
Zvaigzne ir redzama visiem. ?¨¥ni?i neseko slepena koda nor¨¡d¨¥m, bet seko zvaigznei, ko vi?i redz mirdzam debes¨©s. Vi?i to pamana; savuk¨¡rt citi, piem¨¥ram, H¨¥rods un rakstu m¨¡c¨©t¨¡ji, pat nenojauta t¨¡s kl¨¡tb¨±tni. Tom¨¥r zvaigzne vienm¨¥r ir turpat, pieejama ikvienam, kas skat¨¡s debes¨©s un mekl¨¥ cer¨©bas z¨©mi. Vai es esmu cer¨©bas z¨©me citiem? ¨C jaut¨¡ja Francisks.
?is v¨¥st¨©jums ir ?oti svar¨©gs. Dievs neatkl¨¡j sevi ekskluz¨©v¨¡m aprind¨¡m vai da?iem privili?¨¥tiem cilv¨¥kiem, bet pied¨¡v¨¡ savu sabiedr¨©bu un vad¨©bu ikvienam, kas mekl¨¥ Vi?u ar sirsn¨©gu un atv¨¥rtu sirdi (sal. Ps 145,18). Patiesi, Vi?? bie?i paredz m¨±su pa?u jaut¨¡jumus un n¨¡k m¨±s mekl¨¥t, v¨¥l pirms m¨¥s Vi?u l¨±dzam (sal. Rm 10, 20; Is 65, 1). Un tie?i ?¨© iemesla d¨¥? sil¨©t¨¥s m¨¥s att¨¥lojam ?¨¥ni?us ar iez¨©m¨¥m, kas aptver visus vecumus un rases - jaunieti, pieaugu?o, vecu cilv¨¥ku, lai mums atg¨¡din¨¡tu, ka Dievs mekl¨¥ ikvienu un vienm¨¥r. Dievs mekl¨¥ ikvienu. Cik labi mums ir par to medit¨¥t ?odien, laik¨¡, kad cilv¨¥ki un tautas, lai gan apvelt¨©tas ar arvien jaud¨©g¨¡kiem sazi?as l¨©dzek?iem, ??iet, ir k?uvu?as maz¨¡k gatavas saprast cits citu, pie?emt un sastapt cits citu daudzveid¨©b¨¡!
Zvaigzne, kas debes¨©s pied¨¡v¨¡ visiem savu gaismu, mums atg¨¡dina, ka Dieva D¨¥ls n¨¡ca pasaul¨¥, lai satiktu ikvienu v¨©rieti un sievieti uz zemes, lai k¨¡dai etniskai grupai, valodai vai taut¨©bai vi?i pieder¨¥tu (sal Apd 10, 34-35; Atkl 5, 9), un ka Vi?? uztic mums to pa?u univers¨¡lo misiju (sal Is 60, 3). Vi?? m¨±s aicina atmest jebk¨¡das cilv¨¥ku selekcijas, marginaliz¨¡cijas un noraid¨©?anas formas un veicin¨¡t sev¨© un vid¨¥, kur¨¡ dz¨©vojam, sp¨¥c¨©gu uz?em?anas kult¨±ru, kur¨¡ bai?u un noraid¨©juma sl¨¥dzenes nomaina atv¨¥rtas telpas; tik?an¨¡s, integr¨¡cijas un dal¨©?an¨¡s telpas; dro?as vietas, kur¨¡s ikviens var atrast siltumu un patv¨¥rumu.
T¨¡p¨¥c zvaigzne paliek debes¨©s nevis t¨¡p¨¥c, lai t¨¡ b¨±tu t¨¡la un nesasniedzama, bet gan tie?i pret¨¥ji, lai t¨¡s gaisma b¨±tu redzama visiem, lai t¨¡ sasniegtu ikvienu m¨¡ju un p¨¡rvar¨¥tu ikvienu ??¨¥rsli, nesot cer¨©bu visatt¨¡l¨¡kajiem un aizmirst¨¡kajiem plan¨¥tas nost¨±riem. Zvaigzne ir debes¨©s, lai ar savu d¨¡sno gaismu ikvienam v¨¥st¨©tu, ka Dievs nevienam sevi nenoliedz un nevienu neaizmirst (sal Is 49, 15). Un k¨¡p¨¥c? T¨¡p¨¥c, ka Vi?? ir T¨¥vs, kura liel¨¡kais prieks ir redz¨¥t savus b¨¥rnus, kas vienoti n¨¡k m¨¡j¨¡s no vis¨¡m pasaules mal¨¡m (sal Is 60, 4), prieks redz¨¥t, k¨¡ vi?i b¨±v¨¥ tiltus, att¨©ra ce?us, mekl¨¥ pazudu?os un nes uz saviem pleciem tos, kam gr¨±ti iet, lai neviens netiktu atst¨¡ts nov¨¡rt¨¡ un lai visi piedal¨©tos Vi?a nama priec¨©gaj¨¡ god¨©b¨¡.
Zvaigzne mums run¨¡ par Dieva sapni: lai visa cilv¨¥ce, ?emot v¨¥r¨¡ t¨¡s da?¨¡d¨©bu bag¨¡t¨©bu, veidotu vienu ?imeni un dz¨©votu kop¨¡ labkl¨¡j¨©b¨¡ un mier¨¡ (sal. Is 2, 2-5).
Zvaigzne nor¨¡da ce?u. Ar¨© tas ir svar¨©gs iemesls p¨¡rdom¨¡m, ¨©pa?i saist¨©b¨¡ ar Sv¨¥to gadu, ko m¨¥s svinam un kura viens no rakstur¨©g¨¡kajiem ?estiem ir sv¨¥tce?ojums. Kop¨©ga ie?ana "ir rakstur¨©ga tiem, kas mekl¨¥ dz¨©ves j¨¥gu" (sal. Bulla Spes non confundit, 5). Un m¨¥s, skatoties uz zvaigzni, varam atjaunot savu ap?em?anos b¨±t par "ce?a" v¨©rie?iem un sieviet¨¥m, k¨¡ kristie?us sauca µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s pirms¨¡kumos.
