ÐÓMAPµ¼º½

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

Sv¨¥tais Gars ¨C m¨±su cer¨©bas dz¨©vais avots

Cer¨©ba nav tikai tuk?s v¨¡rds vai k¨¡da m¨±su visp¨¡r¨©ga v¨¥l¨¥?an¨¡s, lai viss b¨±tu labi: bet gan ir dro?¨©ba, t¨¡p¨¥c ka t¨¡ balst¨¡s uz Dieva uztic¨©bu saviem apsol¨©jumiem ¨C sac¨©ja p¨¡vests tre?dienas visp¨¡r¨¥j¨¡s audiences laik¨¡. 11. decembra kateh¨¥ze bija p¨¥d¨¥j¨¡ par Sv¨¥to Garu un Bazn¨©cu. Francisks atg¨¡din¨¡ja, ka kristietis nevar apmierin¨¡ties tikai ar to, ka vi?am ir cer¨©ba, bet vi?am t¨¡ ir ar¨© j¨¡izplata sev visapk¨¡rt. Seko kateh¨¥zes pilnais teksts (tulkoja pr. K¨¡rlis Mi?elsons).

D¨¡rgie br¨¡?i un m¨¡sas, labdien!

Esam non¨¡ku?i pie p¨¥d¨¥j¨¡s no kateh¨¥z¨¥m par Sv¨¥to Garu un Bazn¨©cu. ?¨©s p¨¥d¨¥j¨¡s p¨¡rdomas velt¨©sim t¨¥mai, kura nosaukta t¨¡pat k¨¡ viss kateh¨¥?u cikls: ¡°Sv¨¥tais Gars un L¨©gava. Sv¨¥tais Gars vada Dieva Tautu pret¨© Kristum, m¨±su cer¨©bai¡±. ?is tituls attiecas uz vienu no p¨¥d¨¥jiem pantiem B¨©bel¨¥, J¨¡?a Atkl¨¡smes gr¨¡mat¨¡, kur rakst¨©ts: ¡°Gars un l¨©gava saka: ¡®N¨¡c!¡¯¡± (Atkl 22,17). Kam ir velt¨©ts ?is aicin¨¡jums? Tas ir velt¨©ts Kristum, kur? aug?¨¡mc¨¥lies. Patie?¨¡m, gan Sv¨¥tais P¨¡vils (sal. 1 Kor 16,22), gan Divpadsmit apustu?u m¨¡c¨©ba, kas sarakst¨©ta apustu?u laikos, apliecina, ka pirmo kristie?u litur?iskaj¨¡s sapulc¨¥s atskan¨¥ja sauciens aramie?u valod¨¡: Marana tha!, kas ar¨© noz¨©m¨¥ ¡°N¨¡c, Kungs!¡±. L¨±g?ana Kristum, lai Vi?? n¨¡k.

?aj¨¡ sen¨¡kaj¨¡ f¨¡z¨¥ ?im l¨±gumam piemita nokr¨¡sa, ko ?odien sauktu par eshatolo?isku. Tas patiesi izteica dedz¨©gas ilgas p¨¥c Kunga godpiln¨¡s atn¨¡k?anas. ?is sauciens un gaidas, ko tas izsaka, nekad nav izzudu?i Bazn¨©c¨¡. V¨¥l ?odien Mis¨¥ uzreiz p¨¥c konsekr¨¡cijas, t¨¡ pasludina Kristus n¨¡vi un aug?¨¡mcel?anos ¡°l¨©dz pat Vi?a atn¨¡k?anai¡±. µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹ gaida Kunga atn¨¡k?anu.

Bet ?¨©s Kristus p¨¥d¨¥j¨¡s atn¨¡k?anas gaidas nav vienas un vien¨©g¨¡s. T¨¡m pievienoju?¨¡s ar¨© gaidas p¨¥c vi?a past¨¡v¨©g¨¡s atn¨¡k?anas sv¨¥tce?ojo?¨¡s µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s ?odien¨¡. Un tie?i par ?o atn¨¡k?anu visvair¨¡k dom¨¡ µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹, kad, Sv¨¥t¨¡ Gara dz¨©vin¨¡ta, sauc uz J¨¥zu: ¡°N¨¡c!¡±.

Attiec¨©b¨¡ uz saucienu ¡°N¨¡c!¡±, ¡°N¨¡c, Kungs!¡±, kas izskan no µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s mutes, ir notiku?as p¨¡rmai?as, vai lab¨¡k, teiksim, att¨©st¨©ba, kas ir noz¨©m¨©ga. ?is sauciens nav v¨¥rsts vien¨©gi uz Kristu, bet ar¨© uz pa?u Sv¨¥to Garu! Tas, kur? sauc tagad ir ar¨© tas, uz kuru sauc. ¡°N¨¡c!¡± ir l¨±gums, ar kuru ies¨¡kas teju visas µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s himnas un l¨±g?anas, kuras ir v¨¥rstas uz Sv¨¥to Garu: ¡°Veni Sancte Spiritus¡±, ¡°N¨¡c, Sv¨¥tais Gars¡± ¨C sak¨¡m Vasarsv¨¥tku sekvenc¨¥; un l¨©dz¨©gi ar¨© daudz¨¡s cit¨¡s l¨±g?an¨¡s. Un tas ir pareizi, jo, p¨¥c Aug?¨¡mcel?an¨¡s, Sv¨¥tais Gars ir patiesais Kristus ¡°alter ego - otrais es¡±, tas, kur? vi?u p¨¡rst¨¡v un dara kl¨¡teso?u un darb¨©gu Bazn¨©c¨¡. Tas ir vi??, kur? ¡°pasludina n¨¡ko?¨¡s lietas¡± (sal. J? 16,13) un liek t¨¡s gaid¨©t un p¨¥c t¨¡m ilgoties. L¨±k, k¨¡p¨¥c Kristus un Gars ir ne??irami ar¨© pest¨©?anas ekonomij¨¡.

Sv¨¥tais Gars ir vienm¨¥r dz¨©vais krist¨©g¨¡s cer¨©bas avots. Sv¨¥tais P¨¡vils mums ir atst¨¡jis ?os svar¨©gos v¨¡rdus: ¡°Bet Dievs, cer¨©bas dev¨¥js, lai piepilda j¨±s, kas ticat, ar visu prieku un mieru, lai j¨±s b¨±tu bag¨¡ti cer¨©b¨¡ un Sv¨¥t¨¡ Gara sp¨¥k¨¡¡± (Rom 15,13). Ja Bazn¨©cu sal¨©dzina ar laivu, tad Sv¨¥tais Gars ir bura, kas to dzen un ?auj tai doties uz priek?u v¨¥stures j¨±r¨¡ gan ?odien, gan pag¨¡tn¨¥!

Cer¨©ba nav vien tuk?s v¨¡rds vai k¨¡da m¨±su visp¨¡r¨©ga v¨¥l¨¥?an¨¡s, lai viss b¨±tu labi: bet gan ir dro?¨©ba, t¨¡p¨¥c ka ir balst¨©ta uz Dieva uztic¨©bu saviem apsol¨©jumiem. T¨¡p¨¥c to sauc par teolog¨¡lo tikumu, jo Dievs to ielej cilv¨¥k¨¡ un ir t¨¡s garants. Tas nav pas¨©vs tikums, kas aprobe?otos vien ar to, ka tiek gaid¨©ta izdo?an¨¡s. Tas ir visaugst¨¡kaj¨¡ m¨¥r¨¡ akt¨©vs tikums, kas izdo?anos dara iesp¨¥jamu. K¨¡ds, kur? ir c¨©n¨©jies par nabadz¨©go atbr¨©vo?anu ir rakst¨©jis: ¡°Sv¨¥tais Gars ir s¨¡kums nabago saucienam. Tas ir sp¨¥ks, kas dots tiem, kuriem nav sp¨¥ka. Vi?? vada c¨©?¨¡ par apspiesto cilv¨¥ku emancip¨¡ciju un piln¨©gu realiz¨¥?anos¡± [1].

Kristietis nevar apmierin¨¡ties ar to, ka vi?am ir cer¨©ba; tam ar¨© j¨¡izstaro, j¨¡s¨¥j cer¨©ba. T¨¡ ir visskaist¨¡k¨¡ d¨¡vana, ko µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹ var d¨¡v¨¡t visai cilv¨¥cei, ¨©pa?i br¨©?os, kad liekas, ka viss liktu nolaist buras.

Apustulis P¨¥teris mudin¨¡ja pirmos kristie?us ar ?iem v¨¡rdiem: ¡°Piel¨±dziet Kungu Kristu sav¨¡s sird¨©s, b¨±dami vienm¨¥r gatavi dot nor¨¥?inu ikvienam, kas prasa par t¨¡s cer¨©bas pamatu, kas ir j¨±sos¡±. Tom¨¥r pievienoja ieteikumu: ¡°Tom¨¥r to dariet ar l¨¥npr¨¡t¨©bu un bij¨©bu¡± (1 P¨¥t 3,15-16). Jo ne tik daudz ar argumentiem iesp¨¥jams p¨¡rliecin¨¡t cilv¨¥kus, cik ar m¨©lest¨©bu, ko tiem d¨¡v¨¡sim. T¨¡ ir pirm¨¡ un visefekt¨©v¨¡k¨¡ eva??eliz¨¡cijas forma. Un t¨¡ ir pieejama ikvienam!

D¨¡rgie br¨¡?i un m¨¡sas, lai Gars pal¨©dz mums vienm¨¥r, vienm¨¥r b¨±t ¡°bag¨¡tiem cer¨©b¨¡ Sv¨¥t¨¡ Gara sp¨¥k¨¡¡±! Paldies!

 

[1] J. Comblin, Spirito Santo e liberazione, Assisi 1989, 236.

11 decembris 2024, 10:52

Jaun¨¡k¨¡s audiences

Las¨©t visu >