Sv¨¥tais t¨¥vs jaunajiem kardin¨¡liem: centieties iet pa J¨¥zus ce?u
Silvija Krivte?a ¨C ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
Ceremonijas laik¨¡ jaunie kardin¨¡li sa?¨¥ma bireti un gredzenu. Vi?i n¨¡k no Peru, Argent¨©nas, Ekvadoras, ?¨©les, Braz¨©lijas, Jap¨¡nas, Filip¨©n¨¡m, Kotdivu¨¡ras, Ir¨¡nas, Kan¨¡das, Serbijas un It¨¡lijas. Sarakst¨¡ ir ar¨© Rolandas Makrickas no Lietuvas ¨C Romas Sv¨¥t¨¡s Marijas Mad?ores bazilikas arhipriesteris, un slavenais britu teologs, dominik¨¡?u t¨¥vs Timotejs Redklifs, kur? nesen atzina, ka ir l¨±dzis p¨¡vestam, vai vi?? var¨¥tu tikt atbr¨©vots no «izsmalcin¨¡t¨¡ kardin¨¡la t¨¥rpa». Sa?¨¥mis ¨©pa?u at?auju, Redklifs staig¨¡s nevis purpura t¨¥rp¨¡, bet turpin¨¡s valk¨¡t baltu habitu.
Kardin¨¡lu sarakst¨¡ ir 44 gadus vecais grie?u kato?u redemptoristu t¨¥vs Nikolajs Bi?oks, kur? dzimis Ternopil¨¡, Ukrain¨¡. P¨¥d¨¥jos ?etrus gadus vi?? bija Melburnas Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera un P¨¡vila eparhijas b¨©skaps. Kardin¨¡la bireti un gredzenu sa?¨¥ma ar¨© D?ord?s Kovakads, p¨¡vesta apustulisko ce?ojumu organizators, un biju?ais apustuliskais nuncijs It¨¡lij¨¡ arhib¨©skaps And?elo A?erbi, kuram ir 99 gadi. Vi?? ir visvec¨¡kais kardin¨¡ls-nomin¨¡ts µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s v¨¥stur¨¥.
Uzrun¨¡jot jaunos kardin¨¡lus, Francisks vi?us aicin¨¡ja iet pa J¨¥zus ce?u un skaidroja, ko ietver ?is ce??. ±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ sac¨©ja:
¡°J¨¥zus ir ce?¨¡ uz Jeruzalemi. T¨¡ nav ie?ana pret¨© ?¨©s pasaules god¨©bai, bet gan pret¨© Dieva god¨©bai, kas saist¨¡s ar nok¨¡p?anu n¨¡ves bezdiben¨©. Sv¨¥taj¨¡ pils¨¥t¨¡ J¨¥zus mirs pie krusta, lai d¨¡v¨¡tu mums dz¨©v¨©bu. Tikm¨¥r J¨¥kabs un J¨¡nis, kuri bija izt¨¥loju?ies Skolot¨¡jam cit¨¡du likteni, l¨±dz vi?am divas goda vietas: «At?auj mums s¨¥d¨¥t tav¨¡ god¨©b¨¡, vienam pie tavas lab¨¡s rokas un otram pie kreis¨¡s» (Mk 10, 37).
?odienas Eva??¨¥lijs izce? ?o dramatisko kontrastu: kam¨¥r J¨¥zus veic st¨¡vo un akme?aino ce?u, kas vi?u aizved¨©s l¨©dz Golg¨¡tai, tikm¨¥r m¨¡cek?i dom¨¡ par varen¨¡ Mesijas gludo, lejup vedo?u ce?u. Par to nevajadz¨¥tu ie?aunoties, bet gan apzin¨¡ties, ka - cit¨¥jot Manzoni - «tie?i t¨¡ veidojas cilv¨¥ka sirds juceklis» (I promessi sposi, 10. noda?a).
Tas var notikt ar¨© ar mums: bie?i gad¨¡s, ka m¨±su sirds pazaud¨¥ ce?u, ?aujoties presti?a valdzin¨¡jumam, varas vilin¨¡jumam, vienaldz¨©bai pret Kungu. T¨¡p¨¥c ir svar¨©gi ieskat¨©ties sev¨©, pazem¨©b¨¡ nost¨¡ties Dieva priek?¨¡ un b¨±t god¨©giem sevis pa?a priek?¨¡ un pajaut¨¡t sev: kurp dodas mana sirds? Kur¨¡ virzien¨¡ t¨¡ iet? Varb¨±t t¨¡ iet pa nepareizu ce?u? T¨¡ m¨±s m¨¡ca sv¨¥tais August¨©ns, koment¨¥jot ?o Eva??¨¥lija fragmentu: «K¨¡p¨¥c j¨±s ejat pa tuksne?ainiem ce?iem? Izbeidziet klai?o?anu, kas j¨±s ir novedusi no ce?a; atgriezieties pie Kunga. Vi?? ir gatavs. Vispirms atgriezieties sav¨¡ sird¨© [...]. Atgriezieties, atgriezieties sav¨¡ sird¨©, [...] jo tur ir atrodams Dieva t¨¥ls; cilv¨¥ka iek?ien¨¥ m¨¡jo Kristus, sav¨¡ iek?ien¨¥ j¨±s atjaunojaties p¨¥c Dieva t¨¥la» (Koment¨¡rs par J¨¡?a eva??¨¥liju 18, 10).
Atgriezties sav¨¡ sird¨©, lai ietu kop¨¡ ar J¨¥zu, tas ir tas, kas mums visvair¨¡k ir nepiecie?ams. ?odien, ¨©pa?i jums, d¨¡rgie br¨¡?i, kas sa?emat kardin¨¡la titulu, es v¨¥los teikt: centieties iet pa J¨¥zus ce?u. Ko tas noz¨©m¨¥? - jaut¨¡ja Romas b¨©skaps.
Iet pa J¨¥zus ce?u&²Ô²ú²õ±è;²Ô´Ç³ú¨©³¾¨¥&²Ô²ú²õ±è;atgriezties pie vi?a un likt vi?u visa centr¨¡. Gar¨©gaj¨¡ dz¨©v¨¥, t¨¡pat k¨¡ pastor¨¡laj¨¡ dz¨©v¨¥, da?k¨¡rt risk¨¥jam koncentr¨¥ties vair¨¡k uz ¨¡r¨¥jo, aizmirstot b¨±tisk¨¡ko. P¨¡r¨¡k bie?i otr??ir¨©gas lietas aizvieto to, kas ir nepiecie?ams, ¨¡r¨¥j¨¡s lietas ?em virsroku p¨¡r to, kas patie?¨¡m ir svar¨©gs, m¨¥s iegrimstam darb¨©b¨¡s, kuras uzskat¨¡m par steidzam¨¡m, neiedzi?inoties sird¨©. T¨¡ viet¨¡ mums vienm¨¥r ir j¨¡atgrie?as centr¨¡, j¨¡atg¨±st pamats, j¨¡atbr¨©vojas no liek¨¡, lai iet¨¥rptos Krist¨± (sal. Rom 13, 14). Par to mums atg¨¡dina ar¨© v¨¡rds «e??e», kas paredz¨¥ta stingrai, dro?ai durvju nofiks¨¥?anai pie r¨¡mja: tas ir stingrs atbalsta punkts. L¨±k, d¨¡rgie br¨¡?i: J¨¥zus ir m¨±su kalpo?anas pamatbalsts, smaguma centrs, «kardin¨¡lais punkts», kas orient¨¥ visu m¨±su dz¨©vi.
Iet pa J¨¥zus ce?u noz¨©m¨¥ ar¨© veicin¨¡t satik?an¨¡s kult¨±ru. J¨¥zus nekad neiet pa ce?u viens pats; vi?a saikne ar T¨¥vu neizol¨¥ vi?u no ?¨©s pasaules notikumiem un s¨¡p¨¥m. Glu?i otr¨¡di, vi?? atn¨¡ca, lai dziedin¨¡tu cilv¨¥ka br¨±ces un atvieglotu vi?a sirds nastas, no?emtu gr¨¥ka smagumu un salauztu verdz¨©bas va?as. Un, ejot pa ?o ce?u, Kungs sastopas ar cie?anu iez¨©m¨¥to cilv¨¥ku sej¨¡m, k?¨±st tuvs tiem, kas zaud¨¥ju?i cer¨©bu, pace? tos, kas ir pakritu?i, dziedina tos, kas slimo. J¨¥zus ce?¨¡ ir daudz seju un dz¨©ves st¨¡stu, un, ejot gar¨¡m, vi?? noslauka asaras tiem, kas raud, vi?? «dziedina salauzt¨¡s sirdis un apsien vi?u br¨±ces» (Ps 147, 3).
Ce?a piedz¨©vojums, prieks, ko sniedz satik?an¨¡s ar citiem, r¨±pes par visneaizsarg¨¡t¨¡kajiem - tam visam ir j¨¡aktiviz¨¥ j¨±su k¨¡ kardin¨¡lu kalpo?ana. Priesteris Primo Madzolari ir teicis: «Pa ce?u µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹ s¨¡k¨¡s, pa pasaules ce?iem µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹ turpina. Nav nepiecie?ams klauv¨¥t pie durv¨©m vai ieiet. Ejiet, un j¨±s to atrad¨©siet; ejiet, un vi?a b¨±s jums blakus; ejiet, un j¨±s b¨±siet Bazn¨©c¨¡» (Tempo di credere, Bolo?a 2010, 80-81).
Iet pa J¨¥zus ce?u noz¨©m¨¥ k?¨±t par kom¨±nijas un vienot¨©bas veicin¨¡t¨¡jiem. Kam¨¥r m¨¡cek?u grup¨¡ sacens¨©bu t¨¡rps izn¨©cina vienot¨©bu, J¨¥zus ce?? ved uz Golg¨¡tu. Uz krusta vi?? izpilda sev uztic¨¥to misiju: lai neviens nepazustu (sal. J? 6, 39), lai beidzot tiktu nojaukts naid¨©guma m¨±ris (sal. Ef 2, 14) un lai m¨¥s visi atkl¨¡tu, ka esam viena T¨¥va b¨¥rni un br¨¡?i un m¨¡sas sav¨¡ starp¨¡. T¨¡d¨¥?, v¨¥r?ot savu skatienu uz jums, kas n¨¡kat no da?¨¡d¨¡m trad¨©cij¨¡m un kult¨±r¨¡m, reprezent¨¥jot kato?u Bazn¨©cu pasaul¨¥, Kungs j¨±s aicina b¨±t par br¨¡l¨©bas lieciniekiem, sadraudz¨©bas amatniekiem un vienot¨©bas veidot¨¡jiem. T¨¡ ir j¨±su misija!
Uzrun¨¡jot jaunieceltos kardin¨¡lus, izvilais sv¨¥tais P¨¡vils VI sac¨©ja, ka m¨¥s, t¨¡pat k¨¡ Kristus m¨¡cek?i, nereti pak?aujamies k¨¡rdin¨¡jumam ??elties; t¨¡ viet¨¡ «¨©stos Kristus m¨¡cek?us atpaz¨©st p¨¥c dedz¨©bas, kas ieguld¨©ta vienot¨©bas mekl¨¥jumos». ±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ piebilda: «M¨¥s v¨¥lamies, lai bazn¨©cas ?imen¨¥ visi labi justos, neizsl¨¥dzot un neizol¨¥jot, kas kait¨¥ vienot¨©bai m¨©lest¨©b¨¡, un lai m¨¥s necen?amies pan¨¡kt da?u p¨¡rsvaru, kait¨¥jot citiem. [...] Mums ir j¨¡str¨¡d¨¡, j¨¡l¨±dzas, j¨¡cie?, j¨¡c¨©n¨¡s, lai liecin¨¡tu par aug?¨¡mc¨¥lu?os Kristu» (Uzruna Konsistorij¨¡, 1977. gada 27. j¨±nijs).
?¨© gara rosin¨¡ti, d¨¡rgie br¨¡?i, j¨±s main¨©siet situ¨¡ciju; saska?¨¡ ar J¨¥zus v¨¡rdiem, kur?, run¨¡jot par ?¨©s pasaules graujo?o konkurenci, saka m¨¡cek?iem: «Bet j¨±su vid¨± t¨¡ nav» (Mk 10, 43). Un Vi?? it k¨¡ saka: sekojiet man, man¨¡ ce?¨¡, un j¨±s b¨±siet at??ir¨©gi, j¨±s b¨±siet spo?a z¨©me sabiedr¨©b¨¡, kas ir aps¨¥sta ar izskatu un tiek?anos p¨¥c pirmaj¨¡m viet¨¡m. «Lai t¨¡ nenotiek j¨±su vid¨±,» J¨¥zus atk¨¡rto: m¨©liet cits citu ar br¨¡l¨©gu m¨©lest¨©bu un esiet cits cita kalpi, esiet Eva??¨¥lija kalpi!» D¨¡rgie br¨¡?i, pa J¨¥zus ce?u ejam kop¨¡. Iesim ar pazem¨©bu, iesim ar bij¨©bu, iesim ar prieku!¡±
Eirop¨¡ tagad b¨±s 115 kardin¨¡li, ?zij¨¡ - 37, Dienvidamerik¨¡ - 32, Zieme?amerik¨¡ - 28, Centr¨¡lamerik¨¡ - 8, Oke¨¡nij¨¡ - 4. ±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ Francisks ir main¨©jis Kardin¨¡lu kol¨¥?ijas ?eogr¨¡fisko sast¨¡vu, kas k?¨±st arvien vair¨¡k orient¨¥ta uz perif¨¥riju, par kuras noz¨©m¨©gumu vi?? bie?i run¨¡.
