Sv¨¥tais t¨¥vs ierodas Portmorsbij¨¡
Silvija Krivte?a - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
Indon¨¥zijas aviokomp¨¡nijas lidma?¨©na ar Sv¨¥to t¨¥vu uz kl¨¡ja Portmorsbijas starptautiskaj¨¡ lidost¨¡ ierad¨¡s plkst. 19.06 p¨¥c viet¨¥j¨¡ laika. Pie lidma?¨©nas trapa Vatik¨¡na viesi sagaid¨©ja civil¨¡s un bazn¨©cas amatpersonas, k¨¡ ar¨© tradicion¨¡los t¨¥rpos ?¨¥rbti b¨¥rni, kuri vi?am pasniedza lielu ziedu pu??i. P¨¥c ceremonijas p¨¡vests Francisks dev¨¡s uz apustulisk¨¡s nunciat¨±ras rezidenci.
Francisks ir otrais p¨¡vests p¨¥c J¨¡?a P¨¡vila II, kur? Papua-Jaungvineju apmekl¨¥ja divas reizes: 1984. gada maij¨¡ un 1995. gada janv¨¡r¨©. Sv¨¥tais t¨¥vs bija iecer¨¥jis turp doties jau 2020. gad¨¡, ta?u vi?a pl¨¡nus izjauca Covid-19 pand¨¥mija.
P¨¥d¨¥j¨¡ tautas skait¨©?ana, kas veikta 2011. gad¨¡, par¨¡d¨©ja, ka vair¨¡k nek¨¡ 95 % Papua-Jaungvinejas iedz¨©vot¨¡ju uzskata sevi par kristie?iem. Ceturt¨¡ da?a no 11 miljoniem iedz¨©vot¨¡ju ir kato?i. Lai gan kristiet¨©ba Papua-Jaungvinej¨¡ ir iesak?ojusies sal¨©dzino?i nesen, t¨¡ ir ?oti dinamiska. Entuziasms, ar k¨¡du tur tiek uztverts Eva??¨¥lijs, vie? lielas cer¨©bas.
Papua-Jaungvinejas pirmais kardin¨¡ls (kop? 2016. gada) D?ons Ribats nor¨¡da, ka µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹ Papua-Jaungvinej¨¡ izce?as galvenok¨¡rt ar kato?u akt¨©vu l¨©dzdal¨©bu µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s dz¨©v¨¥. "Mums ir ?oti vajadz¨©gi mision¨¡ri, jo tr¨±kst viet¨¥jo gar¨©dznieku. Portmorsbij¨¡ ir vair¨¡k mision¨¡ru nek¨¡ viet¨¥jo priesteru. Bet, piem¨¥ram, Bugenvilas sal¨¡ visi gar¨©dznieki ir viet¨¥jie. T¨¡tad tur µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹ jau ir iesak?ojusies. Mums vair¨¡k j¨¡piev¨¥r? uzman¨©ba aicin¨¡jumu veicin¨¡?anai," - nor¨¡da kardin¨¡ls Ribats.
Papua-Jaungvinejas iedz¨©vot¨¡ji ir daudzveid¨©gi valodu, taut¨©bu un reli?iju zi?¨¡. "Mums ir 800 valodas un 800 da?¨¡das kult¨±ras. Tas µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹i ir liels izaicin¨¡jums. Tradicion¨¡l¨¡s cil?u reli?ijas agr¨¡k past¨¡v¨¥ja tikai konkr¨¥t¨¡s cilts ietvaros. T¨¡s bija at??ir¨©gas pat katram cilts iek?ien¨¥ eso?ajam klanam. Reli?ija bija klana nosl¨¥pums. P¨¡r¨¥jie to nezin¨¡ja. T¨¡p¨¥c, kad ierad¨¡s pirmie mision¨¡ri un sludin¨¡ja Eva??¨¥liju - un tie bija anglik¨¡?u gar¨©dznieki no Londonas Mision¨¡ru biedr¨©bas, daudzi viet¨¥jie izv¨¥l¨¥j¨¡s kristiet¨©bu, jo t¨¡ bija atv¨¥rta visiem, taj¨¡ nebija nosl¨¥pumu. T¨¡ viet¨¡ bija sapratne, ?¨¥lsird¨©ba, dziedin¨¡?ana, piedo?ana. Visiem. Tradicion¨¡laj¨¡s reli?ij¨¡s tas nebija pieredz¨¥ts," ¨C st¨¡sta kardin¨¡ls D?ons Ribats.
Oke¨¡nij¨¡ liela probl¨¥ma ir klimata p¨¡rmai?as. T¨¡ ir patie?¨¡m re¨¡la probl¨¥ma, jo runa ir par da?u salu gl¨¡b?anu no izzu?anas zem ¨±dens. Papua-Jaungvinej¨¡ viena sala jau ir beigusi past¨¡v¨¥t. Bet k¨¡ µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹ var dot savu ieguld¨©jumu vides aizsardz¨©b¨¡? Kardin¨¡ls nor¨¡d¨©ja, ka "µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹ r¨©ko da?¨¡dus pas¨¡kumus, kuros mudina cilv¨¥kus apzin¨¡ties un saprast ?¨©s probl¨¥mas noz¨©m¨©gumu. Portmorsbij¨¡ tiek st¨¡d¨©ti mangrovju koki, lai aptur¨¥tu zemes nogruvumus. M¨¥s ar¨© br¨©din¨¡m cilv¨¥kus nededzin¨¡t z¨¡li un kr¨±mus. Daudzi to dara, lai no?ertu savva?as dz¨©vniekus. Ta?u vi?i ?¨¡d¨¡ veid¨¡ izn¨©cina vidi. Tas pats attiecas uz koku cir?anu. Ar¨© pils¨¥tvides att¨©st¨©ba veicina vides izn¨©cin¨¡?anu, jo m¨¡jas tiek celtas arvien augst¨¡k un augst¨¡k kalnos" ¨C skaidro Portmorsbijas arhib¨©skaps.
