叠补锄苍ī肠补s sociālā mācība nav ideolo?ija, tās pamatā ir brālība
Jānis Evertovskis – 痴补迟颈办ā苍蝉
Kā uz galveno un svarīgāko da?ādu problēmu atrisinājumu Romas bīskaps norādīja uz jauno paaud?u izglīto?anu, jo jaunie?i būs tie, kuri jau tuvākajā nākotnē vadīs ?o valsti. Pirms runāt arī par 叠补锄苍ī肠补s ieguldījumu formācijā, pāvests nedaudz pievērsās kristietības pirmsākumiem Austrumtimorā. ?eit zināmā mērā ?zija un Okeānija satiekas ar Eiropu, kas ?eogrāfiski atrodas tālu, bet kas ir tuva tās lomas dē?, ko tā spēlēja pēdējo piecu gadu simte?u laikā. 16. gadsimtā no Portugāles ieradās pirmie dominikā?u misionāri, kuri atnesa kato?ticību un portugā?u valodu, kas ?odien reizē ar tetum valodu ir oficiālā valsts valoda.
Kristietība, dzimusi ?zijā, nonāca ?ajos attālākajos kontinenta nostūros ar Eiropas misionāru starpniecību, tādējādi apliecinot savu universālo aicinājumu un spēju harmonizēties ar visda?ādākajām kultūrām, kas, sastopoties ar Eva??ēliju, atrod jaunu, augstāku un dzi?āku sintēzi.
笔ā惫别蝉迟蝉 atgādināja, ka ?ī zeme, ko rotā kalni, me?i un līdzenumi, ko ieskauj jūra ar tās mirdzo?ajiem ūde?iem, zeme, kas ir bagāta ar aug?iem un smar?īgiem kokiem, zeme, kas dvēselē raisa miera un prieka sajūtas, nesenā pagātnē piedzīvoja sāpīgu posmu. Tā piedzīvoja satricinājumus un vardarbību, kas bie?i vien notiek, kad tauta tiecas pēc savas neatkarības un kad tās centieni pēc autonomijas tiek noraidīti vai kavēti. Austrumtimora piedzīvoja smagus laikus no 1975. līdz 2022. gadam – līdz brīdim, kad valstī tika pilnībā atjaunota neatkarība. Tā prata no jauna piecelties un panākt mieru. Svētais tēvs aicināja klāteso?os pateikties Kungam, par to, ka ?īs zemes iedzīvotāji, iedami cauri pārbaudījumiem, nepazaudēja cerību. Lai sasniegtu mieru un brīvību, ?oti liela nozīme bija kato?ticības saknēm.
?ajā kontekstā Francisks atgādināja sava priek?gājēja, svētā Jā?a Pāvila II vārdus, ko vi?? teica savas vizītes Austrumtimorā laikā, 1989. gadā, par kristietības saknēm, kā arī pauda atzinību Austrumtimoras tautai par tās centieniem panāk pilnīgu izlīgumu ar Indonēzijas brā?iem. “Lai Debesis dod, ka arī citās konflikta situācijās da?ādās pasaules malās uzvar vēlme pēc miera un atmi?as attīrī?anas, lai aizvērtu brūces, naidu aizstātu ar izlīgumu un pretestību – ar sadarbību!” vēlēja pāvests.
Francisks pieminēja arī 2019. gadā Abū Dabī parakstīto Deklarāciju par cilvēces brālību un pauda valdības pārstāvjiem atzinību par to, ka tā tika pie?emta kā nacionāls dokuments, lai tādā veidā to iek?autu skolu programmās.
“Patiesībā tagad jūsu priek?ā ir pavēries jauns, no tum?iem māko?iem attīrīts horizonts, bet ar jauniem izaicinājumiem un jaunām problēmām, kas jārisina”, turpināja pāvests. “Tāpēc es vēlos jums teikt: lai ticība, kas jūs apgaismoja un atbalstīja pagātnē, turpina iedvesmot jūsu tagadni un nākotni, tas ir, lai tā iedvesmo jūsu kritērijus, jūsu projektus, jūsu izvēles saska?ā ar Eva??ēliju”.
Runājot par aktuālajiem jautājumiem, vi?? minēja emigrācijas fenomenu, nabadzību un citas sociālās sērgas. Emigrācija vienmēr ir rādītājs tam, ka ir nepietiekami vai neadekvāti novērtēti resursi. Tā ir arī darba trūkuma rezultāts. Daudziem cilvēkiem ir grūtības atrast darbu un līdz ar to tie nevar uzturēt ?imeni. Nabadzība īpa?i skar lauku apgabalus. Lielākā problēma jaunie?u vidū savukārt ir alkoholisms un vardarbība.
Francisks norādīja, ka lai visas ?īs problēmas atrisinātu, kā arī, lai labāk pārvaldītu dabas resursus, ir jāsniedz piemērota formācija tiem, kuri tuvākā nākotnē pār?ems savās rokās valsts vadību.
Kas attiecas uz Baznīcu, tad tā kā pamatu ?im formācijas procesam no savas puses piedāvā savu sociālo mācību. “Tas ir neaizstājams pīlārs”, vi?? sacīja, “uz kura var balstīt specifiskas zinā?anas un uz kuru vienmēr ir jābalstās, lai pārbaudītu, vai turpmākie sasniegumi patie?ām veicinās integrētu attīstību, vai arī tie nebūs drīzāk ??ērslis, izraisot nepie?emamu nelīdzsvarotību un palielinot atstumto, nomalē pamesto cilvēku skaitu. Pat ja tomēr problēmu netrūkst, kā tas ir katrai tautai un katrā laikmetā, es aicinu jūs dzīvot ar pa?āvību un raudzīties nākotnē ar cerības pilnu skatienu”.
Romas bīskaps piebilda, ka 叠补锄苍ī肠补s sociālā mācība nav ideolo?ija, tās pamatā ir brālība. Tā ir mācība, kurai ir jāveicina tautu, īpa?i nabadzīgāko, attīstība.
笔ā惫别蝉迟蝉 atgādināja, ka Austrumtimoras tauta ir jauna, jo 65% tās iedzīvotāju ir jaunie?i vecumā līdz 30 gadiem. Tāpēc pirmā joma, kurā ir jāinvestē, ir tie?i izglītība. ?odien Austrumtimora ir valsts, kurā valda miers un demokrātija – uzrunas noslēgumā teica pāvests, novēlēdams ?o zemi Bezvainīgās Ie?em?anas aizsardzībai.
