ÐÓMAPµ¼º½

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

Viz¨©te Luksemburg¨¡. Tik?an¨¡s ar amatperson¨¡m, diplom¨¡tisk¨¡ korpusa un sabiedr¨©bas p¨¡rst¨¡vjiem Viz¨©te Luksemburg¨¡. Tik?an¨¡s ar amatperson¨¡m, diplom¨¡tisk¨¡ korpusa un sabiedr¨©bas p¨¡rst¨¡vjiem  (VATICAN MEDIA Divisione Foto)

±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ Luksemburgas politi?iem: galvenais uzdevums ir kalpot sabiedr¨©bai

Tiekoties ar valsts amatperson¨¡m, diplom¨¡tisk¨¡ korpusa un sabiedr¨©bas p¨¡rst¨¡vjiem, p¨¡vests Francisks vispirms pateic¨¡s Luksemburgas lielhercogam un premjerministram par sirsn¨©gajiem apsveikuma v¨¡rdiem.

Silvija Krivte?a - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ

Sava ?eogr¨¡fisk¨¡ st¨¡vok?a d¨¥? Luksemburga bie?i ir atradusies v¨¥sturisko notikumu krustcel¨¥s. Kop? Otr¨¡ pasaules kara beig¨¡m Luksemburga ir izc¨¥lusies ar savu ap?¨¥m¨©bu veidot vienotu Eiropu, kur¨¡ katrai valstij, neatkar¨©gi no t¨¡s lieluma, b¨±tu sava loma, atst¨¡jot aiz sevis ??el?an¨¡s, kontrastus un karus, ko izraisa posto?as ideolo?ijas.

Uzrun¨¡ Sv¨¥tais t¨¥vs nor¨¡d¨©ja, ka Luksemburg¨¡ atrodas daudzas Eiropas instit¨±cijas, tostarp ES Tiesa, Rev¨©zijas pal¨¡ta un Invest¨©ciju banka. Valsts demokr¨¡tisk¨¡s strukt¨±ras pamat¨¡ ir personas cie?a un pamatties¨©bu aizsardz¨©ba. Teritorijas lielums vai iedz¨©vot¨¡ju skaits nav noteico?ais faktors, lai valstij b¨±tu svar¨©ga loma starptautisk¨¡ l¨©men¨©. Glu?i pret¨¥ji, tas ir paciet¨©gs darbs pie likumu veido?anas, kas, regul¨¥jot pilso?u dz¨©vi saska?¨¡ ar taisn¨©guma krit¨¥rijiem un iev¨¥rojot tiesiskumu, centr¨¡ izvirza cilv¨¥ku un kop¨¥jo labumu, nov¨¥r?ot un apkarojot diskrimin¨¡cijas un atstumt¨©bas draudus, sac¨©ja Vatik¨¡na viesis.

±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ atg¨¡din¨¡ja, ka v¨¡rdi, ko teica sv¨¥tais J¨¡nis P¨¡vils II, kad 1985. gad¨¡ apmekl¨¥ja Luksemburgu, nav zaud¨¥ju?i savu aktualit¨¡ti: "J¨±su valsts", vi?? teica, "joproj¨¡m ir uztic¨©ga savam aicin¨¡jumam b¨±t par intens¨©vas apmai?as un sadarb¨©bas vietu starp valst¨©m. Es ceru, ka v¨¥lme p¨¥c solidarit¨¡tes arvien vair¨¡k apvienos nacion¨¡l¨¡s kopienas un attieksies uz vis¨¡m pasaules taut¨¡m, jo ¨©pa?i visnabadz¨©g¨¡kaj¨¡m" (Uzruna sagaid¨©?anas ceremonij¨¡, 1985. gada 15. maijs). Padarot ?os v¨¡rdus par saviem, es atk¨¡rtoti aicinu veidot solidarit¨¡tes attiec¨©bas starp taut¨¡m, lai visi var¨¥tu k?¨±t par dal¨©bniekiem un galvenajiem varo?iem sak¨¡rtot¨¡ integr¨¡l¨¡s att¨©st¨©bas projekt¨¡, uzsv¨¥ra Francisks.

µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s soci¨¡l¨¡ m¨¡c¨©ba nor¨¡da uz progresa iez¨©m¨¥m un veidiem, k¨¡ to sasniegt. Att¨©st¨©ba, lai t¨¡ b¨±tu autentiska un neat?emama, nedr¨©kst izlaup¨©t un degrad¨¥t m¨±su kop¨©g¨¡s m¨¡jas, un t¨¡ nedr¨©kst atst¨¡t tautas vai soci¨¡l¨¡s grupas nomal¨¥. Francisks mudin¨¡ja piev¨¥rst uzman¨©bu tam, lai cilv¨¥kiem tiktu pal¨©dz¨¥ts izk?¨±t no nabadz¨©bas apst¨¡k?iem. Tas ir galvenais veids, k¨¡ samazin¨¡t to cilv¨¥ku skaitu, kuri ir spiesti emigr¨¥t, bie?i vien necilv¨¥c¨©gos un b¨©stamos apst¨¡k?os. Lai Luksemburga ar savu v¨¥sturi un ¨©pa?o ?eogr¨¡fisko st¨¡vokli, kur¨¡ tikai nedaudz maz¨¡k par pusi t¨¡s iedz¨©vot¨¡ju ir no cit¨¡m Eiropas un pasaules da?¨¡m, ir labs piem¨¥rs, kas nor¨¡da ce?u, pa kuru j¨¡iet, lai uz?emtu un integr¨¥tu migrantus un b¨¥g?us.

±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ atzina, ka Eiropas kontinent¨¡ atkal par¨¡d¨¡s naid¨©guma izpausmes, kas t¨¡ viet¨¡, lai mekl¨¥tu risin¨¡jumus, intensific¨¥jot diplom¨¡tisko darbu, vienaldz¨©gi v¨¥ro situ¨¡ciju, kas var novest pie atkl¨¡ta konflikta ar tam sekojo?u izn¨©cin¨¡?anu un n¨¡vi. ??iet, ka cilv¨¥ka sirds ne vienm¨¥r zina, k¨¡ saglab¨¡t v¨¥stures atmi?u un ka periodiski t¨¡ paz¨±d un atgrie?as tra?iskajos kara ce?os. Lai dziedin¨¡tu ?o b¨©stamo sklerozi, kas padara tautas nopietni slimas, ir nepiecie?ams pacelt savu skatienu uz aug?u, lai tautu un to vad¨©t¨¡ju ikdienas dz¨©vi atdz¨©vin¨¡tu augstas un dzi?as gar¨©g¨¡s v¨¥rt¨©bas, kas nov¨¥rstu bezatbild¨©gu atgrie?anos pie to pa?u pag¨¡tnes k?¨±du pie?au?anas.

K¨¡ apustu?a P¨¥tera p¨¥ctecis µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s v¨¡rd¨¡, es esmu s¨±t¨©ts ?eit, lai liecin¨¡tu, ka ?is dz¨©v¨©bas sp¨¥ks, vienm¨¥r jaunais person¨©g¨¡s un soci¨¡l¨¡s atjauno?an¨¡s sp¨¥ks ir Eva??¨¥lijs. J¨¥zus Kristus Eva??¨¥lijs p¨¡rveido cilv¨¥ka dv¨¥seli, padarot to sp¨¥j¨©gu dar¨©t labu pat vissare??¨©t¨¡kaj¨¡s situ¨¡cij¨¡s, dz¨¥st naidu un samierin¨¡t konflikt¨¡ iesaist¨©t¨¡s puses. Lai ikviens cilv¨¥ks piln¨©g¨¡ br¨©v¨©b¨¡ zina J¨¥zus Eva??¨¥liju, kur? sav¨¡ Person¨¡ ir samierin¨¡jis Dievu un cilv¨¥ku un kur?, zinot, kas ir cilv¨¥ka sird¨©, var dziedin¨¡t br¨±ces.

Luksemburga var par¨¡d¨©t priek?roc¨©bas, ko sniedz miers p¨¡r kara ?ausm¨¡m, migrantu integr¨¡cija p¨¡r vi?u segreg¨¡ciju, ieguvumi no sadarb¨©bas starp valst¨©m, saskaroties ar ne?¨¥l¨©gaj¨¡m sek¨¡m, ko rada poz¨©ciju nostiprin¨¡?ana un savt¨©ga un tuvredz¨©ga vai pat vardarb¨©ga savu intere?u ¨©steno?ana.

"Pour servir", "kalpot": ar ?o dev¨©zi es esmu n¨¡cis j¨±su vid¨±. Tas tie?i un izcili attiecas uz µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s misiju, kuru Kristus padar¨©ja par kalpu, s¨±t¨©ja pasaul¨¥, k¨¡ T¨¥vs vi?u bija s¨±t¨©jis. ?aujiet man atg¨¡din¨¡t, ka tas, kalpojot, katram no jums ir ar¨© augst¨¡kais tituls, galvenais uzdevums, stils, kas j¨¡pie?em katru dienu. Lai labais Kungs pal¨©dz jums to dar¨©t vienm¨¥r ar priec¨©gu un d¨¡snu sirdi!

Lai Vissv¨¥t¨¡k¨¡ Jaunava Marija - Mutter Jesu, Consolatrix afflictorum, Patrona Civitatis et Patriae Luxemburgensis uzrauga Luksemburgu un pasauli un ieg¨±st mieru un visu labo no J¨¥zus, vi?as D¨¥la.

Lai Dievs sv¨¥t¨© Luksemburgu!

P¨¡vesta viz¨©te Luksemburg¨¡
26 septembris 2024, 12:45