ÐÓMAPµ¼º½

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

2024.09.03 Lidojum¨¡ Roma-D?akarta 2024.09.03 Lidojum¨¡ Roma-D?akarta  (VATICAN MEDIA Divisione Foto)

Lidojuma laik¨¡ uz Indon¨¥ziju, p¨¡vests sasveicin¨¡s ar ?urn¨¡listiem

±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ ir devies 45. starptautiskaj¨¡ apustuliskaj¨¡ ce?ojum¨¡. Pirmais lidojuma posms ¨C Roma-D?akarta. Liel¨¡k¨¡ da?a Sv¨¥t¨¡ t¨¥va ce?abiedru ir ?urn¨¡listi, kas p¨¡rst¨¡v da?¨¡du valstu medijus. Pavisam Francisku pavada 80 inform¨¡cijas jomas darbinieku. Vi?u vid¨± ir ar¨© to valstu p¨¡rst¨¡vji, kuras p¨¡vests ?aj¨¡s dien¨¡s apmekl¨¥s.

Salvatore ?ernucio - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ/Roma-D?akarta

¡°Pateicos jums par to, ka dodaties ?aj¨¡ ce?ojum¨¡. Paldies par j¨±su komp¨¡niju. Dom¨¡ju, ka tas ir visgar¨¡kais ce?ojums, ko esmu veicis,¡± teica p¨¡vests, pa?¨¥mis rok¨¡s mikrofonu un aizg¨¡jis uz lidma?¨©nas aizmuguri. T¨±l¨©t p¨¥c tam, vi?? sveica katru savu ce?abiedru individu¨¡li vi?u s¨¥dviet¨¡s. ?urn¨¡listi pasniedza p¨¡vestam v¨¥stules un d¨¡vanas. D¨¡vanu vid¨± bija VII gadsimta obeliska reprodukcija no sen¨¡s ?¨©nas galvaspils¨¥tas ?ia?as. Uz obeliska un t¨¡ reprodukcijas ir rodams iegrav¨¥jums, kas liecina par Eva??¨¥lija sludin¨¡?anu ?aj¨¡ lielaj¨¡ ?zijas zem¨¥. Tekst¨¡ las¨¡ms, ka to veicis k¨¡ds mision¨¡rs, v¨¡rd¨¡ Aluobens, kur? ?¨©n¨¡ bija ieradies no Persijas. Otraj¨¡ obeliska un t¨¡ reprodukcijas pus¨¥ var las¨©t v¨¡rdus ¡°Da ?in¡±, ar kuriem ?¨©nie?i apz¨©m¨¥ s¨©ru kristie?u kopienu, kas taj¨¡ gadsimt¨¡ bija nostabiliz¨¥jusies ?¨©n¨¡. ±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ pa?¨¥ma d¨¡vanu un piespieda sev pie kr¨±t¨©m, t¨¡d¨¥j¨¡di apliecinot m¨©lest¨©bu uz ?¨©nu, ko ne vienreiz vien ir paudis sava pontifik¨¡ta laik¨¡.

Francisks izr¨¡d¨©ja aizkustin¨¡jumu ar¨© par div¨¡m cit¨¡m d¨¡van¨¡m. T¨¡s liecin¨¡ja par migrantu tra?¨¥diju. Vienu no d¨¡van¨¡m pasniedza fran?u zi?u a?ent¨±ras AFP korespondents Klements Melki, kur? 15 dienas sekoja l¨©dzi gl¨¡b¨¥jku?a ¡°Mar Jonio¡± darbam. Sv¨¥tajam t¨¥vam tika uzd¨¡vin¨¡ts gaismeklis ¨C viens no tiem, kurus b¨¥g?i izmanto atkl¨¡t¨¡ j¨±r¨¡, lai rastu ce?u, vai, lai s¨±t¨©tu pal¨©dz¨©bas sign¨¡lu briesmu gad¨©jumos. ±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ sac¨©ja, ka vi?am ?¨© d¨¡vana ¡°iet pie sirds¡±.

Savuk¨¡rt, sp¨¡?u ?urn¨¡liste, ¡°Radio Cope¡± p¨¡rst¨¡ve Eva Fernandeza k?uva par k¨¡das d¨¥lu zaud¨¥ju?as ?imenes balsi. Vi?a Sv¨¥tajam t¨¥vam uzd¨¡vin¨¡ja krekli?u, kas 11 gadus vecam z¨¥nam, v¨¡rd¨¡ Mateo, bija mugur¨¡ br¨©d¨©, kad ?¨© gada 18. august¨¡ sav¨¡ dzimtaj¨¡ ciemat¨¡ net¨¡lu no Toledo vi?? kop¨¡ ar draugiem sp¨¥l¨¥ja futbolu. Sp¨¥les laik¨¡ Mateo nogalin¨¡ja k¨¡ds vienaudzis ar ment¨¡la rakstura trauc¨¥jumiem. ?is notikums sac¨¥la milz¨©gu v¨¥tru sabiedr¨©b¨¡ p¨¥c tam, kad da?i politi?i notiku?aj¨¡ vainoja migrantus, kuri bija nometin¨¡ti net¨¡lu eso?aj¨¡ viesn¨©c¨¡. Mateo ?imene ?o versiju vienm¨¥r ir noliegusi, ta?u tas nav sp¨¥jis nomierin¨¡t polemiku, kas v¨¥rsta pret migrantu uz?em?anu.

Sa?¨¥mis Mateo krekli?u, ko caur ?urn¨¡listi p¨¡vestam v¨¥l¨¥j¨¡s nodot z¨¥na vec¨¡ki, Francisks to pasv¨¥t¨©ja un pie?¨¥ma l¨©dz ar pavado?o v¨¥stuli. T¨¡pat k¨¡ iepriek?¨¥j¨¡s d¨¡vanas, vi?? to piespieda sev pie kr¨±t¨©m. ±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ v¨¥lreiz pateic¨¡s ?urn¨¡listiem, kuri atspogu?os vi?a ce?ojumu pa ?ziju un Oke¨¡niju, kas kopum¨¡ aiz?ems ap 33 000 kilometru.

Public¨¥?anai latvie?u valod¨¡ sagatavoja Inese ?teinerte

03 septembris 2024, 15:02