ÐÓMAPµ¼º½

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

ASV prezidents Donalds Tramps Balt¨¡ nama R¨±zvelta istab¨¡ uzrunas br¨©d¨© par m¨¡ksl¨©go intelektu 2025. gada 21. janv¨¡r¨© ASV prezidents Donalds Tramps Balt¨¡ nama R¨±zvelta istab¨¡ uzrunas br¨©d¨© par m¨¡ksl¨©go intelektu 2025. gada 21. janv¨¡r¨©  (AFP or licensors)

Donalds Tramps un Amerikas s¨±t¨©ba pasaul¨¥

¡°N¨¥, dramatisko notikumu v¨¥sture ¡°nav beigusies¡± l¨©dz ar Berl¨©nes m¨±ra kri?anu un Padomju Savien¨©bas sabrukumu. Da?u politologu un politi?u il¨±zija pag¨¡ju?¨¡ gadsimta beig¨¡s, ir izr¨¡d¨©jusies k?¨±daina,¡± av¨©z¨¥ ¡°L¡¯Osservatore Romano¡± atz¨©m¨¥ Vatik¨¡na mediju p¨¡rst¨¡vis Alessandro D?izoti.

Alessandro D?izoti - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ

 Apcerot kontekstu, k¨¡d¨¡ amata pien¨¡kumus s¨¡k pild¨©t ASV prezidents Donalds Tramps, ?urn¨¡lists analiz¨¥ trauksmainos br¨©?us, kas iez¨©m¨¥ja XXI gadsimta s¨¡kumu, to skait¨¡ ¡°neiedom¨¡jamo¡± uzbrukumu Dv¨©?u tor?iem ?ujork¨¡, kas lika s¨¡p¨©gi pamosties tiem, kuri bija iedom¨¡ju?ies, ka pasaul¨¥ nu vald¨©s stabilit¨¡tes ¨¥ra liber¨¡l¨¡s ekonomikas gar¨¡.

?ajos vair¨¡k nek¨¡ 30 gados kop? v¨¥sturisk¨¡s dienas, kur¨¡ l¨©dz ar m¨±ri sagruva ar¨© viena no totalit¨¡r¨¡kaj¨¡m nebr¨©ves sist¨¥m¨¡m v¨¥stur¨¥, cilv¨¥ce iepazina aizvien liel¨¡ku skaitu konfliktu, kuri no lok¨¡liem p¨¡rauga re?ion¨¡los, kam¨¥r pie?¨¥ma draudo?o profilu, ko p¨¡vests Francisks jau vair¨¡kus gadus sauc par ¡°fragment¨¡ro tre?o pasaules karu¡±. T¨¡tad, dramatisk¨¡ v¨¥sture nav vis beigusies, bet t¨¡ pie?em aizvien jaunus apm¨¥rus.

?aj¨¡ gadsimta ceturksn¨©, kas p¨¡vesta v¨¡rdiem run¨¡jot, iez¨©m¨¥ ¡°laikmeta p¨¡rmai?as¡± vair¨¡k nek¨¡ ¡°p¨¡rmai?u laikmetu¡±, ir p¨¡rveidoju?¨¡s ar¨© plan¨¥tas ekonomisk¨¡s, politisk¨¡s un milit¨¡r¨¡s lielvaras. ?odien dz¨©vojam multipol¨¡r¨¡ pasaul¨¥, kas sare??¨©t¨¡kus un maz¨¡k line¨¡rus padara centienus pan¨¡kt vieno?anos, jo ¨©pa?i kr¨©zes situ¨¡cij¨¡s. Un tom¨¥r, ?¨© ir pasaule, kur¨¡ dz¨©vojam, un realit¨¡te visiem l¨©deriem, jo ¨©pa?i tiem, kam pieder liel¨¡ka vara, prasa apzin¨¡ties, ka m¨±slaiku lielajiem izaicin¨¡jumiem ir j¨¡st¨¡jas pret¨© ar jaun¨¡m paradigm¨¡m, ar to rado?umu, kas atsak¨¡s no ¡°t¨¡ ir dar¨©ts vienm¨¥r¡± attieksmes.

Tie?i ?¨¡d¨¡ v¨¥sturisk¨¡ kontekst¨¡ ?o pirmdien zv¨¥restu sarg¨¡t Amerikas Savienoto Valstu Konstit¨±ciju un kalpot amerik¨¡?u tautai otro reizi sav¨¡ dz¨©v¨¥ nodeva prezidents Donalds Tramps. Tas bija pla?i atspogu?ots notikums ar daudziem v¨¥l nepieredz¨¥tiem aspektiem, kur? tika uzl¨±kots ar cer¨©bu un ar¨© raiz¨¥m, jo pat t¨¡d¨¡ pasaul¨¥, kur vairs nepast¨¡v tikai viena lielvara vien, Amerikas Savienot¨¡s Valstis joproj¨¡m var iespaidot starptautisko politiku un ekonomiku.

Prezidents Tramps vair¨¡kk¨¡rt ir apgalvojis, ka vi?? dar¨©s visu, lai izbeigtu karu Ukrain¨¡. Bez tam, vi?? ir deklar¨¥jis, ka vi?a vad¨©b¨¡ ASV vairs netiks iesaist¨©tas nevien¨¡ jaun¨¡ konflikt¨¡. Pasaule v¨¥ro, k¨¡da b¨±s vi?a attieksme starptautisko organismu priek?¨¡. Imigr¨¡cija, vides aizsardz¨©ba, ekonomisk¨¡ att¨©st¨©ba, kuru arvien vair¨¡k ietekm¨¥ tehnolo?ijas, ir galvenie temati, par kuriem interes¨¥sies un Balt¨¡ nama 47. iem¨©tnieka attieksmi ar lielu uzman¨©bu v¨¥ros ne tikai amerik¨¡?u tauta, bet visa starptautisk¨¡ kopiena.

V¨¥sturiski Amerikas Savienot¨¡s Valstis sevi vislab¨¡k ir apliecin¨¡ju?as tad, kad t¨¡s ir atv¨¥ru?¨¡s pasaulei un kop¨¡ ar saviem sabiedrotajiem ir izveidoju?as sist¨¥mu, kas ir garant¨¥jusi br¨©v¨©bu, ekonomisko att¨©st¨©bu un cilv¨¥kties¨©bu progresu. Ar¨© Apvienot¨¡s N¨¡cijas sav¨¡ b¨±t¨©b¨¡ ir ¡°amerik¨¡?u izgudrojums¡±. ?¨© atv¨¥rt¨©ba ir n¨¡kusi gan no republik¨¡?u, gan demokr¨¡tu puses. T¨¡p¨¥c, Amerika, kas dom¨¡ tikai par sevi vien, non¨¡ktu dzi?¨¡s pretrun¨¡s.

Prezidents Tramps ir aicin¨¡ts str¨¡d¨¡t, lai p¨¡rvar¨¥tu ??el?anos un polariz¨¡ciju, kas jau vair¨¡kus gadus raksturo amerik¨¡?u politisko dz¨©vi un kuras viena no b¨¥d¨©g¨¡kaj¨¡m izpausm¨¥m ir bijis uzbrukums Kapitolijam 2021. gada 6. janv¨¡r¨©. Tas ir ar¨© viens no visb¨¥d¨©g¨¡kajiem notikumiem n¨¡cijas v¨¥stur¨¥. Bez ?aub¨¡m, prezidentu Trampu un jauno administr¨¡ciju gaida smags uzdevums, tom¨¥r to b¨±s nepiecie?ams risin¨¡t, jo Amerikas ¡°nevienot¨¡s¡± valstis noz¨©m¨¥tu lielas briesmas jau t¨¡ saplos¨©tajai un fragment¨¥tajai pasaulei.

Pirms 10 gadiem p¨¡vests Francisks ¨C pirmais p¨¡vests, kas ir n¨¡cis no Amerikas, v¨¥rs¨¡s pie ASV Kongresa ar uzrunu, kur¨¡ uzsv¨¥ra amerik¨¡?u n¨¡cijas fundament¨¡l¨¡s v¨¥rt¨©bas. Iepaz¨©ties ar ?¨©s uzrunas tekstu b¨±tu der¨©gi ar¨© prezidentam Trampam un viceprezidentam Vensam. Toreiz, ?¨©s vair¨¡kk¨¡rt aplaud¨¥t¨¡s uzrunas laik¨¡ tika nor¨¡d¨©ts uz ?etru izcilu amerik¨¡?u fig¨±r¨¡m k¨¡ pol¨¡rzvaigzn¨¥m, kuras ar¨© ?aj¨¡ nemier¨©gaj¨¡ laik¨¡ var pal¨©dz¨¥t atrast pareizo virzienu tiem, kuri ir aicin¨¡ti veikt politiski atbild¨©gus pien¨¡kumus.  

 ¡°N¨¡ciju var uzskat¨©t par lielu tik liel¨¡ m¨¥r¨¡,¡± teica p¨¡vests, ¡°k¨¡d¨¡ t¨¡ aizsarg¨¡ br¨©v¨©bu, k¨¡ to dar¨©ja Linkolns; k¨¡d¨¡ veicina kult¨±ru, kas cilv¨¥kiem ?auj ¡°sap?ot¡± par pilnv¨¥rt¨©g¨¡m ties¨©b¨¡m visiem saviem br¨¡?iem un m¨¡s¨¡m, k¨¡ to cent¨¡s dar¨©t M¨¡rti?? Luters Kings; k¨¡d¨¡ c¨©n¨¡s par taisn¨©bu un aizst¨¡v apspiestos, k¨¡ ar savu nenogursto?o darbu dar¨©ja Doroteja Deja, un k¨¡d¨¡, pateicoties tic¨©bai, kas k?¨±st par dialogu un s¨¥j mieru, sav¨¡ kontemplat¨©vaj¨¡ stil¨¡ sludin¨¡ja Tomass M¨¥rtons.¡± T¨¡s ir v¨¥rt¨©bas, kas Ameriku ir dar¨©ju?as lielu un k¨¡da t¨¡ ir vajadz¨©ga m¨±sdienu pasaulei.

Tulkoja un public¨¥?anai sagatavoja Inese ?teinerte

22 janv¨¡ris 2025, 17:14