Maputo ¨C ostas pils¨¥ta ar bag¨¡t¨©gu koloni¨¡lo mantojumu
Inese ?teinerte - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
Pirms neatkar¨©bas atg¨±?anas no Portug¨¡les, Maputo bija paz¨©stama ar nosaukumu Lourenso Markesa. T¨¡ bija nosaukta XVI gadsimta portug¨¡?u j¨±rasbrauc¨¥ja v¨¡rd¨¡, kur? veica min¨¥t¨¡ j¨±ras l¨©?a izp¨¥ti. T¨¡ pa?a gadsimta pus¨¥ portug¨¡?i uzc¨¥la cietoksni, ko v¨¥l¨¡k sagr¨¡va viet¨¥jie iedz¨©vot¨¡ji. Ap 1850. gadu s¨¡ka veidoties pils¨¥tas centrs. Portug¨¡?u kolonizatori re?ion¨¡ s¨¡ka nosusin¨¡t purvus un veidot pirm¨¡s infrastrukt¨±ras.
Maputo att¨©st¨©ba s¨¡k¨¡s 1895. gad¨¡, kad tika pabeigta dzelzce?a izb¨±ve, kas pils¨¥tu savieno ar Johannesburgu un Pretoriju Dienvid¨¡frik¨¡. L¨©dz pat m¨±sdien¨¡m ?eit var skat¨©t bag¨¡t¨©gu koloni¨¡lo mantojumu, skaistas ¨¥kas, daudz parku un apza?ojumu. Ar savu skaisto arhitekt¨±ru izce?as Maputo dzelzce?a stacija, Jaunavas Marijas Bezvain¨©g¨¡s Ie?em?anas v¨¡rd¨¡ nosaukt¨¡ balt¨¡ katedr¨¡le ¡°art déco¡± stil¨¡, kuras celtniec¨©ba tika pabeigta 1944. gad¨¡, slaven¨¡ Gustava Eife?a profekt¨¥tais Dzelzs nams, Neatkar¨©bas laukums, Revol¨±cijas muzejs, kas v¨¥st¨© par Mozambikas neatkar¨©bas c¨©?¨¡m no Portug¨¡les. Pils¨¥tas apmekl¨¥t¨¡ju uzman¨©bu piesaista ar¨© Municip¨¡lais tirgus ar sav¨¡m kr¨¡??aj¨¡m kr¨¡s¨¡m un tipisko produkciju.
?odien Maputo darbojas moderna, labi att¨©st¨©ta un ?oti akt¨©va osta, pils¨¥ta ir galvenais ekonomikas un finansu centrs valst¨©. Ekonomika ?eit balst¨¡s galvenok¨¡rt uz akme?og?u, cukura un d¨¡rgakme?u tirdzniec¨©bu.
Maputo arhidiec¨¥ze ir dibin¨¡ta 1976. gada septembr¨©, gadu p¨¥c Mozambikas neatkar¨©bas atg¨±?anas. T¨¡s teritorij¨¡, kas aiz?em 26 t¨±ksto?us 358 kvadr¨¡tkilometrus, dz¨©vo 3 miljoni 205 ar pusi t¨±ksto?i iedz¨©vot¨¡ju, no tiem 1 miljons 289 t¨±ksto?i 510 ir kato?i. Arhidiec¨¥z¨¥ ir 46 draudzes un 2 bazn¨©cas, ?eit darbojas 97 priesteri, 220 v¨©rie?u reli?isko insit¨±tu pieder¨©gie un 149 sievie?u k¨¡rtas reli?isk¨¡s, filozofijas un teolo?ijas kurs¨¡ stud¨¥ 44 semin¨¡risti. µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹ Maputo arhidiec¨¥z¨¥ r¨±p¨¥jas par 36 izgl¨©t¨©bas un 21 labdar¨©bas iest¨¡di. P¨¥d¨¥j¨¡ gada laik¨¡ Katoliskaj¨¡ Bazn¨©c¨¡ ir nokrist¨©ju?ies 87 t¨±ksto?i 625 cilv¨¥ki. Maputo arhib¨©skapa pien¨¡kumus veic kapuc¨©nu t¨¥vs Fransisko Kimoijo.
