Palikt Kristus gaism¨¡, kad tuvojas tumsa: ce?¨¡ uz b¨©skapa Eduarda Profitliha beatifik¨¡ciju
Silvija Krivte?a ¨C ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
Tas ir st¨¡sts par cilv¨¥ku, kur? tic¨©b¨¡ Kristum sm¨¥la sp¨¥kus palikt tuvu cilv¨¥kiem, kuriem vi?? kalpoja, ¨©pa?i cie?anu laik¨¡. Eduards Profitlihs dzimis Birresdorf¨¡, V¨¡cijas dienvidos. 23 gadu vecum¨¡ iest¨¡jies J¨¥zus Sadraudz¨©bas orden¨© H¨¥renberg¨¡, Holand¨¥, laik¨¡, kad jezu¨©ti tika padz¨©ti no Otr¨¡ reiha teritorijas. Neskatoties uz jaun¨¡ jezu¨©ta v¨¥lmi b¨±t par mision¨¡ru Krievij¨¡, p¨¡vests Pijs XI 1931. gada 11. maij¨¡ iec¨¥la vi?u par Igaunijas apustulisko administratoru.
Eduarda Profitliha pa?aizliedz¨©gais kalpojums, sirds atv¨¥rt¨©ba un dialogs ar citu krist¨©go konfesiju p¨¡rst¨¡vjiem pal¨©dz¨¥ja veidot cie?as attiec¨©bas gan ar Igaunijas inteli?ences, gan vienk¨¡r?¨¡s tautas p¨¡rst¨¡vjiem. 1935. gad¨¡ Profitlihs ieguva Igaunijas pilson¨©bu, bet 1936. gad¨¡ tika iecelts par Tallinas arhib¨©skapu. Vi?? nol¨¥ma neatk¨¡pties no amata padomju iebrukuma laik¨¡ 1940. gada j¨±nij¨¡, neskatoties uz to, ka vi?am bija iesp¨¥ja b¨¥gt. Ar 1941. gada 8. febru¨¡ri dat¨¥taj¨¡ v¨¥stul¨¥ ?imenei n¨¡kamais sv¨¥t¨©gais pazi?oja, ka ziedo br¨©v¨©bu un savu dz¨©v¨©bu Kristum.
Reli?isk¨¡s vaj¨¡?anas nesaudz¨¥ja ar¨© Tallinas arhib¨©skapu. 1941. gada j¨±nij¨¡ padomju vara vi?u arest¨¥ja un nos¨±t¨©ja uz Kirovu, pils¨¥tu Krievij¨¡, aptuveni 950 km att¨¡lum¨¡ no Maskavas, kur vi?am piesprieda n¨¡vessodu. Arhib¨©skaps nomira 1942. gada 22. febru¨¡r¨© Kirovas cietum¨¡ v¨¥l pirms sprieduma izpildes.
"Par arhib¨©skapa nelok¨¡mo tic¨©bu varam uzzin¨¡t no pratin¨¡?anas ierakstiem, kur¨¡m vi?? tika pak?auts apcietin¨¡juma laik¨¡. Eduarda Profitliha sv¨¥tums neizpaud¨¡s tikai vi?a mocek?a n¨¡ves br¨©di 1942. gad¨¡: n¨¡ve bija p¨¥d¨¥jais ?¨©s zemes dz¨©ves akts, kas velt¨©ts kato?u µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s un igau?u tautas lab¨¡," - t¨¡ jezu¨©ta t¨¥lu a?ent¨±rai Fides koment¨¥ja Tallinas diec¨¥zes p¨¡rst¨¡ve Marge-Marija P¨¡sa. Vi?a ir Eduarda Profitliha beatifik¨¡cijas procesa postulatore. "Ir ?oti svar¨©gi apl¨±kot arhib¨©skapa atst¨¡to mantojumu krietni pirms vi?a n¨¡ves. Vi?? aicin¨¡ja visus kr¨¡t gar¨©go, nevis materi¨¡lo bag¨¡t¨©bu, koncentr¨¥joties uz to, kas ir palieko?s un svar¨©gs. Vi?? nep¨¡rtraukti atg¨¡din¨¡ja par Dieva kl¨¡tb¨±tni pasaul¨¥, neskatoties uz gr¨±t¨©b¨¡m un cie?an¨¡m, vi?? saprata, ka Dievs tuvojas katram no mums k¨¡ pavadonis ikdienas dz¨©ves ce?ojum¨¡, ne tikai ¨¡rk¨¡rtas notikumos," teica Marge-Marija P¨¡sa.
P¨¥t¨©jumus par arhib¨©skapa Profitliha dz¨©vi bag¨¡tin¨¡ja vi?a radinieku atst¨¡t¨¡s liec¨©bas, no kuriem da?i piedal¨©sies beatifik¨¡cijas svin¨©b¨¡s. "Tik?an¨¡s ar Profitliha ?imeni man bija br¨©ni??¨©ga pieredze, kas ?¨¡va izprast vi?a person¨©bu," turpina postulatore, "un tas ir b¨±tiski beatifik¨¡cijas proces¨¡. Es apmekl¨¥ju vi?a dzimto pils¨¥tu un citas vietas V¨¡cij¨¡, ¨©pa?i Tr¨©ri un Leimersdorfu, kur cilv¨¥ki glab¨¡ vi?a piemi?u."
Eduards Profitlihs mazo igau?u kato?u kopienu iepaz¨©stin¨¡ja ar da?¨¡m l¨±g?anu trad¨©cij¨¡m, ko bija apguvis V¨¡cij¨¡ un Polij¨¡. "L¨±g?ana bija vi?a dz¨©vesveids, vi?? l¨±dz¨¡s ne tikai bazn¨©c¨¡, bet ar¨© m¨¡j¨¡s un darbos, atrodot laiku, lai pal¨©dz¨¥tu ikvienam, neatkar¨©gi no vi?a tic¨©bas vai soci¨¡l¨¡ st¨¡vok?a," uzsver arhib¨©skapa Profitliha beatifik¨¡cijas postulatore.
"N¨¡kamais sv¨¥t¨©gais, sekojot p¨¡vesta ieteikumiem un paliekot uztic¨©gs sev un Dievam, nol¨¥ma dal¨©ties tik daudzu igau?u kop¨©gaj¨¡ likten¨©. Vi?? palika Igaunij¨¡ kop¨¡ ar tautu un Bazn¨©cu, ko tik ?oti m¨©l¨¥ja, un, lai gan vi?am bija iesp¨¥ja doties uz V¨¡ciju, vi?? palika uztic¨©gs savai misijai l¨©dz galam. Tas vi?am atnesa mocek?a n¨¡vi cietum¨¡", - nor¨¡da profesore Marge-Marija P¨¡sa.
Eduarda Profitliha beatifik¨¡cijas svin¨©bu pas¨¡kumi norisin¨¡s Tallin¨¡ no 4. l¨©dz 7. septembrim. Igaunij¨¡ ir aptuveni 8000 kato?u, jeb 0,58% no kop¨¥j¨¡ valsts iedz¨©vot¨¡ju skaita.
