It¨¡?u b¨©skapi par miera pastor¨¡l¨¡s darb¨©bas noz¨©mi
Silvija Krivte?a - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
Kardin¨¡ls st¨¡st¨©ja par to, k¨¡ It¨¡lijas b¨©skapi pl¨¡no atbild¨¥t uz p¨¡vesta Leona XIV aicin¨¡jumu, kas vi?iem tika izteikts 17. j¨±nija audienc¨¥. Sv¨¥tais t¨¥vs deva skaidru un konkr¨¥tu nor¨¡d¨©jumu: vis¨¡s diec¨¥z¨¥s att¨©st¨©t un veicin¨¡t «miera pastor¨¡lo darb¨©bu». ±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ atzin¨©gi nov¨¥rt¨¥ja «miera skolas», kas jau past¨¡v da?¨¡s diec¨¥z¨¥s, un piebilda, ka ?¨© pieredze ir j¨¡izplata vis¨¡s diec¨¥z¨¥s, un tas ir steidzams uzdevums.
Kardin¨¡ls Mateo Dzupi paskaidroja, ka «nevar aprobe?oties tikai ar akad¨¥misk¨¡m diskusij¨¡m par miera t¨¥mu»: ikviens, kur? j¨±t savu atbild¨©bu, cen?as p¨¡rveidot savu kopienu par «miera m¨¡jvietu». Pirm¨¡m k¨¡rt¨¡m tas noz¨©m¨¥ l¨±g?anu. It¨¡lijas B¨©skapu konference nol¨¥ma Vasarsv¨¥tkos velt¨©t ¨©pa?u l¨±g?anu par mieru: «Paties¨©b¨¡ Vasarsv¨¥tki ir br¨©dis, kad m¨¥s san¨¡kam kop¨¡, visas tautas gar¨©gi apvienojas, un tas ir piln¨©gs pretstats Babilonai. M¨¥s nol¨¥m¨¡m, ka ?is br¨©dis ir j¨¡padara par lielu aicin¨¡jumu uz mieru. T¨¡tad, l¨±g?ana, bet ar¨© viesm¨©l¨©ba un solidarit¨¡te. Viesm¨©l¨©ba ir pretl¨©dzeklis vardarb¨©bai,» atz¨©m¨¥ja Mateo Dzupi.
«Miera m¨¡jvietai» ir j¨¡b¨±t ar¨© «miera skolai»: audzin¨¡?ana ir galvenais ce?? uz miera veido?anu. «Diem?¨¥l ?odien mums ir dar¨©?ana ar audzin¨¡?anu uz karu, tas ir, uz vardarb¨©bu, naidu, nezi?u, aizspriedumiem... Pietiek padom¨¡t tikai par «d¨©v¨¡na ekspertiem»: ?odien tas ir k?uvis par veidu, k¨¡ likvid¨¥t nezi?u un kara pedago?iju,» uzskata It¨¡lijas B¨©skapu konferences priek?s¨¥d¨¥t¨¡js. ¨C Es dom¨¡ju, ka ?oti svar¨©gi pretoties procesam, kas veicina «d¨©v¨¡na ekspertu» par¨¡d¨©?anos, un uzs¨¡kt pret¨¥jus procesus skol¨¡s un tic¨©go kopien¨¡s.» Viens no miera audzin¨¡?anas aspektiem, p¨¥c kardin¨¡la Mateo Dzupi dom¨¡m, ir izmai?as skat¨©jum¨¡ uz b¨¥rniem, kurus sauc par sve?iniekiem, lai gan vi?i ir skolasbiedri un rota?u biedri.
Kar? nav negaid¨©ta v¨¥tra, tas nes¨¡kas, nospie?ot gaid¨©?anas pogu, bet uzliesmo daudz agr¨¡k, cilv¨¥ka sird¨©, un aug kop¨¡ ar naidu, kas tiek atbalst¨©ts un barots. T¨¡p¨¥c miera pastor¨¡lajai darb¨©bai ir svar¨©gi sludin¨¡t Kristu, run¨¡t par Kristu, - sac¨©ja kardin¨¡ls. Ir nepiecie?ams ar¨© padzi?in¨¡t p¨¡rdomas par draudzes lomu. It¨¡lijas B¨©skapu konferences priek?s¨¥d¨¥t¨¡js atz¨©m¨¥ja, ka m¨±sdien¨¡s v¨¡rds «draudze» vienskaitl¨© praktiski vairs nepast¨¡v, draudzes ir k?uvu?as «anon¨©mas», un priesteriem j¨¡tiek gal¨¡ ar uzdevumu «veidot br¨¡l¨©bu, veidot kopienu, lab¨¡k iepaz¨©t vienam otru un att¨©st¨©t komunik¨¡cijas sp¨¥jas». «Bazn¨©c¨¡ vienm¨¥r j¨¡b¨±t vietai pie galda ikvienam, lai pat tas, kur? ir vientu??, var¨¥tu tur atrast savus br¨¡?us un m¨¡sas.»
