ÐÓMAPµ¼º½

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

J¨¡?a P¨¡vila II pontifik¨¡ta atkl¨¡?anas Sv¨¥t¨¡ Mise (1978. gada 22. oktobris) J¨¡?a P¨¡vila II pontifik¨¡ta atkl¨¡?anas Sv¨¥t¨¡ Mise (1978. gada 22. oktobris) 

Roma atz¨©m¨¥ sv¨¥t¨¡ J¨¡?a P¨¡vila II n¨¡ves 20. gadadienu

"Vis?aun¨¡kais cietums ir aizv¨¥rta sirds", - teica sv¨¥tais J¨¡nis P¨¡vils II. Atz¨©m¨¥jot vi?a n¨¡ves 20. gadadienu, tre?dien, 2. apr¨©l¨©, Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera bazilik¨¡ notiks dievkalpojums, kuru vad¨©s Vatik¨¡na valsts sekret¨¡rs kardin¨¡ls Pjetro Parolins. Taj¨¡ piedal¨©sies Polijas v¨¥stniec¨©bas pie Sv¨¥t¨¡ Kr¨¥sla un vald¨©bas p¨¡rst¨¡vji, priesteri, konsekr¨¥t¨¡s personas un tic¨©gie no daudz¨¡m valst¨©m.

Silvija Krivte?a ¨C ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ

T¨¡ bija sestdiena. 2005. gada 2. apr¨©lis. Pasaule aiztur¨¥ja elpu. Klusum¨¡. L¨±g?an¨¡. Jau tad m¨¥s zin¨¡j¨¡m, jut¨¡m, ka p¨¥c J¨¡?a P¨¡vila II n¨¡ves nekas vairs neb¨±s k¨¡ agr¨¡k, ka kaut kas ir beidzies uz visiem laikiem. Taj¨¡ dien¨¡ m¨±su skatieni bija piev¨¥rsti Apustulisk¨¡s pils tre?¨¡ st¨¡va logam. P¨¡vesta aizie?anas dien¨¡ ?is logs k?uva par slaven¨¡ko punktu pasaul¨¥. To r¨¡d¨©ja visu valstu telev¨©zijas visos kontinentos.

Cilv¨¥ku p¨±?i pulc¨¥j¨¡s Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera laukum¨¡. Gaismi?a, kas pl¨©voja log¨¡, ??iet, v¨¥st¨©ja, ka p¨¡vests, kaut ar¨© l¨¥n¨¡m aiziet, v¨¥l ir dz¨©vs. Atmi?¨¡ ir palikusi 2005. gada Liel¨¡ piektdiena, kad p¨¡vests sav¨¡ kapel¨¡, turot rok¨¡s krustu, sekoja Krusta ce?a norisei, kas notika Romas Kolizej¨¡. Kristus aug?¨¡mcel?an¨¡s sv¨¥tku r¨©t¨¡, v¨¡j? un nesp¨¥c¨©gs, nesen p¨¡rcietis traheotomijas oper¨¡ciju, vi?? m¨¥?in¨¡ja uzrun¨¡t tic¨©gos, bet diem?¨¥l vairs nesp¨¥ja pateikt nevienu v¨¡rdu. Vi?a vesel¨©bas st¨¡voklis ar katru stundu pasliktin¨¡j¨¡s. 2. apr¨©?a vakar¨¡, plkst. 21.37, p¨¡vests J¨¡nis P¨¡vils II dev¨¡s m¨±?¨©b¨¡. Vi?? atgriez¨¡s T¨¥va m¨¡j¨¡s.

Taj¨¡ vakar¨¡ Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera laukums bija ?au?u p¨¡rpild¨©ts. Vald¨©ja neierasts klusums. Daudzi raud¨¡ja. Un l¨±dz¨¡s. L¨±dz¨¡s t¨¡, k¨¡ nekad iepriek?. Cilv¨¥ki nomet¨¡s ce?os, aizdedza sveces, l¨±dz¨¡s. Vi?i apsk¨¡va viens otru.

Atz¨©m¨¥jot sv¨¥t¨¡ J¨¡?a P¨¡vila II n¨¡ves 20. gadadienu, Romas Sv¨¥t¨¡ Sta?islava bazn¨©c¨¡ notiks dievkalpojumi, tik?an¨¡s un koncerti. Priesteris Toma?s Jaro?s st¨¡sta, ka ?is dievnams un blakus eso?ais hospiss ir cie?i saist¨©ts ar Karola Vojtilas dz¨©vi. Vi?? to ir apmekl¨¥jis asto?desmit devi?as reizes ¨C gan k¨¡ b¨©skaps, gan k¨¡ Krakovas arhib¨©skaps un kardin¨¡ls. ?o viz¨©?u laik¨¡ Vojtila svin¨¥ja Sv¨¥t¨¡s Mises, vad¨©ja konferences un tik¨¡s ar citiem b¨©skapiem ¨C st¨¡sta priesteris. Laika gait¨¡ Karola Vojtilas saikne ar ?o vietu k?uva arvien stipr¨¡ka, un Sv¨¥t¨¡ Sta?islava bazn¨©ca n¨¡kamajam p¨¡vestam bija "Polijas da?a Rom¨¡". Par to liecina fakts, ka vi?? to apmekl¨¥ja tr¨©s reizes jau k¨¡ sv¨¥t¨¡ P¨¥tera p¨¥ctecis, skaidro priesteris Jaro?s.

Pirmdien, 31. marta vakar¨¡ Romas Sv¨¥t¨¡ Sta?islava bazn¨©c¨¡ viesoj¨¡s Krakovas filharmonijas vok¨¡lais ansamblis, kas Pjotra Pivko vad¨©b¨¡ sniedza koncertu, kur¨¡ tika atska?oti Kristus cie?an¨¡m velt¨©ti ska?darbi. Savuk¨¡rt 1. apr¨©?a vakar¨¡ notiks koncerts "Credo". To organiz¨¥ Polijas v¨¥stniec¨©ba pie Sv¨¥t¨¡ Kr¨¥sla, Eiropas M¨±zikas instit¨±ts, Krakovas pils¨¥tas vad¨©ba un J¨¡?a P¨¡vila II v¨¡rd¨¡ nosaukt¨¡ universit¨¡te. Koncerta t¨¥ma ir p¨¡vesta J¨¡?a P¨¡vila II n¨¡ves 20. gadadienas un komponista K?i?tofa Penderecka n¨¡ves 5. gadadienas atcere.

Tre?dien, 2. apr¨©l¨©, plkst. 15.00 Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera bazilik¨¡ notiks svin¨©g¨¡ Sv¨¥t¨¡ Mise, kuru vad¨©s Vatik¨¡na valsts sekret¨¡rs kardin¨¡ls Pjetro Parolins. Taj¨¡ pa?¨¡ dien¨¡ plkst. 21.00 Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera laukum¨¡ notiks l¨±g?anu vakars po?u un it¨¡?u valod¨¡.

No 2. apr¨©?a Polijas kinote¨¡tros b¨±s skat¨¡ma ilgi gaid¨©t¨¡ dokument¨¡l¨¡ filma "21.37", kuras re?isors ir Mariu?s Pilis. Tas ir unik¨¡ls kino st¨¡sts par sv¨¥t¨¡ J¨¡?a P¨¡vila II aizie?anas laiku, par br¨©di, kad miljoniem cilv¨¥ku atvad¨©j¨¡s no iem¨©?ot¨¡ po?u p¨¡vesta.

"J¨¡?a P¨¡vila II aizie?anas laiks un tas, kas notika p¨¥c vi?a n¨¡ves, ir v¨¥sturisks br¨©dis. Tas bija laiks, kad izk¨¡p¨¡m no ikdienas, ieg¨¡j¨¡m cit¨¡ dimensij¨¡. ?urn¨¡listi bija noska?oti aprakst¨©t katru deta?u. Vi?i rakst¨©ja par ziediem, svec¨¥m, lent¨©t¨¥m, rekonstru¨¥jot notikumu gaitu "min¨±ti p¨¥c min¨±tes". Parasti vi?iem tam nav ne vietas, ne laika. ?aj¨¡ dien¨¡ laiks pl¨±da l¨¥ni, k¨¡ ro?ukro?a l¨±g?ana, un katrs vismaz¨¡kais ?ests, kas liecin¨¡ja par cilv¨¥cisko labest¨©bu, tika r¨±p¨©gi atz¨©m¨¥ts. Telev¨©zijas un radio ?urn¨¡listi nep¨¡rtraukti sniedza report¨¡?as. Cilv¨¥ki pulc¨¥j¨¡s bazn¨©c¨¡s, apmekl¨¥ja vietas, kur¨¡s k¨¡dreiz bija viesojies p¨¡vests, lai vienotos l¨±g?an¨¡s", - st¨¡sta re?isors Mariu?s Pilis.

Filma "21.37" ir ar¨© st¨¡sts par tiem neticamajiem notikumiem, kas risin¨¡j¨¡s Polij¨¡ p¨¥c J¨¡?a P¨¡vila II n¨¡ves. Tas, ko m¨¥s piedz¨©voj¨¡m p¨¥c 2005. gada 2. apr¨©?a, bija liels, unik¨¡ls un mistisks. Nekad agr¨¡k tas nebija noticis un, iesp¨¥jams, nekad vairs nenotiks. Taj¨¡ dien¨¡ apst¨¡j¨¡s laiks, norima str¨©di, po?i s¨¡ka run¨¡t lab¨¡k¨¡ valod¨¡, p¨¥k??i vi?i ieraudz¨©ja citus cilv¨¥kus un labas emocijas, - saka re?isors. Filma veidota no "vienk¨¡r?o" cilv¨¥ku atmi?¨¡m par t¨¡s dienas notikumiem, un vi?u st¨¡stu kopsauc¨¥js ir piln¨©ga p¨¡rliec¨©ba par m¨±?¨©b¨¡ aizg¨¡ju?¨¡ J¨¡?a P¨¡vila II sv¨¥tumu.

"M¨¥s bij¨¡m vienoti m¨©lest¨©bas ?estos p¨¥c tam, kad bij¨¡m zaud¨¥ju?i sev tuvu cilv¨¥ku! M¨¥s bij¨¡m kop¨¡ neatkar¨©gi no vecuma, uzskatiem, tic¨©bas. Esmu p¨¡rliecin¨¡ts, ka no skaistaj¨¡m atmi?¨¡m m¨¥s k?¨±stam lab¨¡ki!" ¨C saka filmas re?isors.

P¨¡vesta J¨¡?a P¨¡vila II dz¨©vi raksturoja dzi?a tic¨©ba Kristum. To labi var¨¥ja redz¨¥t, nov¨¥rojot vi?u l¨±dzamies, ¨C sava priek?g¨¡j¨¥ja b¨¥ru dievkalpojum¨¡ teica Benedikts XVI. J¨¡nis P¨¡vils burtiski iegrima Diev¨¡. Sv¨¥t¨¡ Mise bija vi?a ikdienas dz¨©ves un visas eksistences centrs. Vi?a kalpo?ana bija nemit¨©ga liec¨©ba par aug?¨¡mc¨¥lu?os Kristu, ta?u ¨C ne bez l¨©dzdal¨©bas sava dievi??¨¡ M¨¡c¨©t¨¡ja un Kunga cie?anu un n¨¡ves nosl¨¥pum¨¡. "Tie ir patiesi v¨¡rdi", raksta sv¨¥tais apustulis P¨¡vils, "ja m¨¥s kop¨¡ ar Vi?u mirstam, tad kop¨¡ ar Vi?u dz¨©vosim". Karols Vojtila jau kop? b¨¥rn¨©bas piedz¨©voja ?o v¨¡rdu paties¨©bu, sastopot sav¨¡ ce?¨¡ krustu ¨C gan ?imen¨¥, gan sav¨¡ taut¨¡. Vi?? izv¨¥l¨¥j¨¡s nest ?o krustu kop¨¡ ar J¨¥zu, sekojot Pest¨©t¨¡ja p¨¥d¨¡s. Sava pontifik¨¡ta laik¨¡ vi?? bie?i vien atk¨¡rtoja v¨¡rdu: "Neb¨©stieties!" Tas vienm¨¥r tika izteikts ar lielu p¨¡rliec¨©bu un sp¨¥ku ¨C ar¨© tad, kad jau izs¨©ka vi?a pa?a fiziskie sp¨¥ki. Visiem palikusi atmi?¨¡ Liel¨¡ piektdiena, kad p¨¡vests p¨¥d¨¥jo reizi sav¨¡ priv¨¡taj¨¡ kapel¨¡ ?¨¥ma dal¨©bu Krusta ce?¨¡, kura laik¨¡ sav¨¡m rok¨¡m cie?i apsk¨¡va krustu. Tas bija vi?a p¨¥d¨¥jais un klusais, ta?u ac¨©mredzamais, m¨©lest¨©bas apliecin¨¡jums J¨¥zum.

01 apr¨©lis 2025, 15:16