Ukraina: Herson¨¡ Krievijas uzbrukum¨¡ ievainots priesteris
Svitlana Duhovi?a - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
Priesteris Makars bija ce?¨¡, lai svin¨¥tu Teof¨¡nijas (J¨¥zus Krist¨©?anas) sv¨¥tku litur?iju un, saska?¨¡ ar bizantie?u trad¨©ciju, sv¨¥t¨©tu ¨±de?us, kad pie Zelenivkas, net¨¡lu no Hersonas, Ukrainas dienvidos, vi?u ievainoja Krievijas drons. Ukrainas grie?u kato?u µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s gar¨©dznieks un Caritas direktors Herson¨¡, priesteris Ihors Makars, 6. janv¨¡r¨© bija kop¨¡ ar semin¨¡ristiem no Drohobi?as semin¨¡ra (Rietumukrain¨¡), kad paman¨©ja uz ce?a Krievijas dronu. ¡°M¨¥s brauc¨¡m paka? vienam no m¨±su draudzes locek?iem, es paman¨©ju debes¨©s dronu. Sala d¨¥? ce?? bija ?oti slidens, m¨¥s nevar¨¥j¨¡m ne apst¨¡ties, ne pagriezties atpaka?... Es sapratu, ka ?is drons, iesp¨¥jams, bija v¨¥rsts pret mums,¡± - st¨¡st¨©ja priesteris, kur? aprakst¨©ja drona izrais¨©to spr¨¡dzienu, kas izsita automa?¨©nas logus, caurd¨±ra durvis un rite?us. Par laimi, semin¨¡risti necieta, savuk¨¡rt priesterim b¨±s j¨¡veic oper¨¡cija, lai iz?emtu k¨¡j¨¡ iestr¨¥gu?o ?rapne?a gabalu.
Priestera aicin¨¡jums
T¨¥vs Ihors Makars kalpo Hersonas apgabal¨¡ kop? 2005. gada. Vi?a pirm¨¡ draudze bija Antonivk¨¡, viet¨¡, kur agr¨¡k s¨¡k¨¡s Antonivskas tilts, strat¨¥?iski svar¨©gs punkts, kas savieno abus D?epras krastus, un kur tagad ir demark¨¡cijas l¨©nija. Priesteris tur dz¨©voja kop¨¡ ar sievu un ?etriem b¨¥rniem l¨©dz pat piln¨¡ m¨¥roga iebrukumam. Krievijas okup¨¡cijas laik¨¡ Hersonas pils¨¥t¨¡, kas ilga l¨©dz 2022. gada 11. novembrim, draudzes priesteris, kur? ar ?imeni atrad¨¡s Ternopil¨¥, Rietumukrain¨¡, pal¨©dz¨¥ja saviem draudzes locek?iem un tr¨±kumciet¨¥jiem, kas palika okup¨¡cijas laik¨¡, s¨±tot vi?iem medikamentus un p¨¡rtiku. Kop? Hersona atgriez¨¡s Ukrainas kontrol¨¥, t¨¥vs Ihors turpin¨¡ja kalpot div¨¡s re?iona draudz¨¥s un pal¨©dz¨¥t iedz¨©vot¨¡jiem viet¨¡, kur katru dienu notiek uzbrukumi. ¡°Dz¨©ve ?eit ir patie?¨¡m b¨©stama,¡± sac¨©ja priesteris, ¡°bet cilv¨¥ki turpina ?eit dz¨©vot, un mans priestera aicin¨¡jums ir b¨±t kop¨¡ ar vi?iem¡±.
Krievu uzbrukumi Ziemassv¨¥tkos
Ar¨© Herson¨¡, dien¨¡, kad da?a pareiztic¨©go svin¨¥ja Ziemassv¨¥tku vig¨©liju, bizantie?u rita kato?i ¨C J¨¥zus krist¨©?anas, bet lat¨©?u rita kato?i ¨C Kunga par¨¡d¨©?an¨¡s sv¨¥tkus, Krievijas armija ar dronu uzbruka autobusam ?umenskas rajon¨¡, kur tika nogalin¨¡ts pa?vald¨©bas vides departamenta darbinieks un asto?i cilv¨¥ki guva ievainojumus. Hersonas apgabala ?iroka Balkas ciemat¨¡ krievi no drona raid¨©ja spr¨¡gstvielas, nogalinot uz ielas st¨¡vo?u 48 gadus vecu v¨©rieti.
Ziemassv¨¥tku laik¨¡ Krievijas uzbrukumi Ukrainas pils¨¥t¨¡m un ciemiem neapst¨¡j¨¡s. Ziemassv¨¥tku priek?vakar¨¡ un 25. decembra agr¨¡ r¨©ta stund¨¡ Krievija s¨¡ka masveida uzbrukumu: kopum¨¡ tika iz?autas vair¨¡k nek¨¡ 70 ra?etes, tostarp ballistisk¨¡s ra?etes, un palaists vair¨¡k nek¨¡ simts kaujas dronu. Galvenais m¨¥r?is bija valsts ener?¨¥tikas nozare, ta?u uzbrukumos tika nogalin¨¡ti un ievainoti civiliedz¨©vot¨¡ji.
Saska?¨¡ ar 31. decembr¨© public¨¥to Apvienoto N¨¡ciju Organiz¨¡cijas Cilv¨¥kties¨©bu uzraudz¨©bas misijas Ukrain¨¡ zi?ojumu no 2024. gada septembra l¨©dz 2024. gada novembrim kara rezult¨¡t¨¡ valst¨© tika nogalin¨¡ti 574 un ievainoti 3082 civiliedz¨©vot¨¡ji. Savuk¨¡rt saska?¨¡ ar UNICEF zi?¨¡m, kop? 2022. gad¨¡ Ukrain¨¡ ir nogalin¨¡ti un ievainoti 2472 b¨¥rni.
