Atv¨¥rtas Sv¨¥t¨¡s Marijas Mad?ores bazilikas Sv¨¥t¨¡s durvis
Silvija Krivte?a - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
"Jaunava Marija sekoja savam D¨¥lam J¨¥zum no dzim?anas l¨©dz n¨¡vei, bija kop¨¡ ar Vi?u gan priec¨©gos br¨©?os, gan tum?¨¡s b¨¥du stund¨¡s. Vi?a k¨¡ M¨¡te ved Bazn¨©cu un ikvienu tic¨©go pie sava D¨¥la," nor¨¡d¨©ja lietuvie?u kardin¨¡ls.
Kardin¨¡ls Makrickas, atsaucoties uz apustu?a P¨¡vila v¨¡rdiem: "Dievs, laikam piepildoties, s¨±t¨©ja savu D¨¥lu, dzimu?u no sievietes" (Gal 4,4), skaidroja, ka izteiciens "laika piln¨©ba" ir p¨¡rsteidzo?s, jo Dievs k?¨±st par cilv¨¥ku un dara to sievietes - Marijas - kl¨¥p¨©. "Vi?a ir Dieva izv¨¥l¨¥tais ce??. Laiks ieg¨±st savu piln¨©bu, kad tas savienojas ar m¨±?¨©bu, tas ir, ar Dieva bezgal¨©go laiku," - vi?? nor¨¡d¨©ja.
Spredi?ot¨¡js atg¨¡din¨¡ja, ka cilv¨¥ks bie?i un da?¨¡dos veidos ir m¨¥?in¨¡jis palielin¨¡t vai uzlabot laiku ar jaun¨¡m tehnolo?ij¨¡m. Tom¨¥r ?ie m¨¥?in¨¡jumi vienm¨¥r noved pie laika zuduma vai noguruma. No otras puses, cilv¨¥ks nekad nevar justies pazaud¨¥ts, ja savu laiku izdz¨©vo kop¨¡ ar Dievu. "Marija ir laika centr¨¡: Dievam ir paticis caur Vi?u main¨©t v¨¥sturi un m¨±su laiku," ¨C sac¨©ja kardin¨¡ls.
Nor¨¡dot uz Dievm¨¡tes att¨¥lu, kas glab¨¡jas ?aj¨¡ senaj¨¡ Romas bazilik¨¡ ar nosaukumu "Salus Populi Romani", kardin¨¡ls Makrickas uzsv¨¥ra, ka "Marija ir dro?s ??irsts pl¨±du vid¨±. Ne idejas, ne tehnolo?ijas mums nesniegs mierin¨¡jumu un cer¨©bu, bet vien¨©gi Dieva M¨¡tes vaigs".
Jaunava Marija m¨±s tur sav¨¡s rok¨¡s, t¨¡pat k¨¡ to dar¨©ja ar b¨¥rni?u J¨¥zu. Atn¨¡kot uz ?o sv¨¥tvietu, m¨¥s g¨±stam p¨¡rliec¨©bu, ka Marija ir ar mums, ka m¨±s pavada vi?as ?¨¥last¨©ba, aizsardz¨©ba un m¨¡tes maigums. "Lai gan Marijas t¨¥lam ir nekust¨©gas iez¨©mes, vi?a vienm¨¥r ir kust¨©b¨¡: e??e?i nes vi?u mums pret¨©, un vi?a v¨¥las pavad¨©t katru m¨±su dz¨©ves soli," - sac¨©ja kardin¨¡ls.
Sv¨¥tais ?¨±pulis - J¨¥zus dzim?anas klusais liecinieks
Sv¨¥tce?nieki, kas Jubilejas 2025. gada laik¨¡ apmekl¨¥s Sv¨¥t¨¡s Marijas Mad?ores baziliku, ko d¨¥v¨¥ par "Rietumu Betl¨¥mi", apst¨¡sies ar¨© pie Sv¨¥t¨¡ ?¨±pu?a relikvijas - "J¨¥zus pirm¨¡ pietic¨©g¨¡ un nabadz¨©g¨¡ m¨¡jok?a". Ar ?o "kluso liec¨©bu par Dieva D¨¥la piedzim?anu" s¨¡k¨¡s krist¨©g¨¡ ¨¥ra. "M¨±su laiks ir s¨¡cies tie?i no ?¨© ?¨±pu?a," piebilda kardin¨¡ls.
Pirmie sv¨¥tce?nieki, kas ierad¨¡s pie Kunga J¨¥zus, bija nabadz¨©gie gani. Vi?u ce?ojums no laukiem uz B¨¥tlemi, kas notika sv¨¥taj¨¡ nakt¨©, ietver kristiet¨©bas b¨±t¨©bu: "doties pretim Kungam, sekojot Vi?a zvaigznei". T¨¡da ir ar¨© Sv¨¥t¨¡s Marijas Mad?ores bazilikas loma - b¨±t par spo?u zvaigzni "paties¨¡s Gaismas" kalpo?an¨¡, lai nor¨¡d¨©tu visiem uz Gl¨¡b¨¥ju. Romas sv¨¥tn¨©ca t¨±ksto? se?simt gadu garum¨¡ "ir centusies b¨±t k¨¡ Betl¨¥mes zvaigzne, kas izstaro e??e?a ganiem adres¨¥to pasludin¨¡jumu: "neb¨©stieties, ejiet pie Kunga!" "Marija, Dieva M¨¡te un m¨±su M¨¡te, t¨¡pat k¨¡ vi?a bija iz??iro?a laika piln¨©b¨¡, t¨¡ vi?a ir iz??iro?a ikviena kristie?a dz¨©v¨¥. Jo neviens lab¨¡k par M¨¡ti nepaz¨©st m¨±su laikmetu un savu b¨¥rnu vajadz¨©bas," - teica kardin¨¡ls Rolandas Makrickas.
