Francisks: Jubileja ¨C ?¨¥lsird¨©bas un piedo?anas laiks
Silvija Krivte?a - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
Sv¨¥tais t¨¥vs atg¨¡dina, ka Izra¨¥?a tautas v¨¥stur¨¥ auna raga ska?as v¨¥st¨©ja par ¨©pa?a gada s¨¡kumu saska?¨¡ ar Mozus Likuma priek?rakstiem (Lev 25).
Jubilejas gads bija izpirk?anas un atdzim?anas laiks, ko pavad¨©ja virkne simbolisku pas¨¡kumu. Tie ir p¨¡rsteidzo?i aktu¨¡li ar¨© m¨±sdien¨¡s. Par¨¡du atlai?ana ik p¨¥c 50 gadiem simboliz¨¥ soci¨¡l¨¡ taisn¨©guma atjauno?anu. Vergu atbr¨©vo?ana ir sap?a piepild¨©jums par cilv¨¥ku kopienu, kas ir br¨©va no apspiest¨©bas un diskrimin¨¡cijas, - par t¨¡du kopienu, kas vair¨¡k l¨©dzin¨¡s Izce?o?anas ?aud¨©m, kurus Dievs izv¨¥l¨¥j¨¡s k¨¡ vienu ?imeni kop¨©g¨¡ ce?ojum¨¡.
Savas uzrunas s¨¡kum¨¡ N¨¡caretes sinagog¨¡ J¨¥zus personific¨¥ ?o Vec¨¡s Der¨©bas jubilejas t¨¥lu, piepildot to ar jaunu un gal¨©gu noz¨©mi: Vi?? pats ir Dieva vaigs. Vi?? n¨¡ca, lai atpest¨©tu nabagos un atbr¨©votu ieslodz¨©tos, lai atkl¨¡tu T¨¥va ?¨¥lsird¨©bu pret gr¨¥ka ievainotiem, pakritu?iem un tiem, kas zaud¨¥ju?i cer¨©bu.
J¨¥zus n¨¡ca, lai atbr¨©votu no jebkura veida verdz¨©bas, atv¨¥rtu aklajiem acis un stiprin¨¡tu noguru?os (Lk 4, 18-19). ?aj¨¡ mesi¨¡niskaj¨¡ nodom¨¡ Jubilejas j¨¥ga papla?in¨¡s, aptverot visas cilv¨¥ku dz¨©ves apspie?anas formas. T¨¡ k?¨±st par iesp¨¥ju saraut gr¨¥ka va?as, dziedin¨¡t jebkuru iek?¨¥jo aklumu, kas trauc¨¥ vi?iem satikt Dievu un ieraudz¨©t tuv¨¡ko, atjaunot prieku satikt Kungu, atkal doties ce?¨¡ ar cer¨©bas z¨©mi.
±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ skaidro, ka kop? 1300. gada (kad tika public¨¥ta p¨¡vesta Bonif¨¡cija VIII bulla) miljoniem tic¨©go sv¨¥tce?o uz Romu. Ar savu ¨¡r¨¥jo sv¨¥tce?ojumu vi?i apliecina v¨¥lmi p¨¥c iek?¨¥j¨¡s atjauno?an¨¡s; vi?i v¨¥las, lai Eva??¨¥lija cer¨©ba atkal piepild¨©tu un uztur¨¥tu vi?u ikdienas dz¨©vi, neskatoties uz gr¨±t¨©b¨¡m un p¨¡rbaud¨©jumiem. Jo ikviens no mums sav¨¡ sird¨© j¨±t sl¨¡pes p¨¥c laimes un dz¨©ves piln¨©bas. Kristus, m¨±su cer¨©ba, iziet pret¨© ?¨©m dzi?i iesak?oju?aj¨¡m ilg¨¡m, aicinot m¨±s no jauna atkl¨¡t satik?an¨¡s prieku ar Vi?u, kas p¨¡rveido un atjauno m¨±su dz¨©vi. T¨¡d¨¥? var "skaidri redz¨¥t, ka krist¨©g¨¡ dz¨©ve ir sv¨¥tce?ojums, kur¨¡ ir ar¨© noz¨©m¨©gi br¨©?i, kas pal¨©dz uztur¨¥t un stiprin¨¡t cer¨©bu, kas vada m¨±su so?us pret¨© m¨¥r?im ¨C uz satik?anos ar Kungu J¨¥zu¡± (Spes non confundit, 5).
?¨¡ds svar¨©gs br¨©dis ir Jubilejas gads. Sv¨¥t¨¡s durvis, kas atv¨¥rsies Ziemassv¨¥tku nakt¨©, ir aicin¨¡jums uz p¨¡reju, uz iek?¨¥jo atjaunotni; tas ir aicin¨¡jums ieiet jaun¨¡ dz¨©v¨¥, ko mums sniedz tik?an¨¡s ar Kristu. Romas pils¨¥ta atkal uz?ems daudzus sv¨¥tce?niekus no visas pasaules, k¨¡ tas notika 1300. gad¨¡ - pirmaj¨¡ Katolisk¨¡s µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s Jubilejas gad¨¡. Toreiz daudzi sv¨¥tce?nieki ierad¨¡s no zieme?iem un, k¨¡ raksta Dante Aligj¨¥ri, no Monte Mario pakalna tie var¨¥ja apbr¨©not M¨±?¨©g¨¡s pils¨¥tas kr¨¡??umu, par kuru jau sen sap?oja; citi maz¨¡s laiv¨¡s pa Tibru ku?oja no dienvidiem. Visi cent¨¡s sasniegt un p¨¡rk¨¡pt Sv¨¥to durvju slieksni.
Gatavojoties 2025. gada jubilejai, tika veikti daudzi pas¨¡kumi: uzlabota ce?u satiksme, sabiedrisk¨¡ transporta efektivit¨¡te, atjaunoti pieminek?i un kopum¨¡ moderniz¨¥ta sen¨¡ pils¨¥ta. Protams, ir svar¨©gi, lai Roma b¨±tu gatava infrastrukt¨±ras zi?¨¡, tom¨¥r nevajag aizmirst, ka Jubileja pils¨¥tai pie??ir ¨©pa?u misiju. Tai j¨¡b¨±t viesm¨©l¨©gai un atv¨¥rtai visiem, j¨¡k?¨±st par at??ir¨©bu sajauk?anas un daudzpus¨©ga dialoga laboratoriju, daudzkult¨±ru darbn¨©cu, kur¨¡ k¨¡ moza¨©k¨¡ tiek apvienotas da?¨¡das pasaules kr¨¡sas. ?¨¡d¨¡ veid¨¡ t¨¡ var k?¨±t par pils¨¥tu ar m¨±?¨©bas elpu, kas sak?ojas kr¨¡??¨¡ pag¨¡tn¨¥, bet tiecas veidot n¨¡kotni - n¨¡kotni bez barjer¨¡m, diskrimin¨¡cijas un neuztic¨©bas m¨±riem.
±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ pau? cer¨©bu, ka Roma atkl¨¡s pasaulei krist¨©g¨¡s v¨¥stures unik¨¡lo skaistumu, kas to ir veidojis. ?o pils¨¥tu raksturo ne tikai m¨¡kslas un arhitekt¨±ras bag¨¡t¨©bas, bet galvenok¨¡rt viesm¨©l¨©ba un br¨¡l¨©ba. Lai katra cilv¨¥ka sirds un katra iela ?aj¨¡ pils¨¥t¨¡ priec¨©gi skand¨¥: "M¨±?¨©g¨¡ Roma, mocek?u un sv¨¥to pils¨¥ta (...), tevi neuzvar¨¥s sp¨¥ks un terors, bet gan Paties¨©ba un M¨©lest¨©ba" (Pontifik¨¡l¨¡ himna).
